Lai arī virsraksts varbūt mudina domāt, ka raksts būs par slepenībā veiktiem netīriem darījumiem, kas baidās dienasgaismas un bojā sabiedrības morāli, ir tieši pretēji. Mans stāsts un mudinājums ir par pozitīvo piemēru komunikāciju. Proti, uzņēmumi mūsdienās arvien vairāk sāk apzināties savu atbildību pret sabiedrību, tādēļ izveido savu sociālās atbildības stratēģiju, tai skaitā arī labdarības un ziedošanas aktivitātes, un tās realizē. Bizness labdarībā un dažādu jomu atbalstā iegulda lielus līdzekļus, taču sabiedrība par tiem var uzzināt ļoti maz vai pat nemaz, pamatā tikai tad, ja speciāli par to interesējas. Kādēļ tas ir slikti?
Ziedošanas kultūra Latvijā arvien vēl attīstās
Labdarības un ziedošanas aktivitātes Latvijā nav vienmēr bijušas pašsaprotamas. Kopš neatkarīgas valsts atjaunošanas Latvijā esam nogājuši garu ceļu, un tas vēl nebūt nav galā. Kā atzīst Latvijā zināmākās labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, 90. gados Latvijā ziedošanas kultūras faktiski nebija, tā sāka veidoties palēnām, auga līdz ar Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību un sabiedrības izpratni par tās vērtībām, un arī labdarība ir daļa no Eiropas vērtībām. Vienlaikus ir arī skaidrs, ka ziedot var tikai tas, kuram fiziski ir līdzekļi šim ziedojumam.
“Kā to dara demokrātiskajā pasaulē, ka savu nopelnīto pēc nodokļu nomaksas viņi brīvprātīgi vēl iedod sabiedriskajam labumam. Un te mums bija ļoti laba atsauce arī uz neatkarīgās Latvijas laiku pirms okupācijas, ka tad bija ļoti labas tradīcijas, bet tās vienkārši tika pārrautas. Tas ir tāds sabiedrības briedums, ka mēs negaidām tikai no citu valstu pilsoņiem Nīderlandē, Vācijā vai ASV, kas kādu vēstniecību programmu veidā atsūtīs mums palīdzību, bet jau paši to varam,” saka R. Dimanta.
Turklāt labdarībā un ziedošanā arvien aktīvāk iesaistās ne tikai individuāli cilvēki, bet arī uzņēmumi. Pieaugot uzņēmumu rocībai un izpratnei par sociālo atbildību, sociālā atbildība kļūst par uzņēmuma stratēģijas sastāvdaļu un sniedz būtisku ieguldījumu tajās jomās, ko konkrētais uzņēmums ir definējis par savu atbildības jomu.
Kādēļ ir svarīgi runāt par korporatīvajiem ziedojumiem un atbalstu?
Mūsu uzņēmuma aktivitātes, līdzīgi kā daudziem citiem lielajiem uzņēmumiem Latvijā, ir ļoti plašas – no dabas sakopšanas talkām līdz stipendijām SOS Bērnu ciematu jaudīgākajiem jauniešiem. Plašu labdarības aktivitāšu uzskaitījumu noteikti var sniegt arī citi lielie un vidējie Latvijas uzņēmumi. Pat mazie uzņēmumi, kur strādā 5 vai 10 cilvēki, dara daudzas labas lietas, kas ir noderīgas dažādām mazāk aizsargātām un mazāk turīgām sabiedrības grupām.
Atšķirībā no fizisko personu ziedojumiem uzņēmuma labdarībai parasti ir daudz lielāks vēriens. Protams, ne vienmēr tas ir miljons eiro, taču arī desmitos tūkstošos mērāmus ziedojumus vai atbalsta programmas var atļauties tikai uzņēmumi. Tādēļ atbalsta saņēmējiem korporatīvie ziedotāji ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie ar vienu ziedojumu spēj nosegt vajadzības ilgākam laika periodam vai lielākam projektam. Lai savāktu šo naudu ziedojumos no fiziskām personām, ziedojuma saņēmējiem ir jāiegulda ārkārtīgi liels darbs, un tas notiek ilgi. Piemēram, lielie Ziemassvētku labdarības maratoni, kas ilgst nedēļām un pat mēnešiem, un par ko aktīvi un pastāvīgi runā mediji, jo tās pamatā ir pašu mediju uzņēmumu sociālās atbildības aktivitātes.
Diemžēl ziņas par citu uzņēmumu labajiem darbiem visbiežāk nenonāk mediju ziņās. Pamatojums – tā ir jūsu reklāma. Bet tas ir ļoti šaurs skatījums uz lietām, jo mums visiem kā sabiedrībai kopā korporatīvā ziedošana ir jāveido kā pašsaprotama lieta jeb pieradums.
Es gribētu savu domu ilustrēt ar kādu piemēru. Ja katru dienu braucam ar auto uz darbu un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu, noteikti pirmajā dienā nepamanīsim jaunu ceļa zīmi. Ja ceļazīme paliks pastāvīgi, ja tā būs izcelta ar atstarojošo joslu vai kā citādi, mēs to pamanīsim, un ceļazīmes pieprasīto uzvedību iekļausim savā ikdienas rutīnas braucienā.
Tāpat ir ar korporatīvo ziedošanu – ja citiem uzņēmumiem nebūs informācijas par to, ka labdarība biznesa vidē notiek, attīstās, ka ar šiem ziedojumiem tiek sasniegti lieli mērķi, ziedošanas kultūra un apjomi neaugs.
Vēl viens piemērs – mēs visi zinām, ka šķirot atkritumus ir labi. Bet cik no mums to dara ikdienā? Parastā atruna – tas ir dārgi. Nē, tas nav dārgi, tas vispār ir par velti! Manā pilsētā uzņēmums, kas apsaimnieko atkritumus, sašķirotos atkritumus izved par velti. Bet cilvēki to vienkārši nezina un neizmanto. No vienas puses, mediji uz to skatās kā uz uzņēmuma komercinformāciju, bet var taču palūkoties arī no sabiedrības ieguvumu puses, un tad aina ir pilnīgi citāda!
Tādēļ slepena, nezināma korporatīvā labdarība dod tikai tiešo labumu ziedojuma saņēmējam, bet nerada pozitīvo vilkmi citiem uzņēmumiem sekot šim paraugam, nepadara korporatīvo ziedošanu par ieradumu un rutīnu, kas ļauj uzņēmumiem būt sociāli atbildīgākiem un dalīties ar citiem, jo “tā dara visi”.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs ir izcelts visaptverošs princips – iekļaujoša līdzdalība, un iezīmētas šādas caurviju prioritātes: nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte, sadarbība. Bet, lai to visu veicinātu, par to ir jārunā, jākomunicē! Un medijiem ir milzīga loma tajā, kas nonāk vai nenonāk ziņu lentā, rakstā vai intervijā. Un – nē, es neaicinu medijus uz pozitīvisma kampaņām un nekritisku uzņēmumu reklāmrakstu publicēšanu. Es saskatu mediju lielo lomu ziedošanas tradīciju nostiprināšanā sabiedrībā, t.sk. uzņēmēju un uzņēmumu lokā, palīdzot ieraudzīt labos piemērus un sabiedrības dāsnumu, tā kopīgi palīdzot mūsu sabiedrībai veidot izpratni par solidaritātes nozīmīgumu un veicināt patiesas labdarības un ziedošanas tradīciju nostiprināšanos. Ziedošanas kultūra ir sabiedrības briedums, bet šis briedums pats neveidosies.
Autore ir Lidl Latvija Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra