Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1
bērnība I
es atceros pirmo reizi, kad ķidāju zivi
uz akas pelēkā koka vāka bija uzlikts
dēlītis un nazis
blakus baltajā spainī svaidījās zivteles
mani pasauca lejā (es sēdēju kokā)
«Notīri zivis» viņa man teica
es atteicos
«Tad man viss vienai jādara?»
es atkal atteicos (man patika zivis)
«Nu tad nedabūsi pusdienas. Viss»
es pienācu klāt
man parādīja kā tas ir jādara
es paņēmu nazi
bērnība II
katru pavasari kaķenei piedzima kaķēni
viņa bija pasākusi dzemdēt uz kūtsaugšas
neviens pieaugušais tur netika
tā bija mūsu slepenā vieta
un mēs mēdzām spēlēties stundām
es taisīju viņiem mantiņas
un daudz runājos
kad kaķēni bija paaugušies
tiem atradās mājas pie attālā kaimiņa
man iedeva lielu linu maisu un teica
lai saķeru un salieku tajā kaķēnus
lai viņi tiek uz jaunajām mājām
man lika tur iemest arī pāris pagales
lai viņiem ir kur asināt nagus
izcēlās strīds
es atceros vainīgus smaidus
maisu aizsēja
viņus iekrāmēja bagāžniekā
es mašīnai māju ar roku,
drīz tiksimies man solīja
kad pēc pāris mēnešiem bijām ciemos
es nevienu kaķēnu tur neatradu
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.