Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā. Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un vērā ņemamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.
Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — pārspējam pat Franciju
Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.
Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.
Jau šodien Latvijas lauksaimnieki veiksmīgi piedāvā savus graudus un rapsi pasaules tirgū, transportējot tos pa jūras ceļiem uz tuvākiem un tālākiem reģioniem — Eiropu, Āfriku, Dienvidāziju. Tieši Latvijas graudi ir ieguvuši starptautisko finanšu partneru uzticību, pateicoties augstajai kvalitātei. Viens no svarīgākajiem kvalitātes rādītājiem ir proteīna saturs kviešos, kas Latvijā ir krietni lielāks nekā daudzos citos lielākajos kviešu audzēšanas reģionos Eiropā, piemēram, Francijā un Vācijā.
Ne mazāk svarīgi — Latvija uz pasaules lauksaimniecības fona ir izteikti zaļa. Eiropas Savienības mērogā Latvija jau vēsturiski izcēlusies kā valsts, kur augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanas apjoms ir salīdzinoši zemāks.
Kopumā jāatzīmē, ka Latvijas biznesa lauksaimniecība ir ļoti inovatīva, īpaši, salīdzinot ar tā saukto “vecās Eiropas” lauksaimniecību (Franciju, Vāciju, Beļģiju). To nosaka attīstības temps — mūsu nozarē tehnoloģijas un sakaru iekārtu attīstība vērtējama, sākot no 90. gadiem. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kur tehnoloģijas ir novecojušas, Latvijā lauksaimnieki strādā ar modernākām iekārtām un sistēmām. Tas ir līdzīgi kā ar interneta ātrumu, kamēr citviet tas ir nepietiekams, pie mums tas ir moderns un ātrs.
Turklāt nozarē ienāk jauna, spēcīga paaudze — trīsdesmitgadnieki, kas ir prasmīgi digitālajās tehnoloģijās un advancētās lauksaimniecības metodēs. Šī paaudze ir atvērta inovācijām un gatava izmantot jaunākās iespējas, tādējādi nodrošinot Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.
Izrāviena iespēja — vai stabilitātē var būt arī izaugsme?
Latvijas lauksaimniecības stabilitāte un noturība ir tās lielākā priekšrocība un pamats turpmākai izaugsmei. Globālā pārtikas patēriņa tendences aizvien vairāk virzās uz dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas samazināšanu, radot izaugsmes iespējas augu izcelsmes produktu tirgum.
Zirņi — agronomijas un ekonomikas zelts
Zirņu kultūra, kas pēdējos gados kļūst arvien populārāka, ir saistīta ne tikai ar ASNS Ingredient projektu, bet arī ar tās stratēģisko nozīmi Latvijas lauksaimniecībā. Zirņi šobrīd tiek audzēti 38 tūkstošos hektāru, un šo platību pieaugums pēdējos piecos gados pierāda, ka tie kļūst par nozīmīgu papildinājumu Latvijas lauksaimniecības sējumu struktūrā.
Kāpēc zirņi? No agronomijas viedokļa Latvijā nav daudz kultūru, ko augkopībā varam audzēt atbilstoši mūsu klimatam un ievērojot augsekas prasības. Zirņi brīnišķīgi papildina augseku, piesaistot augsnei atmosfēras slāpekli, tādējādi palielinot citu kultūru, piemēram, kviešu ražas. Laukos, kur pēc zirņiem tiek iesēti ekonomiski izdevīgākie ziemas kvieši, to raža var būt par pustonnu vai pat tonnu lielāka, salīdzinot ar laukiem, kur kvieši tiek audzēti atkārtoti. Zirņi ir absolūti nepieciešama kultūra mūsu augsekā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu, noturētu un kāpinātu citu kultūraugu ražību, ko ņemt vērā ilgtermiņa ekonomiskajā aprēķinā.
Papildus agronomiskajam apsvērumam jaunais ASNS Ingredient projekts iespējo zirņus uzlūkot ne tikai kā vērtīgu un ilgtspējīgu kultūru augsekai, bet arī kā iespēju pārvērst šo kultūru par augstas pievienotās vērtības produktu. Tas savukārt atbilst strauji augošajam starptautiskajam pieprasījumam pēc augu izcelsmes olbaltumvielu avotiem. Šo tendenci ilustrē arī mūsu kaimiņu — Lietuvas un Igaunijas — lauksaimniecības kooperatīvu interese par zirņu piegādēm jaunajai ražotnei.
Rezumējot, ja runājam par izaugsmi, tā slēpjas faktā, ka zirņi sniedz iespēju ne tikai palielināt izdevīgo kultūru, piemēram, kviešu un rapša ražu, bet arī pievieno pilnīgi jaunu produktu klāstu lauksaimniecības industrijas piedāvājumā.
Skats nākotnē
Lauksaimniecības nozare ir tā sfēra, kas piesaista starptautisku investoru uzmanību Latvijai, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas ietekmē reģionu pēdējos gados. Latvijas lauksaimniecība nepārtraukti attīstās, un projektā ASNS Ingredient slēpjas potenciāls izcelties globālajā tirgū.
Izaugsmes jautājums vairs nav “vai”, bet gan “cik ātri mēs spēsim piegādāt produktus pasaules tirgum”. Šajā sakarā esmu optimistiski noskaņots par biznesa lauksaimniecības attīstību, kā arī par praksi, ko realizē lielākais lauksaimniecības kooperatīvs Baltijā — LATRAPS —, proti, fokusēties uz savu kā kvalitatīvas produkcijas nodrošinātāja kompetenci, veidojot stratēģiskas partnerības ar Eiropas pārtikas industrijas līderiem sekmīgai produkcijas realizācijai. Tādējādi Latvijas lauksaimnieku radītais var sasniegt pasaules virtuves, un lauksaimniecība var kļūt par vienu no Latvijas lielākajiem panākumu dzinējspēkiem.
Autors ir uzņēmējs un viens no sekmīgākajiem Latvijas lauksaimniekiem
Pagaidām nav neviena komentāra