Olimpiskās spēles • IR.lv

Olimpiskās spēles

Latvijas Olimpiskā delegācija Rīgas lidostā pirms izlidošanas uz XXXIII vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Foto - Edijs Pālens, LETA
Gunārs Nāgels

Moderno olimpisko spēļu laikmets sākās 1896. gadā Atēnās, pateicoties baronam Pjēram de Kubertēnam. Viņš bija paredzējis atjaunot seno grieķu olimpisko spēļu ideju, liekot mieru par centrālo tēmu.

Diemžēl Pirmais pasaules karš pārtrauca mieru pasaulē, un pats de Kubertēns 1916. gadā atteicās no Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta amata, jo taisījās doties uz fronti un piedalīties karā. Viņu atvietoja neitrālās Šveices pilsonis Žofruā de Blonē, bet, karam beidzoties, de Kubertēnu 1919. gada atkal ievēlēja par Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentu.

XXXIII olimpiskās spēles notiks Francijas galvaspilsētā Parīzē, sākot ar Atklāšanas ceremoniju šo piektdien, 26. jūlijā, un beidzoties ar Noslēguma ceremoniju 11. augustā. Latvija pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs Francijā 1924. gadā – gan ar diviem dalībniekiem ziemas olimpiskajās spēlēs Šamoni gada sākumā, gan ar 41 dalībnieku vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē gada vidū. Šogad Latvija piedalās ar 29 dalībniekiem 11 sporta veidos, bet latvieši arī piedalīsies citu valstu komandās.

Sporta veidi var mainīties ar katrām spēlēm. Šogad jauninājums ir breika dejošana (angl.: breakdance), bet iepriekšējās spēlēs iekļautie beisbols, softbols un karatē ir izņemti no Parīzes olimpisko spēļu programmas.

Parīzē piedalīsies komandas no visas pasaules, tai skaitā astoņi sportisti no Palestīnas, kura piedalās olimpiskajās spēlēs jau no 1996. gada. Tad ir tāda “Bēgļu olimpiskā komanda”, kas sastāv no 37 sportistiem no 11 valstīm, vairāk nekā trešdaļa ir no Irānas.

Krievija un Baltkrievija it kā ir izslēgtas dēļ agresīvā kara Ukrainā, bet tās sportisti tomēr piedalās kā individuāli neitrāli sportisti. Šāda laipnība netika rādīta Dienvidāfrikai, kurai dalība olimpiskajās spēlēs bija pilnīgi liegta no 1964. līdz 1988. gadam tās īstenotās aparteīda politikas dēļ.

Dažreiz kāds atsevišķs sporta veids notiek ļoti tālu no visām citām sacensībām. Piemēram, 1956. gada olimpiskās sporta spēles notika Melburnā, Austrālijā, bet jāšanas sacensības – dažus mēnešus agrāk Stokholmā Austrālijas karantīnas prasību dēļ. Šogad paredzēts, ka sērfošanas sacensības notiks Klusajā okeānā – Tahiti, Franču Polinēzijā.

Novēlam mūsu sportistiem sekmes Parīzes olimpiskajās spēlēs! Un ceram, ka nākamajās olimpiskajās spēlēs vairs nebūs iemesla aizliegt kādas valsts komandas līdzdalību.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu