Divas mājvietas

  • Rudīte Kalpiņa, Domuzīme
  • 24.04.2024.
  • Domuzīme
Andreja Upīša dzīvokļa viesistaba tagadējā memoriālajā muzejā Rīgā, Ļeņina (tagad Brīvības) ielā 38. Fotogrāfs — Leons Balodis. A. Upīša muzeja krājums

Andreja Upīša dzīvokļa viesistaba tagadējā memoriālajā muzejā Rīgā, Ļeņina (tagad Brīvības) ielā 38. Fotogrāfs — Leons Balodis. A. Upīša muzeja krājums

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

Rakstnieku dzīves un darba vietas ir gan muzejniecības, gan literārā tūrisma daļa. Pagājušajā gadā klajā laistas divas grāmatas: mākslas vēsturnieka Daiņa Bruģa Akuratera māja un Andreja Upīša memoriālā muzeja Rīgā ilggadējās direktores Margaritas Miglānes (1939—2010) atmiņas Loma mūža vidū. Abi darbi žanriski ir pilnīgi atšķirīgi un tiešā veidā nav salīdzināmi, tomēr tajos attēlotais bagātīgais laikmeta fons paver ceļu pārdomām ārpus «rakstnieka dzīvesvietas» tvēruma robežām. Grāmatā par Upīša muzeju atainota tā izveide un darbība, savukārt Akuratera māja ir stāstījums par rakstnieka paša ģimenei sarūpēto divstāvu koka namu no arhitektūras un interjera, vēlāk praktiskas un muzejiskas atjaunošanas skatpunktiem. Abās arī atklājas pašu rakstnieku dzīves laiks, lai gan daudz mazākā mērā, nekā būtu tīri biogrāfiskā darbā. Akurateram padomju okupācijas gados ideoloģisku iemeslu dēļ muzejs netika izveidots — tas tapa tikai 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstij, turpretim Andreja Upīša dzīvokļa piemērošana muzejiskām vajadzībām tika sākta drīz vien pēc viņa nāves. Memoriālie muzeji ir un paliek atmiņu politikas īstenotāji.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.

Postliteratūras garlaicīgais feiss

Osvalds Zebris