Nekur tālu nav jādodas, saka Ausma. Dažu soļu attālumā no viņas pagalma Liezēres pusē baļķu kaudzē uzejam neskaitāmas dažādu izmēru un krāsu sēnes. Ausma vispirms norāda uz tādiem kā punktiņiem olu dzeltenuma krāsā. «Tā ir bisporella. Diezgan bieži sastopama uz kritalām un baļķiem.» Turpat netālu ir oranžā puslocene, parastās skaldlapītes, kas no apakšpuses atgādina gliemežvāku, sarainā taureņpiepe — mīksta kā samts —, pušķainās vālenītes jeb šokolādes gļotsēnes un vēl, un vēl. Lai apskatītu sīkākās sēnes, Ausma lūkojas caur telefona ekrānu ar pieckārtīgu kameras pietuvinājumu.
Ausma Piroga, mikoloģe amatiere
«Nekur nav jābrauc, tas neko nemaksā, uzturēšanās svaigā gaisā nāk par labu veselībai, tas der visām vecuma grupām, un vari būt atklājējs — atrast kaut ko jaunu!» tā par aizraušanos ar sēnēm saka Ausma, kura nesen pirmā Latvijā atradusi citrondzelteno brūnzobi.
Foto — Alise Zita Zeidaka
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.