Man kauns

  • Arnis Koroševskis, Domuzīme
  • 24.04.2024
  • Domuzīme
«Vēl jaunās tūkstošgades sākuma gados tika prognozēts vai pat kultivēts, ka grāmatas to fiziskajā izpratnē izzudīs dažu gadu laikā. Nekas tāds nav noticis.» uzsver Arnis Koroševskis. 
Foto — Ģirts Raģelis

«Vēl jaunās tūkstošgades sākuma gados tika prognozēts vai pat kultivēts, ka grāmatas to fiziskajā izpratnē izzudīs dažu gadu laikā. Nekas tāds nav noticis.» uzsver Arnis Koroševskis. Foto — Ģirts Raģelis

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

Jau labu laiku manī krājas izjūtas un domas, kuras vieno viens vārds — kauns. Esmu tās pierakstījis.

Man ir kauns par to, ka man, kultūras nozares darbiniekam, 34 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir jākaunas par to, ka strādāju tieši šajā jomā. Par to, ka Latvijas kultūras vēsturē melnbalti šķirojam personības «pareizajos» un «nepareizajos». Par to, ka cenzūru vai pašcenzūru vairs neprotam atšķirt no tās, kas šeit valdīja 50 padomju okupācijas gadus. Par to, ka izliekamies, ka viss ir kārtībā. Un vēl man kauns par to, ka skaļi kaunēties ir kauns.

Man ir kauns par ienaidniekiem, kas pēkšņi vēlas kļūt par draugiem, un otrādi. Kauns par tiem, kam konformisms ir vienīgā izeja. Par tiem, kas līdz vakardienai «izlikās», bet šodien jau «tic».

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels
  • Proza

Karmena

Ilustrācija — Lauma Norniece

Izjumas sakraments

Valsts darbā. Dzelzceļa policijas Rēzeknes nodaļas darbinieki. 1921. gads. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Nacionālā arhīva KFFDA krājums
  • Proza

Vidaga

Ilustrācija — Madara Krēziņa