Lai gan zobārstu apmeklēju regulāri, pavisam nesen mani piemeklēja kas tāds, ko nenovēlu pat ienaidniekam – nolūza gabals priekšzoba. Mans zobārsts uzreiz nebija pieejams, bet, sarunājoties ar veselības aprūpes maģistrantūras studentiem, kuriem pieņēmu eksāmenu tieši tajā nelaimīgajā dienā, sameklēju citu ārstu, un problēma drīz vien tika atrisināta. Tomēr bija vēl viena vieta, kurp devos ar izroboto smaidu – uz skolu, uz karjeras dienas lekciju, kur no karjeras konsultantes izdzirdēju – “skolotāji tā mēnešiem staigā”. Skolotāji, valsts pārvaldes darbinieki, kam alga vispārīgi “nāk” no valsts budžeta. Neticu, ka kāds labprātīgi staigātu ar bojātu priekšzobu, turklāt profesijā, kurā būšana priekšplānā ir ikdiena.
Izglītība veselības aprūpē ir mana pirmā iegūtā izglītība. Jomai no dažādiem skatpunktiem sekoju jau kopš tālā 1993. gada. Galvenais secinājums – veselības aprūpes nozare pakļaujas sabiedrības spiedienam. Sabiedrība norāda uz neizdarībām, problēmām, kritizē, iesaistās un virza. Politiķi – vismaz tādi kuri grib ātru popularitāti – steidzas izpildīt. Vai tādā veidā veselības aprūpe tiek sistēmiski sakārtota? Šis nav retorisks jautājums, tāpēc uzreiz atbildēšu – nē.
Valdību deklarācijās lielākoties viss teikts pareizi – veselības aprūpei jābūt orientētai uz pacientu, jāpilnveido un jāuzlabo pakalpojumi, vajadzīga pieejamība, ārstēšana un katram arvien vairāk veselīgi nodzīvotu dzīves gadu. Tomēr par spīti tam veselības aprūpe gadu desmitiem nokāvusies ar naudas trūkumu. Vienalga – tā ir vai nav bijusi prioritāte. Starp citu, tiem pašiem studentiem reiz vaicāju, vai kāds no viņiem savās praksēs izjūt to, ka 2024. gadā veselības aprūpe valstī bijusi prioritāte? Atbilde ir nojaušama.
Ja raugāmies uz aizvadīto gadu, tas nesis milzīgu disonansi starp to, ko esam varējuši vērot televizoru ekrānos, sociālo tīklu krāšņajos uzplaiksnījumos, un reālo dzīvi.
Ir bijušas lietas, kas risinātas nekavējoši – jau minētā sabiedrības spiediena dēļ – palielināta zāļu individuālā kompensācija pacientiem, kas “neiekļaujas” sistēmā, medikamentu cenas virzītas uz lielāku valsts kompensācijas apjomu. Tas viss ir labi. Taču – vai pareizi, ja vēlamies sistēmas labu pārvaldību? Tajā pašā laikā aizvirzīta nejēdzīgi sasteigta reforma zāļu uzcenojumos. Ko tā nesīs, ātrākais, redzēsim tikai nākamā gada martā. Visdrīzāk – tās nebūs samazinātas zāļu cenas, prognozēju, ka tā virzīsies uz aptieku tuksnešiem* un zāļu daudz mazāku pieejamību iedzīvotājiem – kaut tikai tāpēc vien, ka diskusijas ar nozari notikušas deklaratīvi un raiti kļūdu labojumi nav iecerēti. Starp citu, tradicionāli salīdzinoties ar kaimiņvalsti Igauniju – tur katru gadu tiek publicēts materiāls ar mērķiem un uzdevumiem veselības aprūpē kā nozarē – visi nozares dalībnieki un lietotāji skaidri redz virzību un ceļus, pa kuriem nozarē doties. Latvijā ejam maldu ceļus – rakstām vienu, darām citu. Skaidrībai gan jāteic, ka Igaunijas veselības aprūpes budžetā arī gadījušies robi, un kaimiņi savu veselības budžetu 2025. gadā pildīs, nopietni palielinot maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotāju piemaksu pie recepšu medikamentiem. Ko darīsim mēs? Es nezinu – būtu mana atbilde. Vai mainīsim veselības finansēšanas likumu? Kāds tas būs? Vai tas pildīs budžetu? Kā citādi palielināsim rūkošo veselības aprūpes maciņu – visticamāk, tas ruks un ruks vēl vismaz nākamos trīs gadus. Vai veiksim reformas reformu pēc? Ko mainīsim? Kā labad?
Nenoliedzami, veselības aprūpes nozare savā būtībā ir sarežģīta. Tā ne tikai ārstē un aprūpē, bet arī digitalizē (tiesa gan – augsti izglītoti farmaceiti tūdaļ kļūs par datoroperatoriem, ievadot sistēmā papīra receptes ) un būvē – slimnīcu slimnīcas, turklāt, dažas, kuru būvniecība ir uzsākta, visdrīzāk, netiks pabeigtas, citās – būvniekiem nepiesakoties, celtniecība netiks uzsākta vispār, secīgi – kā valsts varam zaudēt naudu. Un tie ir tikai daži piemēri.
Lai veselības aprūpes sistēma funkcionētu veiksmīgi un spētu līdzināties labākajiem, neatsverama loma ir sadarbībai starp valsti, nevalstiskajām organizācijām, privāto sektoru, pacientiem. Jā, viedokļi tiek uzklausīti, paldies. Bet vai tie tiek ņemti vērā? Kā var veidoties uzticība valsts pārvaldei, ja valstiskā līmenī lieliski definētie procesi, reālajā dzīve netiek pildīti, jo veselas nozares iebildumi principiāli jauniem normatīvajiem aktiem netiek ņemti vērā ne tikai ministrijas, bet pat Ministru kabineta līmenī, tāpat kārtējie izmainītie līgumi un reformas regulāri tiek izsūtītas īsi pirms Ziemassvētkiem, Lieldienām un Jāņiem u.c. Kā valsts var attīstīties, ja uzņēmējdarbība visos veidos tiek bremzēta, pretēji Komerclikumā teiktajam?
Veselības aprūpe ir kā mans pirms laika nodrupušais priekšzobs. Tas ir salabots un spogulī izskatās kā jauns. Tomēr kost ar to es nevaru. Zobārsts iesaka – ar laiku vajadzēs vai nu jaunu kroni vai implantu. Par daudz daudz dārgāku samaksu.
Tikko Latvijas sabiedrība saziedoja miljonu labdarības akcijā tiem, kuru ārstēšanai valsts līdzekļus nepiešķir. Vai Latvijas iedzīvotājiem būs miljons arī nākamgad? Un vēl pēc tam? Vai arī – tomēr veidojam visu no sākuma, piemēram, jau sākot ar rūpēm par iedzīvotājiem ģimenes ārstu praksēs, lai pat katrs seniors, izejot no kabineta, zinātu, kad un kurp jāiet un par kādu naudu veselības pakalpojums tiks sniegts.
Pēdējais laiks ir arī rīkoties, organizējot iedzīvotājiem saistošu veselības aprūpes sistēmu noturību, kas ir neatliekama prioritāte šīsdienas ģeopolitiskās situācijas apstākļos. Esot agresora kaimiņvalstij, būsim tiešā krīzes draudu zonā, tāpēc jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Nozares tvērumā privātais sektors krīzes situācijām pašlaik šķiet sagatavotāks nekā valsts pārvalde.
Veselības aprūpes nozarē strādā izcili profesionāļi, tajā skaitā veselības vadībā. Asociācijas, apvienības, biedrības, privātie uzņēmēji ir izvēlējušies veltīt savu enerģiju un laiku šai valstij, mūsu Latvijai. Aicinu izmantot šo valstij pieejamo resursu lietderīgi un gudri. Varam sākt ar nākamo, 2025. gadu.
Autore ir domnīcas Veselības aprūpes sistēmu noturība dibinātāja un valdes locekle, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore
* Vietas, areāli, kur aptieku sniegtie pakalpojumi nav pieejami.
Komentāri (1)
Artūrs Ozols 06.01.2025. 11.52
Uzskatu ,ka absolūti lielākā daļa Latvijas ārstu ir lieliski profesionāļi. Esmu pateicīgs tai mediķu un apkalpes komandai , kura mani burtiski piecēla kājās no smagas slimības gultas. Pabijis visdažādāko medicīnas iestāžu aprūpes centros ,no redzētā un dzirdētā varu teikt ,ka konkrētā ārstēšana kā tāda , ir apaugusi ar milzīgu ārpakalpojumu sniedzēju skaitu . Reģistrējoties .lai iegūtu mediķa pakalpojumu , cilvēki nezina , ka viņu izdarītie maksājumi sadalās maksājumos zemes īpašniekiem , ēku telpu izīrētājiem , elektrības , ūdens , apsildes padevējiem , atkritumu izvedējiem , dažādām transporta un citām lielām un mazām firmām , ,pašā slimnīcā ,piemēram ,lietuviešu firmai , kura nodrošina ēdināšanu . Virknei firmu kuras izīrē aparatūru un nezin kam vēl . Ir maksājumi no kuriem mediķi nesaņem pilnīgi neko ,vai arī dažus procentus. Statistikas tabula IKP170 ,mājsaimniecību gala maksājumi ziņo ,ka veselības aprūpei ar kodu 06 . gadā izdoti 1 miljards 145,3 miljoni eiro . Skan kā liela summa ,bet sadalot pa dienām uz 1 cilvēku ,tie ir 1,71 eiro dienā . Turklāt medikamentiem tikai – 0.65 eiro dienā . Summa nav pat 20 eiro mēnesī un kā vidēju lielumu to var samaksāt pat pensionāri . Jākonstatē ,ka visai plašās runas un gaušanās , koncentrējas uz nelielu smagi slimu cilvēku grupu ,kuru ārstēšana un zāles ir patiesi dārgās . Te allaž jāatminas ,ka tikai vecuma pensionāru valstī ir 435 tūkstoši cilvēku ,pie kam proporcija ir tāda ,ka pensionāres sievietes ir par 100 tūkstošiem vairāk nekā vīriešu pensionāru . Savdabīgs ir veselības aprūpes izdevumu sadalījums . Pozīcija 06,2 – ambulatorās aprūpes pakalpojumi- 559,5 miljoni eiro ,06.3 stacionārās aprūpes pakalpojumi – 63,3 miljoni eiro , 06.4 citi – 83,7 miljoni eiro . Redzams ,ka mājsaimniecību izdevumi stacionārajai aprūpei ir minimāli ,proti , 8 centi uz mājsaimniecību gadā , lielāko daļu izdevumu sedz valsts budžets. Saziņas līdzekli veido fonu ,kas neielūkojoties statistikā un to neanalizējot , veido negatīvu priekštatu par valstī un nozarē notiekošo . No cilvēku teiktā par nepatiku stāvot rindās , nedrīkst secināt ,ka medicīna ir dārga un viss ir slikti . Ne tik daudz medicīna ,cik ap to apaugusī dažādu izīrētāju un citu pakalpojumu sniedzēju sistēma gan prasa revīziju un modernizāciju .
0