Ilustrācija — Freepik
Kopš sāku strādāt par taksistu, esmu pamanījis interesantu lietu — es prasu naudu arī no tiem cilvēkiem, kas ar mani brauc liftā.
Mana mīlestība pret naudu ir pilnīgi nesavtīga. Es mīlu to vienkārši tāpēc, ka tā ir, un ceru, ka mēs nekad nešķirsimies.
Šodien sapratu, ka esmu musketieris — strādāju viens par visiem!
Savā dzīvē esmu paspējis strādāt gan fizisku, gan radošu darbu. Gan ar stingru, gan ar brīvu grafiku. Gan birojā, gan arī attālināti. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka man vienkārši nepatīk strādāt.
«Speciālisti apgalvo, ka iedzīvotāju darba alga palielinās.»
«Bet iedzīvotāji sūdzas, ka nepalielinās!»
«Viņi taču nav speciālisti!»
Darbā man ir tikai divi draugi: kondicionētājs un kafijas krūzīte.
Tā kā darbadienā ir astoņas stundas, vienā stundā 60 minūtes un vienā minūtē — 60 sekundes, tad, saskaitot līdz 28 800, droši var iet mājās.
