Ukrainas aviācijas un kosmosa nozares integrācija Eiropā • IR.lv

Ukrainas aviācijas un kosmosa nozares integrācija Eiropā

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Vidvuds Beldavs, Jevgeņijs Rokytskyi

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Eiropas Komisijas (EK) stratēģiskais redzējums par kosmosa izpēti un izstrādi, kas paredz pilotējamu Eiropas kosmosa kuģu palaišanu uz Mēness un ārpus tā un dramatiski palielinātas publiskās investīcijas kosmosā, piesaistot privātās investīcijas, ļauj Eiropai veidot trešdaļu no triljona plus eiro kosmosa ekonomikas, kas gaidāma līdz 2040. gadam. Nav skaidrs, vai ES un tās dalībvalstis uzņemsies saistības par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Ukrainas plašo kosmosa iespēju integrācija var nodrošināt Eiropai ilgtermiņa panākumus.

Eiropa tagad saskaras ar izšķirošu brīdi kosmosa izpētē un kosmosa attīstībā. EKA un EK vērienīgā Revolution Space redzējuma mērķis ir pozicionēt Eiropu kā līdzīgu konkurentu ar ASV un Ķīnu globālajā kosmosa arēnā. Zemāk redzamajā diagrammā ir identificētas kosmosa transporta nepilnības, kas Eiropai ir jāaizpilda un aiz kurām slēpjas citi zināšanu un tehnoloģiju trūkumi, arī kosmosa medicīna, kosmosa sakari, aizsardzība pret radiāciju, mikrometeorītu ietekme un daudzas citas problēmas.

ASV un Ķīna, kā arī arvien vairāk citu kosmosa izpētes valstu palielina investīcijas kosmosa tehnoloģijās un paātrina attīstības tempus. Tas rada bažas, vai ES ar EKA var panākt pārējos.

Tas nav tikai jautājums par publisko ieguldījumu palielināšanu, bet drīzāk par nepieciešamību efektīvi izmantot privātās un publiskās partnerības un piekļūt plašākam tehnoloģiju un zinātības klāstam Eiropas kosmosa inovācijas ekosistēmā, lai risinātu arvien plašākas iespējas daudzās ekonomikas nozarēs.

Kritisks, tomēr nepietiekami izpētīts šā redzējuma aspekts ir Ukrainas kosmiskās aviācijas nozares integrācija plašākā Eiropas kosmosa iniciatīvā. Ukrainas kosmosa nozare ir veikusi pētniecību un izstrādi jomās, kurās EKA/ES iepriekš ir identificēta kā atpalikusi. Ukrainas kosmosa nozares integrācija Eiropas kosmosa inovāciju ekosistēmā sola lēcienu uz priekšu, lai īstenotu Eiropas kosmosa ambīcijas, iespējams, ar zemākām izmaksām un risku.

Ukrainas kosmiskās aviācijas jauda

Ukrainai bija galvenā loma bijušās PSRS kosmosa programmās. Dņepropetrovska (mūsdienās Dnipro) neoficiāli bija pazīstama kā PSRS “Kosmosa galvaspilsēta”, un tās Yuzhmash rūpniecība bija galvenais stratēģisko raķešu spēku nesējraķešu ražotājs. Ukraina ražoja arī AN-225, lielāko lidmašīnu pasaulē, kuras misija ietvēra PSRS Buran kosmosa kuģa transportēšanu.

Ukrainas kosmiskās aviācijas nozare ar tās plašajām zināšanām visās kosmosa tehnoloģiju nozarēs ir lielā mērā neizmantota Eiropas zinātniskās tehnoloģijas kapacitāte. Ukraina lepojas ar četriem reģionāliem kosmosa klasteriem, un katram no tiem ir bagāts kosmosa tehnoloģiju un inovāciju mantojums. Tomēr Ukrainas kosmosa spējas joprojām lielā mērā ir atrautas no Eiropas kosmosa satvara. Turklāt Krievijas karš pret Ukrainu apdraud Ukrainas kosmosa nozari, paverot iespēju Ukrainai uzvarēt karā, bet zaudēt mieru, jo tiek iznīcinātas kritiskās rūpniecības un inovācijas spējas.

Arguments par Ukrainas kosmiskās aviācijas nozares integrēšanu EKA un EK programmās paātrinātā tempā ir pārliecinošs. Straujš progress ir gan EKA/ES, gan Ukrainas interesēs. Šāda integrācija ne tikai uzlabotu Eiropas spējas kosmosa jomā, bet arī sniegtu stratēģiskas priekšrocības ļoti konkurētspējīgajā globālajā New Space nozarē. Šī sinerģija var būt stūrakmens, lai sasniegtu drosmīgos mērķus, kas izklāstīti Revolution Space, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības.

Viens no Ukrainas ieguldījumiem varētu būt tās AN-225 lidmašīnu novatoriska izmantošana. Izstrādāts kā pasaulē lielākā lidmašīna, AN-225 ir potenciāls, kas ļauj veikt horizontālu palaišanu kosmosā. Citas lidmašīnas, kas nodrošinātu horizontālu palaišanu, ir iespējamas, ja neizdosies atjaunot Krievijas uzbrukumā Kijivai smagi bojāto AN-225. Horizontālā palaišana, izmantojot lidmašīnas spēju uzsākt orbitālos transportlīdzekļus no augšējās atmosfēras, varētu dot vairākas priekšrocības. Tas varētu pavērt iespēju piegādāt kosmosa kuģim jaudu ar lāzera starojumiem, lai krietni samazinātu degvielas patēriņu un emisijas, uzlabotu palaišanas elastību un novestu pie pilnībā atkārtoti izmantojamām palaišanas sistēmām. Šāda pieeja varētu konkurēt un, iespējams, pārspēt esošās palaišanas metodikas efektivitātes, ietekmes uz vidi un palaišanas izmaksu ziņā.

  1. Saskaņošana ar ES kosmosa politiku un programmām: Ukrainas kosmosa spējām būtu jāatbilst ES kosmosa politikai, kurā uzsvērta klimata pārmaiņu mazināšana, tehnoloģiskā inovācija un sociālekonomiskie ieguvumi. Tādām programmām kā Galileo, EGNOS un Copernicus ir būtiska nozīme ES kosmosa stratēģijā, un tās atbalsta virkni politikas virzienu, sākot no vides pārvaldības līdz digitālajai pārejai.
  2. Sadarbība progresīvos kosmosa projektos: EKA un ES ir vērienīgi plāni kosmosa izpētei, arī misijām uz Mēnesi un Marsu, un jaunu satelītu tehnoloģiju izstrādei. Ukraina varētu dot ieguldījumu šajos projektos, izmantojot savas zināšanas satelītu izstrādes un attālās izpētes tehnoloģiju jomā.
  3. Iesaistīšanās jaunā kosmosa ekonomikā un komercdarbībā: EKA arvien vairāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem un kosmosa nozares uzņēmumiem. Ukrainas kosmosa nozare varētu integrēties, veidojot partnerības un piedaloties komerciālās darbībās kosmosa jomā, tai skaitā jaunu kosmosa tehnoloģiju un lietojumu izstrādē.
  4. Iesaistīšanās izglītības un pētniecības iniciatīvās: EKA sadarbība bieži vien attiecas arī uz izglītības un pētniecības iestādēm. Ukrainas izglītības un pētniecības iestādes varētu integrēties šajos tīklos, sniedzot ieguldījumu un gūstot labumu no kopīgām zināšanām un inovācijas kosmosa tehnoloģiju jomā.
  5. Eiropas kosmosa standartu un noteikumu ievērošana: integrācija ar EKA un ES programmām prasītu, lai Ukrainas kosmosa struktūras ievērotu Eiropas standartus un noteikumus, nodrošinot savietojamību un sadarbspēju kopīgos projektos un iniciatīvās.

Lai īstenotu šo vīziju, ir vajadzīgi stratēģiski un saskaņoti centieni, lai atjaunotu Ukrainas kosmosa nozari kā būtisku Eiropas resursu.

Ukrainas kosmiskās aviācijas nozares integrācija Eiropas kosmosa ekosistēmā nav tikai stratēģisks solis; tas ir nepieciešams, lai realizētu Revolution Space stratēģisko kosmosa vīziju. Izmantojot Ukrainas spējas un veicinot sadarbības vidi, Eiropa var gūt ievērojamus panākumus, tiecoties pēc globālas līderības kosmosa jomā. Šī sinerģija starp Ukrainu un Eiropu ne tikai sola tehnoloģisko progresu. Tas simbolizē vienotu fronti mierīgā kosmosa izpētē, kalpojot kā starptautiskās sadarbības un progresa bāka.

Piezīmes.

Darbības saistībā ar kosmosa tehnoloģiju izveidi Ukrainā 2021.–2023. gadā veica četru zinātnes un rūpniecības nozaru subjekti:

  • Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas zinātniskās institūcijas, kas radīja ierīces un aprīkojumu perspektīvām kosmosa misijām;
  • Ukrainas MES tehniskās universitātes, kas izveidoja savus studentu satelītus un raķetes, atsevišķus kosmosa instrumentus un sistēmas; skolu izglītības iestādes un Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas filiāles, kas radīja eksperimentālu aprīkojumu skolu zinātnisko eksperimentu veikšanai ISS;
  • Ukrainas DKA un Valsts koncerna Ukroboronprom uzņēmumi, kas radīja raķešu un kosmosa tehnoloģiju paraugus un komponentus;
  • privāti Ukrainas uzņēmumi, kas izstrādāja kosmosa tehnoloģiju paraugus un ražoja atsevišķas kosmosa sistēmas un ierīces.

Visas iepriekš minētās Ukrainas organizācijas, neskatoties uz karu tās teritorijā, izstrādā kosmosa tehnoloģiju: ražo, testē, nodrošina raķešu un kosmosa transportlīdzekļu palaišanu, kā arī izstrādā, ražo, modernizē un uztur uz zemes esošo kosmosa infrastruktūru. 2021.-2023. gadā šīs aktivitātes tika finansētas ar atsevišķām budžeta programmām, pašu kapitālu, ārvalstu klientu un organizāciju iepirkumiem.

Piemēram, tika izveidoti un palaisti kosmosa kuģi Sich-2-1 un Politan-NR-30, savukārt tika ražotas nesējraķešu un kosmosa transportlīdzekļu sastāvdaļas (arī izmantošanai ģeostacionārajā orbītā), kā arī atsevišķas zemes stacijas.

Pēc Northrop Grumman pasūtījuma SE Southern Machine-Building Plant sērijveidā ražoja 1. posma galvenās konstrukcijas un nodalījumus 6 Antares raķešu palaišanas iekārtām. Dizaina atbalstu ražošanai veica SE KB Yuzhnoye. Atsevišķas sistēmas un ierīces ražoja Ukrainas uzņēmumi Khartron-Arcos, Khartron-Yucom, Komunar, Chezara Telemetry.

2020.-2022. gadā pēc Itālijas uzņēmuma Avio S.p.A pasūtījuma SE Southern Machine-Building Plant sērijveidā ražoja RD-843 dzinēju blokus 9 Eiropas Vega un Vega-S RN. Dizaina atbalstu ražošanai veica SE KB Yuznoye.

Trīs gadu laikā no Eiropas Kourou kosmosa ostas Franču Gviānā tika veikti 5 RN Vega starti un 2 RN Vega-C palaišanas.

 

Autori ir Vidvuds Beldavs, ACES Worldwide valdes loceklis, Jevgeņijs Rokytskyi, Ukrainas inovatīvo kosmosa klasteru asociācijas valdes priekšsēdētājs

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu