Beigušās 2024. gada olimpiskās spēles. Tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē no 26. jūlija līdz 11. augustam. Parīze vasaras olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes (iepriekš 1904. un 1924. gadā). Francijā notikušas arī trīs ziemas olimpiskās spēles. Sacensības Parīzē notika 32 sporta veidos, piedalījās 204 nacionālās olimpiskās komitejas. Latvijas delegācijā bija 29 sportisti – mazāks skaits nekā visās iepriekšējās spēlēs. Latvijas sportistiem neizdevās izcīnīt medaļas, lai gan Latviju pārstāvēja pieredzējuši sportisti, arī Tokijas 2020. gada dalībnieki.
Parīzes startu un rezultātus vērtēs Latvijas Olimpiskā komiteja, sporta federācijas, treneri, tomēr ir jautājumi, kuri izgaismojās jau pirms olimpiskajām spēlēm to sagatavošanas ciklā.
Parīzē veiksmīgi 3×3 basketbolā startēja Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Francis Lācis un Zigmārs Raimo, kuri uzvarēja visās septiņās pamatturnīra spēlēs un iekļuva pusfinālā. Uzveikta tika Lietuva – 21:14, Nīderlande – 21:12, Ķīna – 22:8, ASV – 21:20, Francija – 22:20,Polija – 22:15. Serbija – 21:14. Pusfinālā zaudējums Francijai, par trešo vietu – Lietuvai un sacensību beigās nācās samierināties ar ceturto vietu.
Olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīru Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova (Kravčenoka) sāka ar zaudējumu šveicietēm (15:21, 14:21), bet turpmākajās grupas spēlēs pārspēja Paragvajas pāri (21:19, 21:15) un Kanādas duetu (21:14, 22:20. Astotdaļfinālā tika pārspēts Vācijas duets (21:13, 17:21, 18:16). Latvija zaudēja pasaules ranga līderēm brazīlietēm (16:21, 10:21) un ierindojās 5. vietā.
Augsto 5. vietu 273 kilometru garajā un vairāk nekā sešu stundu ilgajā riteņbraukšanas grupas braucienā 90 konkurentu vidū izcīnīja Toms Skujiņš. Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvošā Anastasija Karbonāri 158 km distancē 93 dalībnieču konkurencē finišēja 69. pozīcijā.
Latvijas BMX frīstaila riteņbraucējs Ernests Zēbolds Parīzē veica savas līdzšinējās karjeras spilgtāko braucienu un sasniedza 87,14 punktu summu, ierindojoties 8. vietā.
Ar dažādām sekmēm startēja vieglatlēti. Valters Kreišs kārtslēkšanas finālā ieņēma 12.vietu (rezultāts 5,70 m). Latviju pārstāvēja četri šķēpmetēji. Gatis Čakšs kvalifikācijas sacensībās palika bez rezultāta. Patriks Gailums kvalifikācijas grupā ieņēma 11.vietu, kas summā deva 25.pozīciju. Viņam tika ieskaitīts tikai otrais mēģinājums, kurā viņš raidīja šķēpu 77,26 metrus tālu. Lai iekļūtu pamatsacensībās, šķēps bija jāraida vismaz 84 metrus tālu vai jāiekļūst 12 labāko sportistu vidū no abu grupu 32 dalībniekiem. Kvalifikāciju nepārvarēja arī šķēpmetējas. Līna Mūze-Sirmā ar rezultātu 60,30 m ierindojās 17. vietā, Anete Sietiņa (Kociņa) uzrādīja rezultātu 60,47 m un ierindojās 15. vietā.
Vieglatlēte Gunta Vaičule 400 metru sprintā pusfinālā neiekļuva. Gandarījuma kārtā G. Vaičule finišēja pēc 50,93 sekundēm, atpaliekot no personiskā rekorda (50,83 m). Agate Caune 5000 m skrējienā ierindojās 33. vietā. Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā ar rezultātu 13,76 m ierindojās 22. vietā.
BMX sacensībās Kreiters Krīgers un Veronika Monika Stūriška savos braucienos krita. K. Krīgeram – 21. vieta, V. Stūriškai – 20. vieta. Kalnu riteņbraukšanā Mārtiņš Blūms izcīnīja 17. vietu, jo bijušas neveiksmes – divreiz divritenim nokritusi ķēde un vienreiz trasē nokritis arī pats braucējs.
200 metru kompleksajā peldējumā Ieva Maļukaierindojās 26. vietā, Daniils Bobrovs 200 metru brasa distancē pusfinālā ieņēma 11. vietu un netika fināla astoņniekā.
Agate Rašmane ierindojās 26. vietā 25 metru distancē ar mazkalibra pistoli. Pirms tam viņai bija 23. vieta šaušanā ar pneimatisko pistoli 10 metru distancē, bet pārī ar Lauri Strautmani šajā disciplīnā ierindojās 16. vietā duetu sacensībās. Savukārt Lauris Strautmanis ieņēma 21. vietu šaušanā ar pneimatisko pistoli 10 metru distancē.
Latviju daiļlēkšanā no 10 metru tramplīna pārstāvēja Džeja Delanija Patrika. Patrika dzimusi un dzīvo ASV, startēt viņai no Latvijas ļāva dubultpilsonība. Vēl pirms pēdējā lēciena viņa bija pusfināla pozīcijā, taču kļūda viņu atbīdīja uz 22. vietu.
Kārtējo neveiksmi piedzīvoja Kristaps Neretnieks ar zirgu Palladium KJV, spēļu konkūra sacensību kvalifikācijā ierindojoties 56. vietā un nesasniedzot finālu. Tenisiste Aļona Ostapenko zaudēja jau pirmajā kārtā. Traumas dēļ sacensības neturpināja svarcēlājs Ritvars Suharevs. Modernajā pieccīņā Pāvels Švecovs ierindojās 17. vietā, viņu esot pievīlis zirgs.
Vecie atkāpjas
Gatavošanās Parīzei sākās vienlaikus ar gatavošanos Tokijai, to veicināja dažādas izmaiņas. 2020. gadā pārsteigumu sagādāja toreizējais Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, paziņojot, ka nolēmis nekandidēt uz LOK prezidenta amatu gaidāmajās vēlēšanās. Bet LOK galveno darbu sarakstā vēl bija Tokijas olimpiskās spēles, nebija apstiprināts LOK budžets. LOK Statūtos noteikts, ka vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc olimpiskajām spēlēm. Tuvāks izskaidrojums nesekoja, tikmēr presē parādījās informācija par A. Vrubļevska kā advokāta problēmām.
2020. gada 10. jūlijā par LOK prezidentu ievēlēja Žoržu Tikmeru – pieredzējušu sporta speciālistu, kurš bija darbojies sporta vadības dažādās institūcijās kopā ar iepriekšējiem LOK prezidentiem. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju SOK pārcēla Tokijas olimpiskās spēles uz 2021. gadu.
Ž. Tikmera vadībā tika veikts nopietns sagatavošanās darbs Tokijas olimpiskajām spēlēm. Tokijā spožu panākumu guva 3×3 basketbolisti, izcīnot zelta medaļas. Komandā spēlēja Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis. Par olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju kļuva svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, savukārt Ritvars Suharevs izcīnīja 6. vietu. Pludmales volejbolistes Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa izcīnīja 4. vietu. Riteņbraukšanā grupas braucienā Toms Skujiņš ieguva 22. vietu (startēja 128 dalībnieki), peldēšanā Ieva Maļuka 100 m brīvajā stilā ierindojās 37. vietā, bet 200 m – 24. vietā. Danils Bobrovs savā distancē ierindojās 31. vietā. Šaušanā Agate Rošmane ar pneimatisko pistoli 10 m distancē ieguva 19. vietu, bet, šaujot ar mazkalibra pistoli, 25 m palika 37. vietā (44). Pieccīņā Pāvels Švecovs palika 14. vietā. Jāšanas sporta sacensībās Kristaps Neretnieks ierindojās 23. vietā (73). Savus labākos rezultātus neuzrādīja šķēpmetēji – Anete Kociņa, kas ar 58,84 m rezultātu ierindojās 21. vietā, bet Līna Mūze-Sirmā ar 57,33 m palika 26. vietā. Gatis Čakšs, aizmetot šķēpu 78,73 m, ierindojās 18. vietā. Tenisiste Jeļena Ostapenko zaudēja jau pirmajā kārtā.
LOK turpināja gatavoties Parīzes olimpiādei. Žoržs Tikmers, kurš bija nonācis masu mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, nolēma atstāt amatu un 2023. gada 17. maijā paziņoja par savu atkāpšanos. Šādu lēmumu viņš pieņēmis, “uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem”. Tikmers norāda, ka, viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot. Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicinot veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ž. Tikmers paziņojis, ka LOK prezidenta amatā ir godprātīgi strādājis sporta nozares attīstībai un skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājuši komandā, esot noslēdzies.
Jauna vadība
LOK vadību uzticēja volejbola federācijas prezidentam Jānim Bukam, kurš apliecināja, ka strādās tikai līdz prezidentūras četrgades termiņa beigām. J. Buks izvirzīja divas prioritātes – sakārtot LOK pārvaldības modeli un sporta nozares apvienošanu. Viņš uzskata, ka mērķi reorganizēt LOK pārvaldību izdevies izpildīt, jo olimpisko komiteju, arī olimpisko centru un pārējās organizācijas darbības padarītas caurspīdīgākas.
Otro no izvirzītajiem mērķiem J. Bukam neizdevās īstenot, jo martā notikušajā LOK Ģenerālās asamblejas sesijā tika nobalsots pret LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes apvienošanu. J. Buks savas darbības pēdējos mēnešos neslēpa konfliktu un atklāti runāja par nesaskaņām ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas, veicot sporta finansēšanas reformu, padarījusi 54% federācijas vēl nabagākas. J. Buks uzsvēris, ka tikai tad, kad noteikumi būs godīgi un caurspīdīgi un no IZM aizkulisēm būs spiesti pazust dažādi varas apsēsti manipulatīvi padomnieki, ikdienā pēc būtības tiks ieviests olimpiskais godīgas spēles princips.
Par sporta sašķeltību un dažādām iekšējām nesaskaņām J. Buks izteicās noslēdzošajā runā, atstājot LOK prezidenta amatu. Viņš uzsvēra, ka pirms gada bija ārkārtīgi sarežģīts un turbulences pilns laiks. Viņš patiešām ticējis, ka gribam un mūsu spēkos ir mainīt sporta sistēmu uz labu, padarīt sporta vidi godīgāku, drosmīgāku, vienotāku un pārtikušāku. Aizvadīto gadu viņš vērtējis kā nodzīvotu bez gandarījuma par paveikto. J.Buks publiski pauda viedokli, ka sporta nozarē ir krīze, ka labākie atlēti nevar pilnvērtīgi sagatavoties Parīzes olimpiskajām spēlēm, ka daudzas federācijas ir faktiskas maksātnespējas priekšā, un ka valsts varas pārstāvji neievēro olimpisko hartu – LOK ir neatkarīga un autonoma attiecībā pret politisko, reliģisko, ekonomisko ietekmi – un brutāli iejaucas nacionālās Olimpiskās komitejas darbībā. Savukārt intervijā Latvijas Radio izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) paziņojusi, ka LOK prezidenta Buka bažas, ka sportisti vēl nav saņēmuši valsts finansējumu šim gadam, esot pārspīlētas, jo līgumi gadu no gada tiek pārslēgti vienā laikā. Jau drīzumā nauda tikšot pārskaitīta.
2023. gada martā no darba aizgāja ilggadējais IZM Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs. 2023. gada 24. jūlijā darbu sāka jaunais IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs, kuram noteica pārbaudes laiku. V. Šteinbergs apņēmās īstenot Sporta politikas pamatnostādnēs līdz 2027. gadam noteiktos uzdevumus, lai nodrošinātu gan īstermiņa pozitīvu efektu, gan kļūtu par pamatu stabilai sporta nozares attīstībai ilgtermiņā. Taču jau pēc pusgada, noslēdzoties pārbaudes laikam, V. Šteinbergs Sporta departamentu atstāja.
Sākās vairāki konkursi un vadītāja meklējumi, un tikai īsi pirms Parīzes spēlēm – 10. jūlijā – IZM paziņoja, ka iecelts jauns departamenta vadītājs. Latvijas valdība bija atbalstījusi jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredzēja, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, LOK, Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) administrēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). IZM arī uzraudzīs piešķirtā finansējuma izlietošanu. Diemžēl neviena sporta veida federācija 2024. gada sākumā vēl nebija saņēmusi 2024. gadā valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu, un daudzas federācijas, lai veiktu maksājumus, bija spiestas meklēt finansējumu citur.
Sākotnēji LOK prezidenta vēlēšanas bija plānotas 2024. gada pavasarī, bet tad vairāki biedri pieprasīja LOK vēlēšanas rīkot jau pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm. Notikušajās vēlēšanās 2024. gada 4. jūnijā par LOK jauno prezidentu ievēlēja Raimondu Lazdiņu– sportā mazpazīstamu personu. Raimonda Lazdiņa ievēlēšana LOK prezidenta amatā esot bijis pārsteigums arī Ministru prezidentei, Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājai Evikai Siliņai (JV). R. Lazdiņš no 2017. gada novembra līdz 2023. gada decembrim strādāja AS Gaso par Gāzapgādes drošības departamenta vadītāju, bet pirms tam bija AS Latvijas Gāze Ekspluatācijas un tehniskā departamenta analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs. Neilgu laiku bijis Rokasbumbas federācijas priekšsēdētāja vietnieks. Ieskicējot savas prezidentūras uzdevumus, R. Lazdiņš izcēla sporta fonda izveidi. R. Lazdiņš, pildot savu 4. jūnijā pausto apņemšanos, izveidoja Prezidentu konsultatīvo padomi, kurā tikšot aicināti iesaistīties citi sporta organizāciju vadītāji, entuziasti un atbalstītāji. Tomēr ideja piedzīvoja fiasko jau 48 stundas pēc izmaiņām olimpiskajā kustībā, jo šādu padomi neparedz harta.
Tādos intrigas un biežas LOK prezidenta un sporta darbinieku nomaiņas apstākļos daļa Latvijas sportistu gan Tokijas, gan Parīzes olimpiskajās spēlēs guvuši panākumus. Un tomēr sporta sabiedrībai nopietni jādomā un jārīkojas, lai izbeigtu ieilgušo intrigu stāvokli.
Autors ir grāmatas Latvijas sporta apskats autors
Pagaidām nav neviena komentāra