Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Stāvēdams uz terases, Ivans lūkojās, kā riet augusta saule, liela un koša kā aplis Japānas karogā. Viss apvārsnis jau bija sarkans. Sacelsies vējš, Ivans nodomāja, kaut arī nekustīgajā gaisā tam bija grūti noticēt. Viņš iegāja iekšā, lai katram gadījumam atnestu pledus, ar kuriem apsegties, ja vējš tomēr sāks pūst.
Satikties bija sarunāts ne vēlāk par desmitiem — uzreiz pēc saulrieta. Tomēr ikviens, kas bija solījies, ieradās agrāk, izņemot Jakovu, kura vēl joprojām nebija, un visi, sanākuši istabā, gaidīja, kad sāksies.
Andrijs noliecās pār atskaņotāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.