Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Ieskats valodniecības vēsturē un mūsdienu latviešu valodas problemātikā vienuviet
Ina Druviete ir viena no ietekmīgākajām mūsdienu latviešu valodniecēm gan uz zinātniskās skatuves, gan plašākā sabiedrībā. Tāpēc nav pārsteigums, ka viņas nozīmīgākās publikācijas tiek izdotas atkārtoti — šoreiz izlasē Pārliecība. Valoda, sabiedrība, politika. Izlasē iekļautas septiņpadsmit publikācijas, kuru pirmizdevumi bijuši 2010.—2022. gadā. Šī grāmata turpina 2010. gadā iznākušo izlasi Skatījums. Valoda, sabiedrība, politika, kurā apkopotas 1982.—2009. gada publikācijas. No «skatījuma» uz «pārliecību» — zīmīga pāreja, kas saskatāma pašas autores darbā un Latvijas valodas politikas evolūcijā.
Agrāk nebiju pievērsusi īpašu uzmanību Druvietes zinātniskajām interesēm, tāpēc nelielu pārsteigumu sagādāja raksti par valodniecības vēsturi — autores vārds ierasti asociējas ar valodas politikas veidošanu un pētniecību. Līdz ar to izlasē iekļautie darbi par Kārļa Mīlenbaha, Viktora Eglīša un Pētera Šmita devumu valodniecības attīstībā pirms vairāk nekā simt gadiem šķietami disonē ar pārējiem rakstiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta latviešu valodas situācijai mūsdienās. Un, tā kā sakārtojumā izmantots hronoloģiskais princips, valodniecības vēsturei veltītie raksti nav gluži vienkopus: grūti pateikt, vai būtu bijis labāk tos nodalīt atsevišķā daļā, tomēr vēsturiskais ieskats uzskatāmi atklāj autores mēroto ceļu zinātnē, un šīs ievirzes publikāciju iekļaušana noteikti ir apsveicama.
Valodniecības vēstures rakstos arī atklājas līdz šim mazāk pamanīta Inas Druvietes rakstura šķautne. Kamēr citi viņas teksti iemieso stingru pārliecību (un tas jau ir atslēgvārds), šajos trīs tekstos sastopama dziļa izpratne un iejūtība gan pret aprakstītajiem valodniekiem, gan pret lasītāju, norādot uz laikmetu atšķirībām, kas ietekmējušas notikumu gaitu. Bez tā cilvēkam ar mazākām priekšzināšanām par attiecīgo laikposmu varētu būt pagrūti saprast 20. gadsimta sākuma polemikas raksturu un no šodienas skatpunkta jau sen apgūto un pašsaprotamo ideju novatorismu tolaik.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.