Pārāk pieraduši pirkt

Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu 

Viens no labākajiem veidiem, kā dzīvot videi draudzīgi, ir iegādāties pēc iespējas mazāk jaunu lietu

Ar radošumu un pārliecību

Mākslinieks un mūziķis Kristaps Krolls saimnieko Rīgas centra ēkā Bruņinieku un Brīvības ielas stūrī, kur izveidojis Buratino teātra kopienu. Remontējot un labiekārtojot telpas, viņš cenšas maksimāli izmantot otrreizējus materiālus, pamatojot to gan ar ekoloģiskiem, gan estētiskiem apsvērumiem.

«Šeit mēs būvējam pirtiņu,» viņš stāsta, izrādot mājas pagrabu. «Padumjo jeb padomju laikā bija cita sapratne par lietām, viņi te bija izbliezuši caurumu nesošajā konstrukcijā, lai ieliktu stāvvadu, sienas bija noklātas ar vairākām apmetuma kārtām. To visu plēšot nost un atjaunojot, esmu daudz iemācījies par restaurāciju. Veca vide prasa vecus materiālus. Vedām šurp speciālus ķieģeļus. Mūrējām ar kaļķi, nevis cementu, lai būtu autentiski. Savukārt kokus, no kuriem uzbūvēju ieejas mezglu, savācu, kad kaimiņu korpusam mainīja jumtu.» Bet dekoratīvais dēlītis ar kokgriezumiem, kas atrodas virs ieejas, noliktavā mētājies vairākus gadus, līdz atrada savu vietu. «Tagad izskatās, ka tas ir speciāli taisīts, lai būtu šeit.»

Viena no lielākajām problēmām šādā saimniecības modelī ir noliktavas nepieciešamība. Kristaps tai atvēlējis vienu savas darbnīcas stūri. Taču jāpiemīt arī prasmei uzturēt kārtību, viņš atzīst. «Ir svarīgi, lai noliktavā neveidotos bardaks un neapaugtu ar drazām, kuras nekam nav vajadzīgas.» Taču reizēm lietām labāk meklēt jaunus saimniekus.

«Palīdz tas, ka man ir ļoti sabiedriska un publiska dzīve,» Kristaps stāsta. Viņam ir busiņš, ar kuru var ne tikai doties uz koncertiem, pasākumiem vai izbraucienos ar ģimeni, kurā aug četras meitas, bet arī palīdzēt draugiem un paziņām pārvākties. «Tādos brīžos var tikt pie jaunām lietām un nereti arī atbrīvoties no esošajām, kas izrādās noderīgas kādam citam.» 

Mājas pagalmā, izmantojot vecas paletes, ir izbūvēta terase, smilšu kaste un kāpnes. Arī ēkas pirmajā stāvā, kur atrodas Buratino teātris, iekārtotas dažas dzīvojamās un mēģinājumu telpa mūziķiem, nav tikpat kā nevienas jaunas lietas. Piemēram, mēģinājumu telpas sienas noklātas ar olu bretēm. Tās dabūtas no blakus esošās beķerejas un esot lielisks materiāls skaņas kvalitātes uzlabošanai telpā, jo novērš atbalss veidošanos.

Kristaps ir arī netālu esošā Kaņepes Kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs. Ēkā pašlaik notiek renovācija, un arī tur cenšas ievērot līdzīgus principus. Melnajās grīdās tiek iestrādāti saplākšņa atgriezumi no starpsienām, iespēju robežās izmantotas vecās lampas un durvis.

«Lai šādi būvētu, ir vajadzīgs radošums un iekšēja pārliecība par to, kas es gribu būt, kā dzīvot. Jo ar otrreizējām lietām izdarīt tā, lai tas tiešām būtu labi, nevis no veciem mēsliem dabūt jaunu mēslu, bieži var būt pat dārgāk, nekā pirkt jaunu,» Kristaps saka. «Taču man tas ir attieksmes jautājums. Mēs esam pārāk pieraduši pirkt un mest ārā lietas, visu laiku tikai patērējot resursus. Vienā brīdī ir jāpasaka «stop» un jāizmanto tas, kas jau ir.»

Salabot var visu

Foto — Edmunds Brencis

Dagnis Zviedris ir IT speciālists, kurš brīvajā laikā kopā ar domubiedriem jau septiņus gadus darbojas Repair Cafe. Tā ir starptautiska kustība, kas māca cilvēkiem labot lietas, kuras mūsdienās visbiežāk pieņemts vienkārši izmest. Vismaz reizi mēnesī viņi organizē darbnīcu, uz kuru var ierasties ikviens, ņemot līdzi kādu saplīsušu iekārtu. Vienalga, vai tā būtu urbjmašīna vai telefons. Un saņemt padomu un instrumentus, ar kuriem pašam to salabot.

«Sabiedrībā valda mīts, ka iekārtas, kuras šodien ražo, nav labojamas, taču tā nav,» saka Dagnis. Tiesa, pērkot pašas lētākās lietas, cilvēki bieži liedz sev šādu iespēju. Piemēram, ierīces, kuru korpuss ir līmēts, nevis sastiprināts ar skrūvēm, nav iespējams salabot, neradot kosmētiskus bojājumus, viņš stāsta. «Taču man eksperimentējot ir izdevies pat uzpildīt un uzlādēt vienreiz lietojamas elektroniskās cigaretes. Labojami, kaut arī tas nav vienkārši, ir arī iPhone. Arī tas, ka no tiem nevar atgūt informāciju, ir mīts.»

Tajā, ka iekārtas ir grūti labojamas, bieži vainojami ražotāji, kuri ir ieinteresēti, lai patērētājs drīz vien nopirktu jaunu lietu, nevis izmantotu veco pēc iespējas ilgāk. Lai arī šo problēmu Eiropas Savienībā cenšas risināt likumdošanas līmenī, svarīga ir arī cilvēku izglītošana, saka Dagnis. 

Repair Cafe aktīvisti ir apkopojuši datus par to, kādas iespējas un šķēršļi pastāv dažādu iekārtu labošanai. Pēc Dagņa domām, uz katras pārdodamās ierīces veikalā būtu nepieciešama norāde par to, cik viegli vai grūti tā ir labojama. Gluži tāpat kā uzlīmes, kas vēsta par energoefektivitāti.

«Augsta energoefektivitāte, uz ko cilvēki parasti skatās, pērkot iekārtas, bieži tiek panākta, lietu pēc iespējas vairāk salīmējot, nosiltinot, lai darbojoties tai nerodas siltuma zudums,» viņš saka. «Taču jāatceras, ka arī katras ierīces ražošana patērē ļoti daudz enerģijas un rada izmešus. Tāpēc energoefektivitāte, iespējams, pat nav galvenais, kam pievērst uzmanību, ja vēlaties iegādāties videi draudzīgu ierīci. Iespēja to labot ir pat svarīgāka. Vēl cilvēki bieži pērk lietas, kuras viņiem īsti nemaz nevajag. ASV ir apkopoti dati par to, ka vidēji katra pārdotā urbjmašīna savas dzīves laikā kalpo 30 minūtes,» stāsta Dagnis.

Lai nebūtu jāmet laukā lietas, Dagnis iesaka pirms iegādes veikt izpēti. Pavisam lieliski, ja ierīcēm nāk līdzi diagrammas, kurās redzams, kādas detaļas izmantotas. Tas nozīmē arī iespēju pasūtīt rezerves, lai nomainītu.

«Ja tā nav, tas vēl nenozīmē, ka ierīci nevar salabot,» viņš piebilst. «Var atrast līdzīgu ierīci un izmantot to rezerves daļām. Tā nav pati labākā ražošanas maniere, taču tas ir iespējams. Tāpēc, piemēram, Apple produkti tomēr ir labojami, jo vienmēr var atrast komponentes no citām iekārtām.»

Lai ķertos pie savu ierīču labošanas, nav obligāti jādodas uz Repair Cafe, par kuras rīkotajām darbnīcām informāciju var atrast mājaslapā Repaircafe.lv. Var sākt ar iekārtu labošanas instrukciju meklēšanu internetā, saka Dagnis. Viņš pats lietu labošanu ir apguvis šādā veidā.

Vislabāk aizņemties vai nomāt

Materiālu un lietu atkārtota izmantošana ir viens no labākajiem risinājumiem atkritumu daudzuma samazināšanai, saka biedrības Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija eksperte inženierzinātņu doktore Dace Āriņa. Lai veicinātu šādu procesu, kustība Zero Waste Latvija nesen izveidojusi interneta platformu Lietovelreiz.lv. Tajā iespējams gan piedāvāt pašam nevajadzīgus būvmateriālus un citas lietas, gan meklēt, vai kādam nav aizķēries kaut kas saimniecībā noderīgs. Savukārt uzņēmums Clean R Stopiņu novadā pērnruden izveidoja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu maiņas punktu.

«Savukārt Liepājas atkritumu poligonā var nogādāt elektroiekārtas, kuras tur pārbauda arī meistars, lai pārliecinātos, vai tās tiešām ir jāmet ārā,» stāsta eksperte. «Katra elektroierīce, lai to varētu pārstrādāt, ir jāizjauc. Tās korpusa plastmasas sastāvā parasti ir broms, jo tai jābūt siltumizturīgai un jāatbilst noteiktām prasībām. Tāpēc tā skaitās bīstamā plastmasa, kurai noteikti nevajadzētu nonākt poligonā.» Tiesa, to ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, taču ne pie mums Latvijā.

No atkritumu apsaimniekošanas viedokļa vislabākais risinājums ir vispār nepirkt jaunas lietas, ja bez tām iespējams iztikt. Instrumentus un dažādas citas ierīces vislabāk ir aizņemties vai nomāt.