Mīlestība un kredītreitings

  • Intars Miķelsons
  • 14.03.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Pašlaik ļoti nozīmīga mūsu dzīves daļa paiet virtuālajā vidē, tajā skaitā romantiskas iepazīšanās. Ja kādreiz tas notika galvenokārt saviesīgos pasākumos, ar otru cilvēku pārmijot vārdus un acu skatienus, tagad daudzi iepazīstas bez tieša fiziska kontakta sociālajos tīklos un lietotnēs. Tur nereti interese no pretējās puses ir jāiegūst acumirklī, tikai ar nelielu informāciju par sevi, lai pāris sekundēs netiec atraidīts un pilnībā norakstīts. Nejauši uzdūros rakstam, ka pērn ažiotāžu izraisījis vīrietis, kurš kādā iepazīšanās aplikācijas profilā publicējis savu kredītreitingu. Viņa paraugam vēlāk sekojuši daudzi. Tas lika aizdomāties, ko par personu var vai nevar pateikt viņa kredītreitings un kāda tam ir nozīme savstarpējās attiecībās.

Kas tad ir privātpersonas kredītreitings? Parasti to izsaka skaitliski, un tas norāda uz privātpersonas spēju aizņemties un segt savas saistības. Jo augstāks skaitlis, jo augstāka privātpersonas kredītspēja.

Kredītreitingu iegūst, veicot matemātiskus aprēķinus pēc privātpersonas kredītvēsturē pieejamās informācijas, tajā skaitā, piemēram, pēc pusgadu aizmirsta un nesamaksāta elektrības rēķina vai automašīnas soda kvīts. Ja esat priekšzīmīgs maksātājs – lieliski, ja bieži kavējat maksājumus un parādu slogs ir liels, kredītreitings būs zems un norādīs uz finanšu problēmām. Arī Latvijā vietnē www.manakreditvesture.lv privātpersonām ir iespēja bez maksas iepazīsties ar savu kredītvēsturi un esošajām saistībām, un par nelielu samaksu uzzināt arī savu kredītreitingu.

Skaidrs ir viens, ka atbildīga finanšu pārvaldīšana pāriem, kuri veido kopēju mājsaimniecību, ir ļoti svarīga un nevar tikt pārvērtēta. Ikviens taču vēlētos būt pārliecināts, ka partnerim naudas jautājumos var uzticēties un viņš vai viņa nešķiež naudu vējā, īpaši, ja plānots veikt lielākus pirkumus kā automašīnu vai mājokli, un tam nepieciešams kredīts. Ko no kredītreitinga varam secināt?

Augsts kredītreitings var liecināt par personas finanšu pratību, briedumu, uzticamību un spēju pārvadīt savas finanšu saistības. Zems kredītreitings var kalpot kā brīdinājuma signāls “STOP”, un norādīt uz dziļākām personības problēmām, piemēram, impulsivitāti, atbildības trūkumu, nespēju izvirzīt prioritātes. Protams, katra situācija ir individuāla, un visus nevar mest vienā maisā, bet lieka piesardzība var noderēt.

Ir izpētīts, ka finanšu nestabilitāte ir viens no biežākajiem konfliktu cēloņiem pāru vidū, tāpēc partneri ar stabilu kredītvēsturi savstarpējās attiecībās ienes lielāku miera un drošības sajūtu, mazinot savstarpējo konfliktu iespēju. Savukārt nepareizi finanšu paradumi, piemēram, kavēti maksājumi vai pārmērīgas parādsaistības, ne tikai var radīt spriedzi attiecības, bet arī ietekmēt nākotnes plānus un ieceres, radot grūtības saņemt aizdevumu, kā arī izraisīt nesaskaņas par mājsaimniecības budžetu, tērēšanas paradumiem un galu galā mantotās vecmāmiņas servīzes plēšanu.

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka augsts kredītreitings nekādā veidā neliecina par personas turīgumu, un milzīgām summām bankas kontā vai zeķē, bet gan tikai par spēju atbildīgi pārvaldīt parādus un saistības. Personas ienākumi var būt salīdzinoši nelieli, taču, ja finanšu saistību uzņemšanās notikusi atbildīgi un atbilstoši savai spējai tās segt, tad reitings būs augsts. Tajā pašā laikā ārēji ļoti turīgs cilvēks ar villu pie jūras, Porsche pie mājas druvīm un jahtu Vidusjūrā var būt ar zemu kredītreitingu un lielām parādsaistībām. Savukārt personas, kuras joprojām dzīvo vecāku maizē un kurām vispār savā dzīvē nav bijis aktīvu finanšu saistību, var tikt vērtētas ļoti piesardzīgi tikai tāpēc, ka trūkst informācijas par viņu finanšu paradumiem.

Pirmajā brīdī šķita, ka cilvēku vērtēt pēc viņa kredītreitinga ir ļoti sekli, materiālistiski un savtīgi, bet, apdomājot rūpīgāk, tas noteikti var būt, ja ne noteicošais, tad pilnīgi noteikti viens no kritērijiem. Turklāt sava kredītreitinga atklāšana partnerim ir labs pamats atklātām sarunām par finanšu paradumiem, kas ir veselīgu attiecību pamatā. Daloties ar šādu informāciju, iegūstam dziļāku izpratni par otras personas prioritātēm, mērķiem un attieksmi pret naudu. Neesmu pārliecināts, vai ar šādu informāciju būtu jādalās publiski, bet privāti – noteikti!

 

Autors ir Kredītinformācijas biroja izpilddirektors 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā