Ar mākslīgo intelektu var samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī

  • Sīms Takers (Siim Täkker)
  • 12.11.2024.
Kaķis vecpilsētā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Kaķis vecpilsētā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Mākslīgais intelekts (MI) mūsdienās ir kļuvis par nozīmīgu rīku arī ilgtspējīgu inovāciju attīstībā un dekarbonizācijā, īpaši nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Pateicoties tā attīstībai, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī, vienlaikus mazinot CO2 emisijas un nodrošinot patīkamu klimatu iekštelpās. Pēdējo gadu laikā MI piedāvā arvien jaunas iespējas efektīvākai enerģijas izmantošanai un klimata izaicinājumu risināšanai nekustamā īpašuma jomā. Viena no galvenajām priekšrocībām ir spēja analizēt datus par iekštelpu klimatu un izmantot tos, lai padarītu ēku apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.

Jau pirms desmit gadiem tika izveidots pirmais energoefektivitātes risinājums, kas palīdzētu pielāgot telpu enerģijas patēriņu reālajām vajadzībām. 2017. gadā tika radīta MI platforma R8 Jenny – uzlabota tehnoloģija, kas atbilst komerciālu un sabiedrisku ēku vajadzībām, arī tirdzniecības centriem, birojiem, viesnīcām, skolām un lidostām. Ar tās palīdzību ēkas mehāniskās sistēmas tiek sinhronizētas, optimizējot apkures, ventilācijas un apgaismojuma darbību, kas samazina CO2 emisijas un nodrošina ērti regulējamu klimatu. Tā rezultātā iespējams uzlabot energoefektivitāti vidēji par 20% mēnesī un samazināt gan izmaksas, gan ietekmi uz vidi.

Klimata izaicinājumi un ilgtspējas perspektīva

Šādu risinājumu izveidi veicina arī Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā, kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Strauji pieaugot globālajai temperatūrai, kļuva skaidrs, ka nepieciešama aktīva rīcība gan no privātā sektora, gan sabiedrības. Analizējot ietekmi uz klimatu, esam aprēķinājuši, ka, piemēram, šādas platformas ik mēnesi klientiem palīdz samazināt kopējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 5000 megavatstundām. Tas apliecina, cik būtiska, ir mūsdienīgu tehnoloģisko inovāciju loma uzņēmumu darbības optimizēšanā un ilgtspējības veicināšanā.

Turklāt jāatzīmē, ka MI rīki ir arī elastīgi un pielāgojami dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, ļaujot nodrošināt komfortablu iekštelpu temperatūru, neatkarīgi no vietas un ēkas veida. Šī spēja pielāgoties reālajām vajadzībām veido drošu pamatu ilgtermiņa ilgtspējīgai attīstībai, jo tehnoloģijas spēj reaģēt uz cilvēku prasībām un vides apstākļu pārmaiņām.

Maziem soļiem būtisku pārmaiņu virzienā

Pašlaik dažādi risinājumi energoefektivitātes jomā tiek izmantoti ļoti plaši, arī Baltijā. Piedalīšanās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā un iegūtā žūrijas atzinība ir veicinājusi mūsu izpratni par jaunajām tehnoloģijām un to nepieciešamību. Šādi sasniegumi iedvesmo sabiedrību un lēmumpieņēmējus īstenot izmaiņas jau šodien, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Baltijas reģions, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules valstīm, izrāda lielu interesi par digitalizāciju un energoefektivitāti. Lai arī reģiona ietekme ir neliela, ilgtspējīgu risinājumu ieviešana šeit var kļūt par konkurētspējīgu priekšrocību. Ar apņēmīgiem soļiem un efektīviem risinājumiem Baltijas valstis spēj sniedz savu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā ilgtermiņā.

 

Autors ir R8 Technologies izpilddirektors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā