Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).
Finanšu nozares asociācija uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.
Jāuzsver, ka likums jau tagad regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk.
Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula patlaban var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka.
Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas. Finanšu nozare īpaši pievērš uzmanību, un tai ir būtiski, lai atlīdzības samazināšana pārvaldītājam nenotiktu populistiski, un nodrošinātu vairāku mērķu sasniegšanu.
Pirmkārt, būtu nosakāms, ka pamatotas un obligātas izmaksas tiek segtas bez administratīviem ierobežojumiem (piemēram, par turētājbankas funkciju, ko nodrošina trešā persona, ņemot vērā ierobežoto tirgu).
Otrkārt, – tos aktīvus, kuru pārvaldīšanai jau pašlaik ir izteikti zemas, pensiju plānu dalībniekiem izteikti labvēlīgas komisijas, būtu jāizslēdz no summas, kam piemērotu regresīvo likmi saskaņā ar LB piedāvājumu.
Treškārt, atlīdzības samazinājums nedrīkst būt tik būtisks, kas liktu pārvaldītājiem samazināt darbaspēka un citu fiksēto, nepieciešamo resursu uzturēšanu ieguldījumu veikšanai Latvijā, kas prasa vairāk darba un uzmanības, salīdzinājumā ar standartizētiem, piemēram, indeksu plānu produktiem. Līdz šim kolēģu vēstījums publiskajā sektorā par ieguldīšanu Latvijā ir nepārprotams - vājais kapitāla tirgus ļoti ierobežo ieguldīšanas iespējas Latvijā (biržā pieejamie instrumenti Latvijā ir vairākkārt mazāki par līdzekļu uzkrājumu pensiju 2. līmenī un arī būtiski atpaliek no šādu instrumentu apjoma kaimiņvalstīs). Svarīgi būtu, ka īpaši samazināta atlīdzība nekādos apstākļos nekļūtu par vēl vienu kavējošu faktoru.
Ceturtkārt, – vēršam uzmanību, ka publiskajā telpā bieži izmantotie salīdzinājumi par iemaksu apjoma un ieguldījumu ienesīguma attīstību nav atbilstoši un korekti. Pēdējo 20 gadu laikā normatīvie akti Latvijā noteica izteikti konservatīvu, dalībnieku vecumam neatbilstošu ieguldījumu stratēģiju, tāpēc Latvijas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem pēdējo desmitgažu straujā akciju tirgus izaugsme pārlieku konservatīvā, valsts, nevis pārvaldnieku pašu noteiktā regulējuma dēļ ir gājusi secen. Diemžēl arī tagad ne mazāk kā 60% Latvijas pensiju plānu dalībnieku, iedzīvotāji darbspējīgā vecumā, savu pensiju aizvien krāj savam vecumam neatbilstošos pensiju plānos, jo likumā noteiktie ierobežojumi pensiju pārvaldītājam līdz šim neļāva kvalitatīvi un atbilstoši klienta paša zināšanām un prasmēm konsultēt klientus.
Kvalitatīvi konsultēt savus klientus par vecumam atbilstoša pensiju plāna izvēli pārvaldītāji drīkstēs tikai no šā gada. Tā ir sen gaidīta un ļoti nozīmīga reforma, kas beidzot ļaus risināt Latvijas pensiju 2. līmeņa vienu no būtiskākajām problēmām – daudzi pensijas kapitāla krājēji aizvien atrodas to vecumam neatbilstošos pensiju plānos, tāpēc uzkrājums nepieaug pietiekami dinamiski. Reforma šajā jomā neapšaubāmi nozīmē arī darba izmaksu pieaugumu pārvaldītājiem, jo katrs klients par šiem jautājumiem būs profesionāli jākonsultē individuāli. Šo aspektu nedrīkst ignorēt, lemjot par piedāvātajiem grozījumiem.
Asociācija atbalsta iniciatīvu pilnveidot klientu konsultēšanas kvalitātes jautājumos, kas ir tikai labā prakse un ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa jebkurā nobriedušā un attīstītā ieguldījumu pakalpojumu tirgū, tomēr tagad piedāvātā pieeja ir nozīmīgi un izlēmīgi jāuzlabo, lai sasniegtu optimālu efektu. Visus LB priekšlikumus detalizēti varēsim vērtēt, kad sagatavotie grozījumi attiecīgajos tiesību aktos būs publiski pieejami un pieejami arī to komentēšanai un turpmāku priekšlikumu iesniegšanai to pilnveidei.
Autors ir Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks
