Kēnigsbergas iespaidīgais strāvojums

  • Pauls Daija, Domuzīme
  • 28.08.2024.
  • Domuzīme
Aina grāmatu spiestuvē (no Andreja Šūlmaņa grāmatas Pasaule un daudz no tā, kas pasaulē atronams (1852–1855)). Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums

Aina grāmatu spiestuvē (no Andreja Šūlmaņa grāmatas Pasaule un daudz no tā, kas pasaulē atronams (1852–1855)). Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4

Uz 18. gadsimta apgaismotās Eiropas kartes arī Latvija

Imanuela Kanta 300. jubilejas gadā ne tikai filozofi visā pasaulē no jauna pārlapo viņa grāmatas, kuru pirmizdevumu titullapā lasāms vārds «Rīga». Šīs Kanta darbu publikācijas liek atcerēties Latvijas teritorijas kādreizējo vietu apgaismotās Eiropas intelektuālajā tīklojumā un, iespējams, spožāko mirkli Latvijas izdevējdarbības vēsturē. 

Ciktāl ir runa par apgaismības laikmeta vēsturi, pētniekiem pasaulē Rīgas un Latvijas vārds ir it kā pazīstams, tomēr nepazīstams, līdzīgi Timbuktu pilsētai, ko savulaik salīdzinājumā ar Rīgu pieminēja Umberto Eko intervijā žurnālam Rīgas Laiks. Ja bērni sacenšas spēlē, kuras supervaroņu spējas viņi vēlētos iemantot, tad Rīgai nav pat vajadzīgs šo spēli sākt: tās superspēja ir neredzamība. Neskaitāmos pētījumos par Eiropas apgaismību Rīgu vai Baltijas provinces nemaz neatradīsim pieminētas, vai labākajā gadījumā tās parādīsies garāmejot kādā zemsvītras piezīmē. Par laimi, šīs tendences mainās, aizvien vairāk pētnieku ārpus Baltijas valstīm pamazām sāk apzināties, ka, sakot Ričarda Gavēļa vārdiem Viļņas pokerā, par arhaiskām ģintīm viņi zina vairāk nekā par Eiropas mazo tautu vēsturi.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Recenzija
  • 23.04.2026.

Vientulības topogrāfija