Andreja Upīša dzīvokļa viesistaba tagadējā memoriālajā muzejā Rīgā, Ļeņina (tagad Brīvības) ielā 38. Fotogrāfs — Leons Balodis. A. Upīša muzeja krājums
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Rakstnieku dzīves un darba vietas ir gan muzejniecības, gan literārā tūrisma daļa. Pagājušajā gadā klajā laistas divas grāmatas: mākslas vēsturnieka Daiņa Bruģa Akuratera māja un Andreja Upīša memoriālā muzeja Rīgā ilggadējās direktores Margaritas Miglānes (1939—2010) atmiņas Loma mūža vidū. Abi darbi žanriski ir pilnīgi atšķirīgi un tiešā veidā nav salīdzināmi, tomēr tajos attēlotais bagātīgais laikmeta fons paver ceļu pārdomām ārpus «rakstnieka dzīvesvietas» tvēruma robežām. Grāmatā par Upīša muzeju atainota tā izveide un darbība, savukārt Akuratera māja ir stāstījums par rakstnieka paša ģimenei sarūpēto divstāvu koka namu no arhitektūras un interjera, vēlāk praktiskas un muzejiskas atjaunošanas skatpunktiem. Abās arī atklājas pašu rakstnieku dzīves laiks, lai gan daudz mazākā mērā, nekā būtu tīri biogrāfiskā darbā. Akurateram padomju okupācijas gados ideoloģisku iemeslu dēļ muzejs netika izveidots — tas tapa tikai 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstij, turpretim Andreja Upīša dzīvokļa piemērošana muzejiskām vajadzībām tika sākta drīz vien pēc viņa nāves. Memoriālie muzeji ir un paliek atmiņu politikas īstenotāji.
