Kā jaunais ES regulējums mainīs oglekļa tirgu?

  • Jānis Ruks
  • 14.03.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.

Vienota sistēma vides un klimata mērķu sasniegšanai

Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Tas joprojām ir agrīnā stadijā, taču vienlaikus strauji aug un mainās.

2023. gads oglekļa tirgū nebūt nebija viegls, jo sabiedrības uzmanība tika pievērsta daudziem problemātiskiem projektiem. Izaicinājumi un gūtās mācības nozarē apliecina – oglekļa kredītu pircējiem ir nepieciešama caurskatāmība un pārliecība, ka projekti patiešām sniedz solīto labumu dabai, savukārt projekta dalībniekiem, piemēram, lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, jāgūst pārliecība, ka oglekļa tirgus pastāvēs arī pēc 10 gadiem un ieguvums no iesaistīšanās būs ilgtermiņa. CRCF sistēma nodrošina abus.

Regulējuma galvenais mērķis ir novērst zaļmaldināšanu un palīdzēt sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā. To var panākt ar vienotu sertifikācijas sistēmu, kas nodrošina pilnvērtīgu un augstas kvalitātes oglekļa piesaistes procesu. Sistēma sertificēs četru veidu oglekļa piesaistes darbības: pastāvīgu oglekļa piesaisti (piemēram, tiešo gaisa uztveršanu), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvizstrādājumos), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ar apmežošanas palīdzību un augsnes emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē.

Papildus tam oglekļa projektu izstrādātāji aktīvi sadarbojas ar starptautiskām standartu un sertifikācijas iestādēm, piemēram, Verra un Gold Standard, tādējādi radot augstu uzticamības garantijas līmeni abām iesaistītajām pusēm.

Oglekļa piesaistes iespējas kļūst arvien aktuālākas

90% oglekļa kredītu, kas patlaban pieejami tirgū, tiek radīti, samazinot emisijas, piemēram, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunīgo enerģiju, kamēr vien 3% kredītu tiek radīti oglekļa piesaistes procesā, taču pieprasījums pēc tā ir liels un tikai turpina pieaugt.

Jaunais regulējums var mainīt šo līdzsvaru, un tirgus jau pašlaik virzās no emisiju mazināšanas projektiem uz oglekļa piesaistes projektiem. Tirgus eksperti ir salīdzinājuši šo regulējumu ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pieņemšanu, jo tam ir līdzvērtīgs potenciāls nostiprināties par vispārzināmu globālu standartu.

Nākamie soļi

Pēc institūciju panāktās vienošanās regulējums tālāk tiks virzīts uz īstenošanas posmu un galīgo apstiprināšanu, taču prognozes liecina, ka sistēma pilnībā sāks darboties ne agrāk kā 2025. gadā. 20. februārī spertajam solim ir liela nozīme, jo lielāka uzticēšanās un pārredzamība, ko paredz regulējums, veicinās straujāku Eiropas oglekļa tirgus attīstību un līdz ar to plašākas peļņas iespējas arī Latvijas lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.

 

Autors ir Arbonics mežsaimniecības eksperts

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā