Jaunā gada pārsteigums

  • Jānis Taukačs
  • 26.09.2024.

Daudzi būs piefiksējuši, ka ar līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs?

Arī ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumam

Savā blogā jau rakstīju par Finanšu ministrijas plānoto nodokļu reformas variantu, ko virzīs uz Saeimu apstiprināšanai. Taču kā pārsteigums nāca ziņa, ka šīs pašas likmes piemēros arī ienākumiem no kapitāla (dividendēm, procentiem) un kapitāla pieaugumam. Atgādināšu, ka ar 2025. gada 1. janvāri plānotās likmes ir sekojošas:

  • 25,5% - līdz 105 300 eiro gadā;
  • 33% - 105 300 - 200 000 eiro gadā;
  • papildus 3% (piemēros caur gada deklarāciju) - ienākumiem virs 200 000 eiro gadā.

Kādas ir iespējamās zāles pret jaunajām galvassāpēm?

SIA

Daudzi varētu fizisko personu ieguldījumus pārstrukturēt uz SIA ieguldījumiem. SIA joprojām saglabāsies 20% UIN likme un izmaksātās dividendes ar IIN vairs neapliksies, izņemot 3% papildlikmi, ja gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro.

Izmaksas jau šogad

Daudzi varētu pasteidzināt plānotos darījumus un veikt tos jau šogad. Tādējādi būtu iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20% IIN likmi, nevis 25,5 - 33 - 36% likmi.

Nodokļu rezidences maiņa

Nākotnē daudz lielāks svars varētu būt šim risinājumam vai jebkurai nodokļu sloga pārstrukturēšanai. Piemēram, pārceļoties uz gadiņu padzīvot pie mūsu Igaunijas kaimiņiem. Pašlaik tur ir 20% IIN likme, nākamgad - 22%, bet no 2026. gada būs 24% likme. Starp citu, arī ar pāreju uz 22% pie igauņiem notiek aktīvas kustības, lai izmaksātu uzkrāto peļņu jau šogad (piemēram, mainot finanšu gadu vai atpērkot savas akcijas).

Lietuvai - 16% UIN

Dienvidu kaimiņi jau pasen ir izsludinājuši savu reformu - pacelt UIN par 1% uz 16%. Joprojām tiek plānots saglabāt esošo sistēmu, kurā Lietuvas uzņēmuma dividendes, kas izmaksātas Latvijas rezidentam (fiziskai personai) ar Latvijas IIN vairs neapliekas.

Tomēr neaizmirsīsim, ka visiem šiem potenciālajiem mehānismiem, protams, ir arī pretizvairīšanās normas.

 

Autors ir zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rita Auziņa

PVN samazinājums: atbalsts iedzīvotājiem vai neizmantota iespēja ekonomikā?

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Viedoklis Viesturs Bulāns

MI vienlaikus atņem un rada darba vietas – kopējā bilance pozitīva

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu. Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Viedoklis Jānis Abāšins

Finanšu pratības "aklā zona"

Nenoliedzami pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju finanšu pratība ir būtiski augusi. To veicinājusi gan personīgi, dzīvē iegūti “puni”, kad dabas stihijas apskādējušas īpašumu vai kaimiņam esam nopludinājuši dzīvokli, gan nu jau 13 gadus notiekošā Finanšu pratības nedēļa un masu mediju sniegtā informācija. Tomēr ir vairāki signāli, kas liecina, ka nebūt neesam sasnieguši finišu.

Viedoklis Justs Dimants

Nolietotās elektrotehnikas šķirošana Latvijā: vai iedzīvotāju paradumi mainās?

Gandrīz visiem mājās ir kaste vai atvilktne, kurā glabājas liekie vadi un sen nelietotās ierīces. Ikdienā tās vairs nav nepieciešamas, taču netraucē tik ļoti, lai no tām mērķtiecīgi atbrīvotos.

Jaunākajā žurnālā