Par spīti visām grūtībām ar padomju statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts, sākot no 1920. gada. Projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem
Jau kopš 90. gadiem esam uzdevuši sev jautājumu — kāpēc ekonomiskajā attīstībā atpaliekam no igauņiem? Pēdējos gados nācies jautājumu papildināt — kāpēc atpaliekam arī no lietuviešiem? Atbilžu versijas ir dažādas, taču līdz šim trūcis uzticamas informācijas par Baltijas valstu tautsaimniecības attīstību ilgākā laika periodā, kas ļautu pēdējo gadu notikumus ielikt plašākā kontekstā. Nav arī bijis iespējams ticami salīdzināt Baltijas pieredzi ar pārējo Eiropu, jo gan starpkaru gadu, gan jo īpaši padomju laika un pirmo atjaunotās neatkarības gadu statistika pamatīgi jāapstrādā, lai iegūtu ar mūsdienām salīdzināmus datus.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.