Kā jaunais ES regulējums mainīs oglekļa tirgu?

  • Jānis Ruks
  • 14.03.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.

Vienota sistēma vides un klimata mērķu sasniegšanai

Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Tas joprojām ir agrīnā stadijā, taču vienlaikus strauji aug un mainās.

2023. gads oglekļa tirgū nebūt nebija viegls, jo sabiedrības uzmanība tika pievērsta daudziem problemātiskiem projektiem. Izaicinājumi un gūtās mācības nozarē apliecina – oglekļa kredītu pircējiem ir nepieciešama caurskatāmība un pārliecība, ka projekti patiešām sniedz solīto labumu dabai, savukārt projekta dalībniekiem, piemēram, lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, jāgūst pārliecība, ka oglekļa tirgus pastāvēs arī pēc 10 gadiem un ieguvums no iesaistīšanās būs ilgtermiņa. CRCF sistēma nodrošina abus.

Regulējuma galvenais mērķis ir novērst zaļmaldināšanu un palīdzēt sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā. To var panākt ar vienotu sertifikācijas sistēmu, kas nodrošina pilnvērtīgu un augstas kvalitātes oglekļa piesaistes procesu. Sistēma sertificēs četru veidu oglekļa piesaistes darbības: pastāvīgu oglekļa piesaisti (piemēram, tiešo gaisa uztveršanu), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvizstrādājumos), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ar apmežošanas palīdzību un augsnes emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē.

Papildus tam oglekļa projektu izstrādātāji aktīvi sadarbojas ar starptautiskām standartu un sertifikācijas iestādēm, piemēram, Verra un Gold Standard, tādējādi radot augstu uzticamības garantijas līmeni abām iesaistītajām pusēm.

Oglekļa piesaistes iespējas kļūst arvien aktuālākas

90% oglekļa kredītu, kas patlaban pieejami tirgū, tiek radīti, samazinot emisijas, piemēram, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunīgo enerģiju, kamēr vien 3% kredītu tiek radīti oglekļa piesaistes procesā, taču pieprasījums pēc tā ir liels un tikai turpina pieaugt.

Jaunais regulējums var mainīt šo līdzsvaru, un tirgus jau pašlaik virzās no emisiju mazināšanas projektiem uz oglekļa piesaistes projektiem. Tirgus eksperti ir salīdzinājuši šo regulējumu ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pieņemšanu, jo tam ir līdzvērtīgs potenciāls nostiprināties par vispārzināmu globālu standartu.

Nākamie soļi

Pēc institūciju panāktās vienošanās regulējums tālāk tiks virzīts uz īstenošanas posmu un galīgo apstiprināšanu, taču prognozes liecina, ka sistēma pilnībā sāks darboties ne agrāk kā 2025. gadā. 20. februārī spertajam solim ir liela nozīme, jo lielāka uzticēšanās un pārredzamība, ko paredz regulējums, veicinās straujāku Eiropas oglekļa tirgus attīstību un līdz ar to plašākas peļņas iespējas arī Latvijas lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.

 

Autors ir Arbonics mežsaimniecības eksperts

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā