Jaunā gada drebuļi

Šajā Varnicas ciema veikaliņā agrāk tirgoja ziedus un dārzkopības piederumus. Pircēji lielākoties ieradās no kaimiņu Piedņestras reģiona, kas ar Krievijas karaspēka atbalstu atdalījās no Moldovas pirms vairāk nekā 30 gadiem. Taču šāgada pirmajās dienās vispieprasītākā prece ir elektriskie sildītāji. Lētāki modeļi jau ir iztirgoti, stāsta pārdevēja, taču arī augstākas klases sildītāji plauktos neturas ilgi. 

Piedņestrā dzīvojošos 350 tūkstošus cilvēku ir skārusi smaga enerģētikas krīze, jo vairs netiek piegādāta gāze pa cauruļvadu, kas šķērso Ukrainu. Ir slēgtas rūpnīcas, bez apkures un karstā ūdens palikušas padomju laikos celtās daudzdzīvokļu ēkas. Pēkšņi aktuāls kļuvis jautājums — vai šis lielākoties krievu valodā runājošais anklāvs vispār spēs izdzīvot?

Situācija ir smaga, taču separātistu reģiona prezidents Vadims Krasnoseļskis 2. janvārī centās mierināt iedzīvotājus: «Mēs nepieļausim sabiedrības sabrukumu.» 

«Ir ļoti grūti,» intervijā saka Krasnoseļskis, jo bez enerģijas vai siltuma palikuši tūkstošiem uzņēmumu, kā arī skolas, lauku saimniecības un dzīvojamās ēkas. Viņš uzskata, ka iedzīvotāji ir izrādījuši «lielu atbildības sajūtu, dodoties uz mežiem, lai savāktu nokritušos kokus», kuras var izmantot apkurei.

Krīze sākās 1. janvārī, kad Krievijas enerģētikas gigants Gazprom pārtrauca dabasgāzes sūknēšanu caur Ukrainu, kura atteicās atjaunot līdzšinējo piecu gadu gāzes tranzīta līgumu. Tas bija pēdējais lielākais Krievijas gāzes eksporta ceļš uz Eiropu. Lielākā daļa klientu, kas kādreiz bija atkarīgi no šīm piegādēm, piemēram, Ungārijā, ir atraduši piegādātājus no Rietumiem. Taču teritoriāli sīkajai Piedņestrai šādas iespējas pagaidām nav.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans, kurš jau sen pieprasa, lai separātiskais reģions atsakās no savām pretenzijām uz suverenitāti, notikušajā apsūdzēja Krieviju par «draudīgas humānās krīzes» izraisīšanu. «Apdraudot protektorātu, kuru pati Krievija atbalstīja trīs desmitgades, tā vienlaikus cenšas destabilizēt visu Moldovu. Tagad Krievija saviem sabiedrotajiem ir parādījusi, uz ko ir gatava: uz nodevību un izolāciju,» 3. janvārī teica Rečans.

Pati Krievija, kura pēdējā laikā savus galvenos resursus ir atvēlējusi karam Ukrainā, tagad, šķiet, sāk samierināties ar stratēģiskiem zaudējumiem citos pasaules reģionos. Piemēram, decembrī tā vienkārši noskatījās, ka nemiernieki gāž Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu, kas bija galvenais Maskavas sabiedrotais Tuvajos Austrumos.

Taču pilnībā pamest Piedņestras reģionu Krievija vēl nav gatava, jo tādā veidā ir iespējams izdarīt militāru un politisku spiedienu uz Moldovu, uzskata šīs valsts bijušais premjerministra vietnieks Aleksandru Flenčea. Viņš savulaik bija atbildīgs par Piedņestras reintegrācijas mēģinājumiem.

Flenčea norāda, ka Krievijas vēlme izmantot savas varas sviras kļuva vēl būtiskāka pēc pagājušā gada oktobra, kad Moldovas vēlētāji ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja konstitūcijas grozīšanu, izvēloties tuvināties Rietumiem un censties izkļūt no Maskavas ietekmes sfēras.

Taču Flenčea piebilst, ka Krievijas gatavība pieļaut Piedņestras palikšanu bez gāzes un arī bez tās galvenā ienākumu avota — gāzes spēkstaciju saražotās elektroenerģijas pārdošanas Moldovai — liecina, ka reģions ir iekūlies nopietnās problēmās.

«Viss Piedņestras ekonomikas modelis balstās uz bezmaksas gāzi no Krievijas. Tas sabruks, ja bezmaksas gāzes vairs nebūs,» uzskata politiķis. «Bet es neticu, ka Krievija to tuvākajā laikā pieļaus, jo Piedņestra tai joprojām ir ļoti vajadzīga.»

Citi analītiķi uzskata, ka Piedņestras jaunās ciešanas liecina ne tik daudz par Krievijas atkāpšanos, bet gan par Maskavas apņēmību ar visiem iespējamiem līdzekļiem izsist Moldovu no tās proeiropeiskā kursa.

Arī Moldova, kura vairs nesaņem Krievijas gāzi, bijusi spiesta strauji pārorientēties uz dārgākām alternatīvām, tajā skaitā elektrību no Rumānijas. Tādā veidā Moldovas cilvēki ir paglābušies no salšanas ziemā, taču elektroenerģijas cena ir dubultojusies. Tas var dot smagu politisku triecienu prorietumnieciskajai valdībai jūlijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

Krievijas mērķis «ir noturēt mūs pelēkajā zonā, panākot tādus vēlēšanu rezultātus, kas pie varas atvedīs citu valdību», uzskata Vladislavs Kulminskis, bijušais valdības ierēdnis, kas tagad strādā pētniecības grupā Stratēģisko iniciatīvu institūts. «Tas viss tagad ir uzmests gaisā, un mēs nezinām, kur un kā nokritīs kauliņi.»

Ieslīguši nabadzībā

Pašpasludinātā Piedņestras moldāvu republika pēc būtības ir vecmodīga policejiska valsts ar savu valūtu un pasēm. Arī veiksmīgu futbola komandu, ko finansē vietējie magnāti. Anklāvā darbojas jaudīgs drošības dienests, kas ar Krievijas atbalstu rūpīgi seko visam, ko runā un dzird cilvēki. 

Vietējie plašsaziņas līdzekļi tagad atkārto Maskavā izskanējušos argumentus, ka gāzes piegādes pārtraukšanā ir vainīga Ukraina, ASV un Moldovas valdība. Vainot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir tabu.

Izskatās, ka šāda propaganda darbojas. 

«Putins mūs nekad nepametīs,» uzskata Grigorijs Kravatenko, kas dzīvo rūpnieciskajā pilsētā Benderā uz Piedņestras un Moldovas kontrolētās teritorijas robežas. Vaicāts, vai Piedņestrai neklātos labāk, ja tās saistība ar Maskavu būtu mazāka, viņš iebilst: «Mēs neesam par Krieviju. Mēs neesam par Moldovu. Mēs neesam par Ukrainu. Mēs esam paši par sevi, un mēs visi ciešam.»

Pēc gāzes padeves pārtraukšanas 1. janvārī kādu laiku virtuves plītis vēl darbojās ar gāzi, kas bija palikusi caurulēs. Taču tagad arī tās vairs nestrādā.

Piedņestras iedzīvotāja, kura nosauc tikai savu vārdu Jūlija, iedama ar mazgadīgo meitu pa pamestu dzelzceļa sliežu ceļu, ir pārliecināta, ka Krievija drīz nāks palīgā. «Protams, viņi neļaus mums mirt.»

Pareizticīgo priesteris Viktors Čebans, kurš pārzina vairākas draudzes gar Piedņestras zigzagveida robežu ar Ukrainu, par atbildīgajiem runāt nevēlas. «Ja kaut ko pasaki vienam cilvēkam, uzreiz kļūsti par ienaidnieku kādam citam.» Viņš vienīgi pastāsta, ka janvāra dienās pirms pareizticīgo Ziemassvētkiem cītīgi aizlūdz par to, lai veciem cilvēkiem nebūtu ilgi jāsēž bez siltuma.

Padomju Savienības pastāvēšanas laikos Piedņestra bija visturīgākais Moldovas reģions. Pēc padomju lielvalsts sabrukuma vietējo deputātu ārkārtas kongresā 1990. gada septembrī tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. Tas izraisīja nepilnus divus gadus ilgu karu starp Moldovas valdības spēkiem un separātistiem, kuriem atbalstu sniedza Krievijas armija. Tiek lēsts, ka anklāvā joprojām atrodas ap 1500 īpašo taktisko vienību karavīru.

Piedņestras suverenitāti formāli neatzīst neviena pasaules valsts, tajā skaitā arī Krievija. Vienīgie atbalstītāji ir Abhāzija un Dienvidosetija — divi Gruzijas reģioni, kas pašpasludinājuši savu neatkarību ar Krievijas armijas atbalstu.

Pašpasludinātā Piedņestras republika savos pirmsākumos lepojās, ka kļūs par krievvalodīgo Šveici — neatkarīgu paradīzi, salīdzinot ar pārējo dziļi nabadzīgo Moldovu. Tagad situācija ir pretēja: Moldova, kuru joprojām uzskata par vienu no nabadzīgākajām zemēm Eiropā, tomēr ir gandrīz trīs reizes rocīgāka nekā Piedņestra, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju.

Visbūtiskākais Piedņestras ekonomiskās izdzīvošanas faktors ir bijusi Krievijas gāze, kuru piegādāja praktiski bez maksas, lai nodrošinātu tērauda ražošanas un citu rūpniecības nozaru darbību, kā arī darbinātu spēkstacijas, kas pārdeva elektrību Moldovai.

Moldovas valsts sekretārs enerģētikas jautājumos Konstantīns Borosans skaidro, ka pirms pašreizējās krīzes Piedņestrā saražotā elektroenerģija apmierināja aptuveni trīs ceturtdaļas no viņa valsts pieprasījuma un nodrošināja aptuveni pusi no separātiskā reģiona budžeta.

«Šie cilvēki dzīvoja no Krievijas subsidētās gāzes. Tagad izskatās, ka Krievija viņus ir pametusi.» Viņš norāda, ka Gazprom ignorēja Moldovas ierosinājumu izmantot alternatīvu eksporta maršrutu pa Melno jūru. «Es nezinu, kas notiek Putina galvā,» nosaka Borosans.

Lai arī kādi būtu Krievijas nodomi, tie radījuši jaunas mocības ne tikai Piedņestras, bet arī Moldovas valsts kontrolētās teritorijas iedzīvotājiem. Pie pašas separātistu anklāva robežas esošā Varnicas ciema mērs Aleksandru Nikitenko stāsta, ka lielākā daļa no pašvaldībā dzīvojošajiem 5100 cilvēkiem vairs nevar apsildīt savas mājas. Viņaprāt, tā ir katastrofa, jo ziemas tur mēdz būt bargas. Par laimi, gada pirmajās dienās gaisa temperatūra turējās virs nulles.

Tas bija kaut daļējs mierinājums Varnicas iedzīvotājai Veronikai Ostapai. «Vismaz Mūsu Kungs cenšas mums palīdzēt,» saka baptiste. Šonedēļ viņa saņems kārtējo algu un dosies nopirkt elektrisko tējkannu, jo gāzes plīts vairs nedarbojas. Viena no istabām, kurā nakšņo Veronikas trīs mazgadīgie dēli, tagad tiek apsildīta ar elektrisko sildītāju.