Andrejs Veisbergs ir valodnieks un tulkotājs, Dr. habil. philol., Latvijas Universitātes profesors, vairāk nekā 420 zinātnisku un 100 populārzinātnisku publikāciju autors. Jaunākā grāmata — Tulkojumi latviešu valodā. 16.—20. gadsimta ainava (2022). Pētnieciskās intereses — valodu kontakti un ietekme, valodas attīstība, idiomas un tulkošanas vēsture Latvijā
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Dažu šodienas ideoloģisko terminu nozīme ir mainījusies
1991. gadā Frānsiss Fukujama pareģoja vēstures galu1, kas ietvertu arī ideoloģiju beigas — veidojās priekšstats, ka tirgus ekonomika, demokrātija un globalizācija ir uzvarējušas. Taču šāds skatījums uz pasaules attīstību bija raksturīgs tikai postmodernistiem, ne tradicionālistiem, fundamentālistiem, zaļajiem, antivakseriem, televanģēlistiem, putinistiem un antiputinistiem, vokistiem, trampistiem, eiroskeptiķiem un kancelistiem. Šķiet, pašlaik runāt par ideoloģiju galu ir bezjēdzīgi, to dažādība ir pārsteidzoša, savukārt propagandas iespējas — neierobežoti plašas, piekritēju pārliecība — neizmērojama un fanātiska.
Saturīgas sarunas un diskusijas par sabiedrības norisēm un vērtībām iespējamas tikai tad, kad dalībnieki runā vienā valodā tādā ziņā, ka izprot vārdus vienā vai vismaz līdzīgā nozīmē, proti, sabiedrībā pastāv zināma vienošanās par vārdu nozīmi. Jau Ludvigs Vitgenšteins savulaik norādīja, ka citādi jēgpilna saziņa nav iespējama. Taču viņš norādīja arī uz to, ka līdztekus vienotai izpratnei par vārda nozīmi var pastāvēt atšķirīgs tā vērtējums. Iederīgi mūsdienu piemēri būtu «Breksits», «klimata pārmaiņas» vai «kovids». Politikas jomā katram ir savi uzskati un katrs pats sevi uzskata par lielu zinātāju. Tas neglābjami ietekmē arī apzīmējumu vērtējumu, izpratni un iztulkojumu. Dažreiz attieksme ir iekodēta termina sinonīmos ar dažādu attieksmi un emocionālo piesātinājumu: sociālists, sociķis, sarkanais; nacionālsociālists, nacists, naciķis, brūnais; liberālis un liberasts, bet nereti tiek lietots viens vārds, toties katrs to izprot atšķirīgi. Valdošo virzienu uzskati un propaganda gan totalitārā, gan arī netotalitārā sabiedrībā ar nemitīgu atkārtošanu var būtiski ietekmēt vārdu izpratni, piemēram, situācijās, kurās noteikti cilvēki pastāvīgi tiek dēvēti par teroristiem, bet citi — par brīvības cīnītājiem, lai gan konkrēto personāžu darbības veids var būt gluži identisks jeb tāpatīgs.
