Pusvārdā apklusinātie. Paaudzes

  • Māra Poļakova, Domuzīme
  • 26.12.2024.
  • Domuzīme
Māra Poļakova ir tulkotāja. 2022. gadā sākusi rakstīt uzsaukumus (par Ukrainas pilsētu rusificēto nosaukumu nomainīšanu) un esejas (Vārda nams Harkivā, Punctum.lv; Glābt Kijivu no Krievzemes, Domuzīme, 2022, Nr. 4), sarakstījusi arī pusi grāmatas (Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi, LVA, 2023; otras puses autors ir Arturs Hansons). Lasa ukraiņu un baltkrievu autorus un cenšas mainīt priekšstatus par Eiropas literatūru

Māra Poļakova ir tulkotāja. 2022. gadā sākusi rakstīt uzsaukumus (par Ukrainas pilsētu rusificēto nosaukumu nomainīšanu) un esejas (Vārda nams Harkivā, Punctum.lv; Glābt Kijivu no Krievzemes, Domuzīme, 2022, Nr. 4), sarakstījusi arī pusi grāmatas (Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi, LVA, 2023; otras puses autors ir Arturs Hansons). Lasa ukraiņu un baltkrievu autorus un cenšas mainīt priekšstatus par Eiropas literatūru

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6

Ukraiņi neļauj zust nogalināto rakstnieku balsīm

Par viņiem sāku rakstīt novembra sākumā. Šo laiku — «bez gulbjiem un bez sniega debesīs» — ukrainiski sauc чорнотроп. Melns ceļš, kas ved... kurp? 

Pirms nedēļas esmu uzzinājusi, ka frontē ievainots dzejnieks Arturs Droņs — viņam sadragāta roka. Karā viņš aizgāja 2022. gada 25. februārī. Droņam ir 23 gadi, viņam iznācis pirmais dzejas krājums, un tā pilnīgi noteikti ir visaugstākās raudzes dzeja. 

Taču man priekšā ir cita grāmata, un es nespēju novērst acis no lappuses, kurā rakstīts: «Nu, vispār, atklāti runājot, vajadzētu visu Ukrainu iznīcināt. Bet, tā kā tas nav iespējams, tad jūs, ukraiņu inteliģentus, mēs pavisam noteikti iznīcināsim.» Grāmatu, kas ir manā priekšā, sauc Nošaujamo kalendārs (Розстрільний календар). Tās pirmajā lappusē lasāms: «1934. gada 1. janvārī arestēts UAPB [Ukrainas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas] priesteris Volodimirs Hutorjanskis.» Pēc tam — «1931. gada 2. janvārī notiesāts rakstnieks Klims Poļiščuks. 1935. gada 2. janvārī arestēts rakstnieks Boriss Antonenko-Davidovičs». 

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Dzeja
  • 26.06.2026.

Ieziemotie

Ieva Rupenheite