Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana – ieguvēja būs sabiedrība

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no 2025. gada 1. janvāra. Gan sabiedrisko mediju žurnālisti, gan citi cilvēki bieži uzdod jautājumu, kāds tad būs ieguvums no vienota Sabiedriskā medija izveidošanas?

Pirmkārt, Sabiedrisko mediju apvienošana ļaus efektīvāk stiprināt mūsu valstī demokrātiju, vārda brīvību un piederību Latvijai. Sabiedriskajiem medijiem ir milzīga nozīme latviešu valodas un kultūrtelpas saglabāšanā, attīstīšanā un jaunradē. Vienlaikus šiem medijiem ir īpaša loma arī sabiedrības saliedētības veicināšanā. Man ir gandarījums, ka jau šogad sabiedriskajā pasūtījumā tiek akcentēta mazākumtautību integrācija latviešu valodas un latviskās kultūras vidē.

Otrkārt, vienots un stiprs Sabiedriskais medijs ir nepieciešams, lai efektīvi, ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu uzrunātu plašas un vienlaikus dažādas sabiedrības grupas. Tas ir īpaši būtiski apstākļos, kad jācīnās ar dezinformāciju un jākonkurē ar globālajiem digitālā satura milžiem. Tieši satura attīstīšana digitālajās platformās un jauniešu auditorijas uzrunāšana ir tie virzieni, kur kopīgā stratēģija un darbs dos vislielāko rezultātu.

Treškārt, apvienošana paredz, ka Sabiedriskajā medijā tiks izveidota pārvaldības struktūra, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos sabiedrības līdzekļus. Tas nozīmē, ka satura ražošanā nepieciešamās atbalsta funkcijas nedublēsies, bet būs jaudīgākas. Apvienots Sabiedriskais medijs mazinās arī juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā.

Nākot valdībā, partija Progresīvie par vienu no savām prioritātēm izvirzīja pienācīga finansējuma nodrošināšanu sabiedriskajiem medijiem, tai skaitā konkurētspējīgas algas sabiedrisko mediju darbiniekiem. Šo mediju apvienošana un līdz ar to arī būtiskais finansējuma pieaugums ļaus Sabiedriskajam medijam Latvijas mediju vidē celt žurnālistikas kvalitātes un ētikas standartus, veicināt dažādas satura inovācijas. Ar konkurētspējīgu atalgojuma sabiedriskajiem medijiem jākļūst par vietu, kur sevi realizēt vēlas vairums žurnālisti, redaktori un arī tehniskie darbinieki.

Trīs gadu laikā Sabiedriskā medija bāzes finansējums no 40 miljoniem pieaugs līdz 55 miljoniem. Vēl papildu 15 miljoni būs pieejami ar apvienošanos saistītu jautājumu risināšanai.

Vienlaikus ar deputātu balsojumu par abu mediju apvienošanu stāsts nebeidzas. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) būs jānodrošina, lai apvienošana būtu veiksmes stāsts. Politiķu un manas kā ministres uzdevums būs gādāt, lai izveidotu stabilu un prognozējamu Sabiedrisko mediju finansēšanas modeli un finansējuma ziņā tuvotos ES vidējam līmenim.

 

Autore ir kultūras ministre, Progresīvie