Gājusi tālāk, nevis atgriezusies

  • Ojārs Lāms, Elvis Friks, Domuzīme
  • 24.04.2024.
  • Domuzīme
Uzaugusi trimdā Vācijā, Margita Gūtmane izlēma, ka rakstīs latviešu valodā. Tomēr pēc atgriešanās dzimtenē turējusies atstatu no latviešu literārās vides. 
Foto — Daiga Kalniņa

Uzaugusi trimdā Vācijā, Margita Gūtmane izlēma, ka rakstīs latviešu valodā. Tomēr pēc atgriešanās dzimtenē turējusies atstatu no latviešu literārās vides. Foto — Daiga Kalniņa

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

Ar Margitu Gūtmani sarunājas Ojārs Lāms un Elvis Friks

Margita Gūtmane (1943) ir Rietumvācijā uzaugusi latviešu rakstniece. Mātes māsa viņu zīdaiņa vecumā paņēma līdzi bēgļu gaitās. Stokholmas Universitātē un Hamburgas Universitātē studējusi literatūras vēsturi, teātra zinātni un etnogrāfiju. Debitējusi literatūrā ar dzejoļu krājumu Ēnu spēles (1971). Kopš 1996. gada beigām dzīvo Latvijā. Vairākkārt izdota grāmata bērniem Minkāns (1985, 1990, 2004) un arī citi darbi — mīlestības dzejoļi Tava ķermeņa ainavas (1991), Vēstules mātei (1998), Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās (2012).

Mēs tiekamies Krustpilī, rakstnieces dzīvesvietā. Ilgāku laiku esam uzstājīgi aicinājuši Margitu uz sarunu, bet cienījamajai literātei vienmēr kāda nevaļa. Maz iztaujāta, reti izvilināta publisko starmešu gaismā, Margitas možā personība Latvijā palikusi it kā nomaļus, asais intelekts — īsti  neizmantots. Kad izskanēja ziņa, ka Margitai Gūtmanei piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā, devāmies apsveikt. Pateicoties Ivetai Tālei, folkloristei un grupas Saucējas dibinātājai, tikām arī pieņemti. Rakstniece Latvijas Literatūras gada balvu jau reiz ir saņēmusi — par biogrāfisko prozu Dzīve ir viens vella izgudrojums, kurā lasītājs iepazīst dzejnieces Veronikas Strēlertes radošo dzīvi Margitas atmiņās un personīgās fotogrāfijās. Savukārt mūža balvu par ieguldījumu Latvijas literatūrā dzejniece, tulkotāja un proziste Margita Gūtmane saņem par bērnu grāmatu Minkāns, kas tapusi, viņai vēl trimdā dzīvojot, un jau vairākās paaudzēs priecē gan mazus, gan lielus lasītājus Latvijā. Dzejprozā rakstītajās Vēstulēs mātei trimda rakstniecei kļūst gan par poētisku valodu, gan par mūžīgu tagadnes stāvokli arī Latvijā. Gūtmanes sirdsgudrā, jūtīgā dzeja un proza veido un stiprina trimdas literatūru, un arī met tiltu starp Latvijā palikušajiem un no tās aizbraukušajiem. Viņa arī atdzejojusi vācu valodā daudzu latviešu autoru darbus.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Viedoklis
  • 23.04.2026.

Valoda kā patvērums

Viktorija Prituļaka