Jaunā gada pārsteigums

  • Jānis Taukačs
  • 26.09.2024.

Daudzi būs piefiksējuši, ka ar līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs?

Arī ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumam

Savā blogā jau rakstīju par Finanšu ministrijas plānoto nodokļu reformas variantu, ko virzīs uz Saeimu apstiprināšanai. Taču kā pārsteigums nāca ziņa, ka šīs pašas likmes piemēros arī ienākumiem no kapitāla (dividendēm, procentiem) un kapitāla pieaugumam. Atgādināšu, ka ar 2025. gada 1. janvāri plānotās likmes ir sekojošas:

  • 25,5% - līdz 105 300 eiro gadā;
  • 33% - 105 300 - 200 000 eiro gadā;
  • papildus 3% (piemēros caur gada deklarāciju) - ienākumiem virs 200 000 eiro gadā.

Kādas ir iespējamās zāles pret jaunajām galvassāpēm?

SIA

Daudzi varētu fizisko personu ieguldījumus pārstrukturēt uz SIA ieguldījumiem. SIA joprojām saglabāsies 20% UIN likme un izmaksātās dividendes ar IIN vairs neapliksies, izņemot 3% papildlikmi, ja gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro.

Izmaksas jau šogad

Daudzi varētu pasteidzināt plānotos darījumus un veikt tos jau šogad. Tādējādi būtu iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20% IIN likmi, nevis 25,5 - 33 - 36% likmi.

Nodokļu rezidences maiņa

Nākotnē daudz lielāks svars varētu būt šim risinājumam vai jebkurai nodokļu sloga pārstrukturēšanai. Piemēram, pārceļoties uz gadiņu padzīvot pie mūsu Igaunijas kaimiņiem. Pašlaik tur ir 20% IIN likme, nākamgad - 22%, bet no 2026. gada būs 24% likme. Starp citu, arī ar pāreju uz 22% pie igauņiem notiek aktīvas kustības, lai izmaksātu uzkrāto peļņu jau šogad (piemēram, mainot finanšu gadu vai atpērkot savas akcijas).

Lietuvai - 16% UIN

Dienvidu kaimiņi jau pasen ir izsludinājuši savu reformu - pacelt UIN par 1% uz 16%. Joprojām tiek plānots saglabāt esošo sistēmu, kurā Lietuvas uzņēmuma dividendes, kas izmaksātas Latvijas rezidentam (fiziskai personai) ar Latvijas IIN vairs neapliekas.

Tomēr neaizmirsīsim, ka visiem šiem potenciālajiem mehānismiem, protams, ir arī pretizvairīšanās normas.

 

Autors ir zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Karīna Beinerte

Efektīva palīdzība pusaudžiem ar atkarībām pagaidām ir ekskluzīvs pakalpojums tikai dažiem!

Man diezgan bieži nākas atbildēt uz mediju jautājumiem par pusaudžiem, kuri lieto psihoaktīvās vielas: cik daudzus bērnus ārstējam neatliekamā kārtā, kuras ir biežāk lietotās vielas, cik izplatīta ir šī problēma skolās... Taču būtiski ir divi citi jautājumi: kā pusaudžiem rodas atkarība no vielu lietošanas un kā mēs viņiem varam palīdzēt?

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Naftas ēna pār cenu stabilitāti

Par patēriņa cenu izmaiņām 2026.gada janvārī.

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Jaunākajā žurnālā