Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (pa kreisi) ar jauno Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski pēc viņa iecelšanas jaunajā amatā. Foto — Scanpix
Kāpēc Ukrainas prezidents ir nomainījis armijas virspavēlnieku, un kā tas var ietekmēt kara gaitu?
Beidzot 8. februārī notika tas, kas jau tika prognozēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvoja līdzšinējo Ukrainas armijas virspavēlnieku Valēriju Zalužniju. Savu lēmumu prezidents skaidroja ar vajadzībām frontē un vienlaikus ar pieredzējušā ģenerāļa atlaišanu augstos amatos iecēla salīdzinoši jaunus brigāžu komandierus. Šī izmaiņas izskatītos loģiskas un pamatotas, ja vien nedēļu pirms stratēģiskā lēmuma prezidenta birojs nebūtu izspēlējis savdabīgu «izrādi» ar sabiedrību.
Vispirms prezidenta birojam pietuvināti deputāti 29. janvārī sāka izplatīt baumas, ka Zalužnijs ir jau atlaists. Kad sašutums un kaislības sasniedza kulmināciju, prezidenta preses pārstāvis Serhijs Nikiforovs stingri paziņoja, ka tā nav taisnība.
«Viņi testēja situāciju, vēroja sabiedrības reakciju. Īpaši ieklausījās kritikā un argumentos, kāpēc šāda nomaiņa būtu nepieciešama. Un izdarīja tieši tā, kā bija plānojuši,» skaidro politologs Kostjantins Batozskis.
Viņaprāt, konflikts starp prezidentu un virspavēlnieku bija neizbēgams, jo viņi pārstāv atšķirīgas vērtības. Prezidents gatavs «iet uz visu banku» un pat uzdot vēlamo par patieso, lai izpatiktu sabiedrībai, bet ģenerāli neinteresē popularitātes reitingi, un viņš nav gatavs solīt ātras uzvaras, ja tām nav resursu. Konfrontācija sākās nevis pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka ukraiņu pretuzbrukums ir nonācis strupceļā, bet jau pirms kara sākuma, kad valdība, prezidents un visa viņa partija Tautas kalps noraidīja Krievijas iespējamo iebrukumu un apsūdzēja citus panikas celšanā. Tikmēr Zalužnijs gatavoja karaspēku valsts aizstāvēšanai un uzreiz pēc Krievijas iebrukuma sabiedrības uzmanība tika pievērsta tieši viņam. Par Zalužnija nopelnu tika uzskatīts brīnums, ka Ukraina izdzīvoja pirmajās uzbrukuma dienās un nedēļās, kad Rietumu militārās palīdzības praktiski nebija.
Lai gan Zalužnijs ne reizi nav deklarējis politiskās ambīcijas, viņš ir populārāks par Zelenski. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc jau kopš 2022. gada vasaras ģenerāļa vārds arvien retāk izskanēja televīzijas programmās. Tā vietā prezidenta birojs konsekventi sāka virzīt viņa potenciālo pēcteci Oleksandru Sirski. Taču Zalužnijs turpināja būt tautas favorīts.
«Overtona loga» atvēršana
2022. gada vasarā Zelenska un Zalužnija publiski izskanējušās nesaskaņas sabiedrība uztvēra kā Krievijas informatīvo specoperāciju, taču pērn vasarā kļuva skaidrs, ka tā tomēr ir politiska cīņa. Tobrīd prezidents gan nevarēja atlaist Zalužniju, lai neizraisītu tautas protestus.
«Prezidents savu lēmumu pieņēma jau sen, tikai gaidīja piemērotu brīdi,» Ir skaidro kāds prezidenta birojam pietuvināts avots. To apstiprina arī Tautas kalpa frakcijas deputāts — birojs labi apzinājās, ka Zalužnija atstādināšanas dēļ cietīs Zelenska reitings. Lai no tā izvairītos, prezidents vispirms centās novelt vainu uz virspavēlnieku par neveiksmīgo pretuzbrukumu. Taču ģenerālis publiski paskaidroja savu nostāju The Economist, nosaucot galveno neveiksmes iemeslu — vajadzīgo ieroču trūkums vajadzīgajā laikā.
Prezidenta birojā aizkaitinājums pieauga, un profesionālie komunikācijas speciālisti ķērās pie tā sauktā Overtona loga atvēršanas — veidoja sabiedrisko domu, lai Zalužnija atlaišana kļūtu ne tikai politiski pieņemama, bet pat vēlama. Zalužnija vietā sabiedrībai sāka piedāvāt ne tikai mazāk populāro Sirski, bet klāt pievienoja jaunus armijas vienību komandierus, kuriem iedzīvotāji ļoti uzticas un uzskata par šī kara varoņiem.
«Tieši sabiedrības lielā uzticēšanās Zalužnijam piespieda varu piemeklēt populārus komandierus, ar kuriem pastiprināt Sirska pozīciju,» Ir skaidro vadošais militārais žurnālists un Censor.NET galvenais redaktors Jurijs Butusovs. Pēc viņa domām, Ukrainas sabiedrība atkal rada sev elkus, nevis veido spēcīgas institūcijas.
Armijai ir daudz problēmu, kuras vairs nav atrisināmas ar konkrētu indivīdu nostāju. Prezidents aizvien nav parakstījis likumu par jaunu mobilizāciju, nav veiktas reformas armijas mācību sistēmā un nav uzlabota Rietumu militārās palīdzības efektīvas sadales sistēma. Tagad visi šie uzdevumi gulstas uz jaunā virspavēlnieka un viņa komandas pleciem.
Krievs, Ukrainas varonis
Oleksandru Sirski par prezidenta mīluli sauc jau kopš 2022. gada vasaras. Atšķirībā no harismātiskā Zalužnija, kurš nebaidījās oponēt prezidentam, Sirski uzskata par pakļāvīgāku. Interesants ir arī fakts, ka Sirskis divu kara gadu laikā ir saņēmis vairāk valsts apbalvojumu nekā Zalužnijs. Piemēram, par Ukrainas varoni viņu pasludināja jau 2022. gada aprīlī, savukārt Zalužniju — tikai pēc atlaišanas.
Par spīti sabiedriskās domas gatavošanai, Sirska iecelšana virspavēlnieka amatā ukraiņiem tomēr bija pārsteigums. Līdzšinējais Ukrainas sauszemes spēku komandieris ar militāro segvārdu Leopards, tiek uzskatīts par «padomju» cilvēku, kuram militāro mērķu sasniegšana šķiet svarīgāka par dzīvībām.
Sirskim ir 58 gadi, viņš dzimis armijnieku ģimenē nelielā ciemā Krievijā. 1986. gadā pabeidza Maskavas Augstāko militāro virspavēlniecības skolu. Dienēja Ukrainā, kur palika arī pēc neatkarības pasludināšanas. Ar izcilību pabeidza arī Ukrainas Nacionālo aizsardzības akadēmiju 1996. gadā un komandēja 72. mehanizēto brigādi Kijivas apgabalā. 2013. gadā Sirskis bija vadītāja vietnieks Ukrainas Bruņoto spēku galvenajā komandcentrā un iesaistījās sadarbībā ar NATO.
Kad pirms 10 gadiem sākās karš Donbasā, Sirskis kļuva par apvienoto Ukrainas spēku štāba priekšnieku. Tieši viņš koordinēja armijas izvešanu no tā sauktā «Debaļcevas katla» — Krievijas armijas atbalstītie separātisti tur bija gandrīz pilnībā aplenkuši svarīgu dzelzceļa mezglu starp Donecku un Luhansku.
Par šīm kaujām Sirskis tika apbalvots ar Bohdana Hmeļņicka 3. pakāpes ordeni un saņēma ģenerālleitnanta pakāpi. No 2016. gada viņš vadīja Ukrainas bruņoto spēku apvienoto operatīvo štābu, bet kopš 2019. gada ir Ukrainas sauszemes spēku komandieris.
Kad 2022. gada februārī Krievija uzbruka Kijivai, Sirskis komandēja galvaspilsētas aizsardzību. Tieši pēc viņa pavēles apgabalā tika iznīcināti tilti un satiksmes pārvadi, kā arī sagrauts Irpiņas dambis, tā apturot ienaidnieka virzīšanos. Par Kijivas aizstāvēšanu viņš saņēma Bogdana Hmeļņicka 2. pakāpes ordeni un kļuva par Ukrainas varoni.
2022. gada vasarā Sirskis bija viens no pretuzbrukuma komandieriem Harkivas apgabalā, kad okupanti tika padzīti no plašas teritorijas, tajā skaitā Izjumas un Kupjanskas. Pirmajā kara ziemā ģenerālim uzticēja Bahmutas aizstāvēšanu Doneckas apgabalā, kas bija viena no smagākajām un nogurdinošākajām operācijām visa kara laikā.
Zināms, ka Sirskim un Zalužnijam bija atšķirīgi uzskati par Bahmutu — toreizējais virspavēlnieks, kuru atbalstīja Rietumu sabiedrotie, uzskatīja, ka labāk koncentrēties uz Ukrainas dienvidiem, nevis par katru cenu noturēt Bahmutu. Tikmēr Sirskis intervijā BBC skaidroja, ka Bahmuta ir «principa un goda jautājums». Rezultātā cīņās par Bahmutu krita tūkstošiem ukraiņu karavīru, pilsēta tika pilnībā iznīcināta un tagad atrodas Krievijas kontrolē. Tieši pēc šīm kaujām ukraiņu armijā Sirski sāka dēvēt par «miesnieku» — komandieri, kurš nesaudzē padoto dzīvības un rīkojas kā īsts padomju vadonis, kuram par katru cenu jāizpilda pavēle.
Šo negatīvo priekšstatu dēļ Ukrainas sabiedrība pretrunīgi uzņēmusi armijas virspavēlnieka nomaiņu. Vislielākās bažas rada tas, ka Sirskis nespēs aizstāvēt savu viedokli un vienkārši izpildīs prezidenta pavēles. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka Sirskim ir liela militārā pieredze un viņš guvis daudzas uzvaras kaujas laukā.
Kļūstot par virspavēlnieku, viņš paziņoja, ka ukraiņu karavīru dzīvība un veselība vienmēr ir bijusi un ir armijas galvenā vērtība. Bet, tikai mainot un pastāvīgi uzlabojot kaujas metodes, būs iespējams izcīnīt Ukrainas uzvaru.
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
