Daudzi būs piefiksējuši, ka ar līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs?
Straujais cenu kāpums novērojams visās jomās, tāpēc liela daļa iedzīvotāju arvien vairāk izjūt nepieciešamību pelnīt vairāk, lai spētu nosegt visus ikdienas maksājumus, nedomājot pat par dažādu izklaižu tēriņiem. Situācija darba tirgū piespiež cilvēkus domāt par jauniem veidiem, kā nodrošināt komfortablu dzīvi, tāpēc rodas jautājums, vai iedzīvotāji ir gatavi mainīt profesiju, dzīvesvietu un citus ierastus apstākļus, lai pelnītu vairāk. Biuro kā darbinieku piesaistes uzņēmums pērn jutām, ka mazkvalificēto darbaspēku piesaistīt bija ļoti grūti. Pēdējo gadu viena no lielākajām tendencēm ir bijušo sabiedriskās ēdināšanas jomas darbinieku pārkvalificēšana uz darbu loģistikas un ražošanas uzņēmumos. Visgrūtāk ir tieši ar pāriešanu uz ražošanas uzņēmumiem, tomēr ir arī noteiktas jomas, kur pārkvalificēšanās notiek veiksmīgāk.
No 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no 500 līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi. Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.
Ārvalstu tiešajām investīcijām ir liela nozīme valsts ekonomikas attīstībā. Tās ne tikai rada jaunas darbavietas un papildina nodokļu ieņēmumus, bet arī veicina tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Latvijai ārvalstu tiešo investīciju piesaistē ir klājies viduvēji. Lai gan visai sekmīgs bijis iepriekšējais gads ar vairāk nekā 40 jauniem investīciju projektiem, vēsturiskie dati rāda, ka investīciju piesaistē mēs tomēr arvien vairāk atpaliekam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo. Tika prognozēts, ka šīs izmaiņas Latvijas darbaspēka nodokļu slogu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm padarīs konkurētspējīgāku, tomēr vai centieni nesuši vēlamos panākumus? Atbildi sniedz Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums.
Atklātā vēstule - par plānoto negūto ienākumu aplikšanu ar VSAOI nodokļiem
OECD iesaka pazemināt sociālās iemaksas zemo algu kategorijā, ko veiksmīgi jau ieviesušas 14 OECD dalībvalstis
Vai nodokļu paaugstināšana vienmēr ietekmē attīstību?
Nodokļi būtu jāsamazina zemu atalgotiem darba ņēmējiem
Ministrs apbrīno Vilka drosmi, jo pašreizējā nodokļu politika nav ilgtspējīga
Minimālo algu valstī saņem ap 200 tūkstošiem strādājošo
Tu zini, ka Latvija ir «augstu nodokļu zeme», bet vai tu zināji, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir zem 30% no IKP un tātad ir viens no zemākajiem Eiropā? Nodokļi skolo mūsu bērnus, pabaro un silda mūsu vecīšus, tā ir samaksa par civilizētu valsti. Tu zini, ka
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
