Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kam ir liela loma ekonomikas augšupejā. AS Sadales tīkls ir turpinājis ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpinās arī 2025. gadā.
Skatoties uz energoapgādes nozari kopumā, kā būtiski uzdevumi arī nākamgad saglabāsies sabalansēta valsts kopējā energoresursu portfeļa veidošana un ražošanas un patēriņa jaudu salāgošana, paturot prātā, ka saules enerģija ir sezonāla un nenodrošinās elektrību visa gada garumā vai naktīs. Tāpēc portfelī "vieta jāparedz" arī citu, mazāk svārstīgu enerģijas resursu attīstībai.
Jau novembrī kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) ražošanas jauda sasniedza 600 megavatus (MW) – šādu rezultātu 2024. gada sākumā prognozējām tikai gada beigās. 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda jau sasniegusi 660 MW. Saules ģenerācijas jauda Latvijā turpinās pieaugt arī nākamgad – prognozējam, ka sadales sistēmā 2025. gada izskaņā tā varētu sasniegt 900 MW (t. sk. hibrīdās elektrostacijas vai mikroģeneratori ar akumulācijas risinājumiem). Prognoze izteikta, ņemot vērā pieteiktos projektus un to attīstības statusus. Tas ir vairāk nekā vasaras sezonā mums ir nepieciešams patēriņa nodrošināšanai, vismaz skatoties uz pašreizējiem datiem.
Labā ziņa – tas nozīmēs zemas vai pat negatīvas elektroenerģijas cenas saulainos laikapstākļos. Savukārt izaicinājums būs – kur likt saules saražotās elektroenerģijas pārpalikumus.
Ar saules ģenerācijas attīstību savā veidā esam nonākuši "no viena grāvja otrā" jeb no nulles punkta uz nesamērīgi strauju jaudu pieaugumu. Daļa saules staciju attīstītāju varētu atskārst, ka plānotais biznesa modelis tomēr vairs nebūs izdevīgs, jo kurš gan vēlas pārdot elektrību par negatīvu cenu. Šai sakarā atzinīgi vērtējami plānotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts noteikt - ja elektrostacijas attīstītājs būs pieņēmis lēmumu tomēr atteikties no tās izbūves un pārtraukt pieslēguma ierīkošanu, viņš līdz 2025. gada 31. janvārim varēs pieprasīt samaksātās sistēmas jaudas rezervācijas maksas atgūšanu. Tas ļaus atbrīvot jaudas citiem, iespējams, citas tehnoloģijas ražošanas attīstītājiem.
Ko varam darīt, lai valstī strauji augtu ne vien elektrības ražošanas jaudas, bet arī elektroenerģijas kopējais patēriņš? Viena no atbildēm ir elektrifikācija, tai skaitā lētās saules enerģijas izmantošana siltumapgādes sektorā. Pie iespējamiem elektrifikācijas scenārijiem strādājam kopīgi ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju. Liels potenciāls elektrifikācijai ir arī transporta sektorā – Latvijā turpina augt reģistrēto elektroautomobiļu skaits, kā arī paplašinās uzlādes tīkls.
Papildus prognozējams, ka nākamgad Latvijā krietni palielināsies arī elektrības uzkrāšanas jeb akumulācijas risinājumu izmantojums.
2024.gadā nozīmīgs darbs ieguldīts Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējuma apguvē – jāatzīst, ka saskaramies ar iepirkumu birokrātijas izaicinājumiem, taču virzāmies uz priekšu. Pateicoties ES finansējumam, varam veikt apsteidzošas investīcijas elektrotīkla pārbūvē un modernizācijā, kas ir ļoti būtiski elektroapgādes pakalpojumu attīstībai, tīkla drošuma stiprināšanai un jaudu pieejamības palielināšanai. Nepārtrauktas un iespēju robežās arī apsteidzošas investīcijas elektrotīklā jūtami uzlabo elektroapgādes kvalitāti, drošumu un jaudu pieejamību. To apliecina SAIDI rādītājs, kas parāda vidējo elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vienam klientam gadā. 2023. gadā kopējais elektroapgādes pārtraukuma ilgums vienam klientam gadā Latvijā bija 268 minūtes, savukārt, piemēram, Igaunijā tas bijis gandrīz divreiz lielāks – 530 minūtes. Tikmēr Lietuvā – 271 minūte.
2025. gadā turpināsim ieguldījumus elektrotīkla infrastruktūrā, lai uzlabotu elektroapgādes kvalitāti un drošumu, kā arī jaudu pieejamību. Jābūt gataviem, ka, virzoties uz arvien visaptverošāku elektrifikāciju, jautājums par apsteidzošām investīcijām tīklā kļūs arvien nozīmīgāks.
Kopumā sagaidāms, ka 2025. gads sniegs skaidrākas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, par kuriem pašreiz varam tikai izteikt prognozes. Redzēsim, cik daudz saules parku realizēsies gan pie mums, gan AS Augstsprieguma tīkls, kā attīstīsies vēja ģenerācija, kāda būs hibrīdo elektrostaciju attīstības tendence, t. sk. ar akumulācijas iekārtām. Kā mums veiksies ar elektrifikācijas pasākumiem un kā attīstīsies tīkla elastības pakalpojumi. Visbeidzot - 2025. gadā notiks arī sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu – izšķirīgs notikums valsts enerģētiskajai neatkarībai.
Autors ir AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs
