Patiesību skaidrojot

  • Inese Dreimane, Domuzīme
  • 26.12.2024.
  • Domuzīme
Latvijas karogs un ziedi uz Rīgas Centrālcietuma 4. korpusa pagalmā nošauto cilvēku kapa 1941. gada jūlija pirmajās dienās.
Latvijas Okupācijas muzeja krājums

Latvijas karogs un ziedi uz Rīgas Centrālcietuma 4. korpusa pagalmā nošauto cilvēku kapa 1941. gada jūlija pirmajās dienās. Latvijas Okupācijas muzeja krājums

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6

Mīti par Rīgas Centrālcietumā 1941. gada jūnijā—jūlijā notikušo ir dzīvi arī mūsdienās

Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam dēvē par Baigo gadu. Tā laikā vismaz 3745 Latvijas pilsoņi tika arestēti, bet vismaz 393 nogalināti.

Vēsturniece Inese Dreimane jau kopš 2014. gada ir vākusi un pētījusi informāciju par vienas konkrētas traģēdijas — čekas arestēto civiliedzīvotāju, komunistiskā terora upuru — beztiesas nogalināšanu un aprakšanu Centrālcietumā 1941. gada 27.—29. jūnijā. Izdevies noskaidrot šajās trīs dienās nogalināto kopējo skaitu — 99 —, viņu vārdus, apcietināšanas iemeslus, laiku un vietu.

Nākamgad izdevniecība Latvijas Mediji publicēs Ineses Dreimanes monogrāfiju Pēc mums vēl ilgi zeme skums. Latvijas civiliedzīvotāju beztiesas nogalināšana Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.—29. jūnijā. Grāmatā pirmo reizi analizēti Latvijas PSR valsts drošības tautas komisāra Simona Šustina un arī Izmeklēšanas daļas priekšnieka Jāņa Vēvera parakstītie arestēto un vēlāk Centrālcietumā nogalināto cilvēku saraksti. Atsevišķa nodaļa darbā veltīta nogalināto ekshumēšanai 1941. gada 4. jūlijā un identificēšanai, kas daļēji bija notikusi līdz 1944. gada beigām un ko nācās turpināt mūsdienās. Atspoguļoti arī to cilvēku tālākie likteņi, kuri 1941. gada 30. jūnijā izlauzās no Rīgas Centrālcietuma. Sniegtas arī ziņas par līdzīgām beztiesas nogalināšanām 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā citviet Latvijā, kā arī PSRS okupētajā Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Ukrainā. 

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Dzeja
  • 23.04.2026.

Divu nedēļu pavasars

Valdis Grēviņš 20. gadsimta 30.—40. gadu mijā. Fotogrāfs nezināms. Foto no Martas Dziļumas personīgā arhīva