Jaunā gada pārsteigums

  • Jānis Taukačs
  • 26.09.2024.

Daudzi būs piefiksējuši, ka ar līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs?

Arī ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumam

Savā blogā jau rakstīju par Finanšu ministrijas plānoto nodokļu reformas variantu, ko virzīs uz Saeimu apstiprināšanai. Taču kā pārsteigums nāca ziņa, ka šīs pašas likmes piemēros arī ienākumiem no kapitāla (dividendēm, procentiem) un kapitāla pieaugumam. Atgādināšu, ka ar 2025. gada 1. janvāri plānotās likmes ir sekojošas:

  • 25,5% - līdz 105 300 eiro gadā;
  • 33% - 105 300 - 200 000 eiro gadā;
  • papildus 3% (piemēros caur gada deklarāciju) - ienākumiem virs 200 000 eiro gadā.

Kādas ir iespējamās zāles pret jaunajām galvassāpēm?

SIA

Daudzi varētu fizisko personu ieguldījumus pārstrukturēt uz SIA ieguldījumiem. SIA joprojām saglabāsies 20% UIN likme un izmaksātās dividendes ar IIN vairs neapliksies, izņemot 3% papildlikmi, ja gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro.

Izmaksas jau šogad

Daudzi varētu pasteidzināt plānotos darījumus un veikt tos jau šogad. Tādējādi būtu iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20% IIN likmi, nevis 25,5 - 33 - 36% likmi.

Nodokļu rezidences maiņa

Nākotnē daudz lielāks svars varētu būt šim risinājumam vai jebkurai nodokļu sloga pārstrukturēšanai. Piemēram, pārceļoties uz gadiņu padzīvot pie mūsu Igaunijas kaimiņiem. Pašlaik tur ir 20% IIN likme, nākamgad - 22%, bet no 2026. gada būs 24% likme. Starp citu, arī ar pāreju uz 22% pie igauņiem notiek aktīvas kustības, lai izmaksātu uzkrāto peļņu jau šogad (piemēram, mainot finanšu gadu vai atpērkot savas akcijas).

Lietuvai - 16% UIN

Dienvidu kaimiņi jau pasen ir izsludinājuši savu reformu - pacelt UIN par 1% uz 16%. Joprojām tiek plānots saglabāt esošo sistēmu, kurā Lietuvas uzņēmuma dividendes, kas izmaksātas Latvijas rezidentam (fiziskai personai) ar Latvijas IIN vairs neapliekas.

Tomēr neaizmirsīsim, ka visiem šiem potenciālajiem mehānismiem, protams, ir arī pretizvairīšanās normas.

 

Autors ir zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mārtiņš Barons

Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Viedoklis Kaspars Rožkalns

Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Jaunākajā žurnālā