Donalds Tramps un Melānija Trampa. Foto: AFP/LETA
Kopš ASV neatkarības pasludināšanas 1776.gadā pret četriem ASV prezidentam ir notikuši sekmīgi atentāti. 1865.gadā prezidentu Abrahamu Linkolnu nošāva aktieris Džons Vilkss Būts. 1881.gadā prezidentu Džeimsu Gārfīldu nošāva nesekmīgais pretendents uz konsula amatu Parīzē Šarls Gito. 1901.gadā prezidentu Viljamu Makinliju nošāva anarhists Leons Franks Čolgošs. 1963.gadā Džonu Kenediju nošāva Lī Harvijs Osvalds. Citi ASV prezidenti un bijušie prezidenti ir tikuši ievainoti atentāta mēģinājumos, un vairāki mēģinājumi ir bijuši pilnīgi nesekmīgi.
Pret ministru prezidentu Kārli Ulmani arī ir bijuši atentāta mēģinājumi. 1920.gada 15.aprīlī uz Dzelzavas-Lubānas ceļa Ulmaņa mašīnai priekšā tika nogāzta egle, un mašīnu no meža apšaudīja. Vēl pēc gada, 1921.gada 27.aprīlī, Ulmaņa mašīnai meta virsū divas rokas granātas, bet mēģinājums atkal bija nesekmīgs.
Atentāta mēģinājums pret bijušo ASV prezidentu un nākamā prezidenta kandidātu Donaldu Trampu gandrīz izdevās. 20 gadus vecais Tomass Metju Kruks no apmēram 150 metru attāluma ar vairākiem šāvieniem trāpīja Trampam ausij un nogalināja vīrieti publikā. Viņu pašu tūliņ nošāva Slepenā dienesta pretsnaiperu snaiperis. Kruks bija reģistrēts Republikāņu partijas balsotājs, kurš dažus gadus agrāk bija ziedojis mazu summu Demokrātu partijai.
Pēc pāris dienām Republikāņu partija oficiāli apstiprināja Trampu kā kandidātu prezidenta vēlēšanās. Tramps par viceprezidenta kandidātu izraudzīja senatoru Dž.D.Vensu, kurš agrāk bija nikns Trampa pretinieks, bet vēlāk apmeta kažoku pilnīgi uz otru pusi.
Atentāta mēģinājums noteikti cels Trampa popularitāti. Ņemot vērā to, ko Tramps ir agrāk teicis par NATO, un to, ka viņa viceprezidenta kandidāts ir pret palīdzību Ukrainai, var rasties itin nejaukas prognozes par drošības situāciju Austrumeiropā.
NATO samits pagājušajā nedēļā izcēla Ķīnas Tautas republikas lomu Krievijas karā Ukrainā. Tika izteikts atbalsts Ukrainai, bet ne tik spēcīgs, kā būtu gribēts. Ir apsolīts, ka Ukrainai ceļš uz NATO esot „neatgriezenisks“, tomēr „neatgriezenisko“ apņemšanos var ar vieglu roku atcelt nākamais ASV prezidents, sevišķi, ja tas būtu Donalds Tramps.
Tas viss atgādina Eiropai, ka tai jāuzņemas lielāka atbildība par savas drošības garantēšanu. Mums tas ir skaidrs, bet kā ir ar Rietumeiropu?
Gunārs Nāgels ir laikraksta Latvietis redaktors.
