Mēs iesakām citiem dzīvot, kaut pašus velk uz nāvi — tā sākas viens no pēdējiem Andra Ogriņa Facebook publicētajiem dzejoļiem. Foto no Andas Ogriņas personīgā arhīva
Internetā tikt pie nelegālām tabletēm var tikpat ātri, cik uzvārīt ūdeni tējkannā. Visticamāk, tās bija dzejnieka Andra Ogriņa (48) pāragrās nāves iemesls
Andris Ogriņš vairs neko neuzrakstīs. Viņš ir miris, un domāju, ka daudziem nebūtu pārsteigums, kāpēc. Tik lakoniski bijusī sieva Anda feisbukā paziņoja par talantīgā dzejnieka nāvi.
Oficiālais cēlonis — kardiomiopātija jeb sirds mazspēja. Viens no saslimšanas riska faktoriem var būt alkohola un atsevišķu medikamentu lietošana. Andris dzēra nomierinošas zāles. Lielā daudzumā. Kopā ar alkoholu.
Atkarība sākās pavisam nevainīgi. Pirms publiskiem dzejas lasījumiem Andrim mēdza uznākt panikas lēkmes. Ģimenes ārste ieteica nomierinošus recepšu medikamentus. Vēlāk viņam konstatēja depresiju, un zāles izrakstīja psihiatri. Kad viens vajadzīgo recepti nedeva, meklēja citu. Līdz aizvadītajā rudenī atklāja, ka dažādas ripiņas viegli pieejamas saziņas lietotnes Telegram grupās.
Nomierinošie medikamenti satur psihotropas vielas, kas izraisa atkarību, tāpēc to apriti stingri regulē likums. Tomēr Valsts policijas statistika rāda, ka zāles ieņem otro vietu biežāk lietoto nelegālo apreibinošo vielu sarakstā tūlīt pēc marihuānas.
Šādu vielu izplatīšana sociālajos tīklos ir globāla tendence. Internetā pie kārotajām tabletēm var tikt tikpat ātri, cik uzvārīt ūdeni elektriskajā tējkannā, rakstīts britu atkarību profilakses organizācijas Barod interneta vietnē.
Žurnāls Ir eksperimentā pārliecinājās — arī Latvijā tās pieejamas viegli. Pietiek tikai ievadīt pareizos atslēgas vārdus, lai atrastu grupas, kur vielas tirgo.
Likumsargi apgalvo, ka ar problēmu cīnās. Taču tā ir kā daudzgalvains pūķis, kam vienu nocērt un nākamā izaug vietā. Ja kādu grupu slēdz, jau pēc dažām minūtēm tiek izveidota jauna. Vielu izplatītāju apcietināšanai un tiesāšanai nepieciešams savākt pierādījumus, bet virtuālas tirgošanās gadījumā tas ir ļoti sarežģīti. Grupējumi labi nodrošinās. Sajūtot briesmas, ar speciālu programmu palīdzību visu informāciju neatgriezeniski izdzēš.
Ar kādiem ieročiem šo pūķi nonāvēt? Klusēšana nav risinājums. Eksperti norāda, ka vienīgais ceļš ir veidot cilvēkos izpratni par to, cik bīstama var būt šo tablešu lietošana.
Atkarība padarīja citādu
«Daudziem, kam Andris zvanīja vielu lietošanas laikā, iespējams, par viņu ir pavisam citāds priekšstats nekā man,» sarunas sākumā saka Anda Ogriņa. Uzsver, ka par bijušo vīru negrib teikt neko sliktu. Mēs tiekamies 27. decembrī, dienu pirms viņa bērēm. «Andris bija brīnišķīgs cilvēks. Labs, maigs un gādīgs vīrs. Vienmēr par mani uztraucās un rūpējās.» Bet atkarība viņu padarīja pavisam citādu. Reibumā kļuva agresīvs, emocionāli vardarbīgs.
Jūnija sākumā pēc Andas iniciatīvas Ogriņu laulība tika šķirta, tomēr viņa ar bijušo vīru turpināja uzturēt draudzīgas attiecības un rūpēties. Neviena cita tuva cilvēka viņam vairs nebija. Ne draugu, ne radu. Vienīgi māsa, kurai ir invaliditāte.
Anda un Andris bija kopā sešus gadus. Viņi iepazinās daudz senāk — pirms gandrīz 20 gadiem. Tolaik katram bija sava ģimene. Anda strādāja izdevniecībā, viņas vīrs un meitas tēvs dzejoja. Dzeju tikko bija sācis rakstīt arī Andris. Kā domubiedri visi uzturēja draudzīgas attiecības. Tās pārtrūka, kad kļuva redzams, ka Andris sācis trakulīgu dzīvesveidu.
Kā šis trakulīgais dzīvesveids sākās? 2008. gadā iznāca Ogriņa krājums Es zvēru pie kraukļiem. Par to viņš saņēma Literatūras gada balvu kategorijā Spilgtākā debija. Popularitātei līdzi nāca nepieciešamība uzstāties, bet publiskā runa Andrim izraisīja panikas lēkmes. Ikdienā viņš bija vienkārša darba darītājs: pastnieks, datu ievades operators, Sporta muzeja speciālists, noliktavas strādnieks. «Viņam patika fizisks darbs, kad galva ir brīva,» saka Anda.
Andris lūdza ģimenes ārstei palīdzību, viņa ieteica trauksmes mazināšanai pirms uzstāšanās iedzert Xanax. Tas ir plaši zināms īsas un ātras iedarbības pretstresa līdzeklis, tomēr patiesībā nav tik nevainīgs, kā daudziem šķiet. Xanax satur alprazolamu — šī benzodiazepīnu grupas psihotropā viela izraisa atkarību un toleranci jeb nepieciešamību ar laiku palielināt devu, lai sasniegtu to pašu efektu.
Atkarības riska dēļ trankvilizatorus jeb nomierinošos medikamentus rekomendē lietot īstermiņā, ne vairāk kā vienu divus mēnešus, norāda Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna. Pēc tam vajadzētu atrast citus ārstēšanas veidus. Taču ģimenes ārsti, neirologi, arī psihiatri un narkologi mēdz grēkot un šīs zāles izraksta daudz garākam periodam. To viņa novērojusi ikdienas darbā, skatot pacientu ierakstus portālā E-veselība.
Ar Xanax arī sākās Andra pirmie eksperimenti vielu pasaulē. Viņš izmēģināja, kāds efekts rodas, lietojot trankvilizatorus kopā ar alkoholu. Tas izraisīja eiforiju, zuda komunikācijas barjeras. Viņš gribēja iet uz krogiem, runāties ar cilvēkiem, bet vienlaikus ātri kļuva agresīvs un varēja arī sakauties.
Benzodiazepīni nomāc elpošanas centru un kombinācijā ar citām psihotropām vielām, arī alkoholu, šī iedarbība pastiprinās. «Tāpēc tas ir ļoti bīstami,» komentē narkoloģe.
Andra pirmā laulība izira, bet dzejas krājumi turpināja iznākt. Kritiķi tos aizvien vērtēja atzinīgi, uzslavējot oriģinalitāti, spēcīgu tēlu radīšanu. Bija arī nominācijas balvām.
Vai Ogriņš spētu būt tikpat radošs, ja neko nelietotu? Anda uzskata, ka labākie darbi viņam iznākuši tieši skaidrības periodos. Andris rakstīja metodiski — brīvdienās un atvaļinājumos. No rīta piecēlās, paēda brokastis. Būdams melomāns, piemeklēja tā brīža noskaņai atbilstošu mūziku. Iedziļinājās skaņu niansēs un sāka rakstīt. Kopumā viņam iznākuši astoņi dzejas krājumi. Pēdējais pērn, Par bites tiesu.
No viena ārsta pie cita
Kad Anda izšķīrās no pirmā vīra, mazpamazām atjaunojās komunikācija ar Andri. Viņš bija mainījies. Vismaz nekas neliecināja par to, ka viņš joprojām lietotu alkoholu un nomierinošos medikamentus. Ģimenes ārste tos vairs neizrakstīja, jo pēc nonākšanas narkoloģijas centrā Andrim E-veselībā bija ieraksts, ka benzodiazepīni lietoti ļaunprātīgā nolūkā.
Pirms vairākiem gadiem Ogriņam bija diagnosticēta depresija, bet arī antidepresantus viņš nelietoja. Visas zāles, ko psihiatri izrakstīja, izraisīja spēcīgas blaknes — alerģisku ādas reakciju, emocionālā stāvokļa pasliktināšanos. Ar slimību viņš bija iemācījies sadzīvot. Tad parādījās medikaments Brintellix, kas deva vajadzīgo efektu un neizraisīja blaknes. «Mums abiem bija cerība, ka tas palīdzēs noturēties,» Anda saka.
Viņi apprecējās, kopā audzināja Andas meitu un sekmīgi pārdzīvoja pandēmijas laiku.
Par lūzuma punktu var uzskatīt 2022. gada decembri, kad Anda mēnesi ārstējās slimnīcā. Iemesls nebija tāds, ka vīram vajadzētu satraukties, tomēr viņš šajā laikā atgriezās pie vecajiem paradumiem. Ģimenes ārste nomierinošos līdzekļus vairs neizrakstīja, tāpēc viņš meklēja apkārtceļus. Vērsās pie pazīstamiem ārstiem, kas iedeva receptes prasītajām zālēm — Xanax, Clonazepam. Arī klonazepāms ir benzodiazepīnu grupas psihotropā viela, ko izmanto panikas lēkmju novēršanai.
Kad janvārī Anda atgriezās mājās no slimnīcas, abi notikušo pārrunāja, apsprieda nepieciešamību vērsties pie narkologa. No ārstēšanās Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Andris atteicās. Solīja saņemties, un martā visi kopā aizbrauca ceļojumā uz Portugāli. Atgriezās priecīgi, iedvesmoti, bet nedēļu vēlāk Andris paziņoja, ka apmeklēs jaunu psihiatru. Neapmierinot iepriekšējās ārstes darba metodes. Anda uzskata — patiesais iemesls bija tas, ka psihiatre nepiekrita izrakstīt trankvilizatorus. Vajadzēja atrast ārstu, kas to darītu.
Pēc vizītes pie psihoterapeita Ulda Jumeja vīrs atgriezās mājās ar veselu zāļu kravu — diviem klonazepāma un vienu Lexotanil iepakojumu, 90 tabletēm. Arī Lexotanil pieder pie benzodiazepīnu grupas medikamentiem, kas Andrim bija aizliegti. «Tas arī bija mūsu laulības beigu sākums,» Anda nosaka. Viņa rāda savu e-pasta vēstuli psihiatram, ko aizrakstīja pēc vīra vizītes un norādīja, ka ārsts rīkojies nepareizi, izrakstot šos medikamentus, par spīti ierakstam E-veselībā. Atbildi nesaņēma.
Jumejs apliecina, ka Ogriņš bija viņa pacients. Sadarbība notikusi aptuveni divus gadus, bet epizodiski. Pēdējā reizē piezvanījis un lūdzis izrakstīt medikamentus elektroniski, norādot, ka tagad viņam ir cits ārstējošais ārsts, kas atrodas atvaļinājumā, bet spriedzes dēļ nepieciešamas zāles. Psihiatrs lūgumu izpildījis ar norunu, ka nākamreiz pacients atnāks uz praksi. Šādus izņēmumus pieļaujot arī citiem. Uz klātienes vizīti Ogriņš tā arī neesot atnācis. Vai mediķis neredzēja ierakstu E-veselībā? Cienījamā vecuma ārsts atzīst, ka nav redzējis gan. Receptes tehniski noformē medmāsa, kura, iespējams, to nepamanīja. «Tā var gadīties,» viņš saka.
Vai tiešām šādas atzīmes sistēmā ir grūti pamanāmas? Nē, atbild Narkologu apvienības vadītāja Stirna. To, vai pacientiem medikamenti izrakstīti pamatoti, uzrauga Veselības inspekcija — tai arī var ziņot par šāda veida pārkāpumiem. Statistika rāda, ka 2022. gadā par recepšu izrakstīšanu pacientiem, medicīniskajā dokumentācijā neiekļaujot pamatojumu, sodīti divi ārsti, pērn — viens. Par to vienam uzlikts sods 150 eiro, diviem — 200 eiro apmērā, informē Veselības inspekcijā.
Jumejs ir ne tikai psihiatrs, bet arī psihoterapeits un mācītājs, medijos bieži runājis par depresijas ārstēšanu un citiem mentālās veselības jautājumiem. Pacientus pieņem gan privātpraksē, gan par valsts naudu. Par Ogriņa atkarību esot zinājis. Vai neredzēja iespējas dzejniekam palīdzēt atgriezties uz veselības ceļa? «Ja zinu, ka maniem pacientiem ir atkarība, uzdodu trīs galvenos jautājumus — vai tas traucē, kā traucē, un vai grib, ka tas turpinās,» saka ārsts. Tālākā rīcība seko, ņemot vērā atbildes. Izvēle ārstēties ir katra paša ziņā. «Cilvēki bieži izvēlas vieglāko ceļu un nemeklē cēloņus psihiskiem traucējumiem,» saka Jumejs. To apstiprina arī Stirna — viņa uzsver, ka piespiedu ārstēšana mūsdienās nenotiek.
Sirdi plēš pušu
Ticis pie zālēm, Andris tabletes atkal sāka lietot kopā ar alkoholu. Arī darbā, lai gan agrāk pret to izturējās ļoti atbildīgi — viņa pienākumos ietilpa arī iekrāvēja vadīšana. Bieži atprasījās un nāca mājās agrāk, reibumā pret sievu izturējās emocionāli vardarbīgi. Tas nebeidzās, un pēc dažām dienām Anda lūdza vīru aiziet. Kad viņš atteicās to darīt, izsauca pašvaldības policiju. Mājās bija nepilngadīgs bērns, tāpēc apreibušo vīrieti aizveda. Naktī viņš atgriezās un sāka dauzīties pie durvīm. Anda atkal sauca kārtības sargus. «Briesmīgi, ka tas labais, maigais, gādīgais cilvēks kļūst tāds, ka esi spiesta saukt policiju, lai dabūtu viņu ārā no mājas un viņš beidz kaitēt tev un bērnam,» Anda saka ar asarām acīs.
Policija aizveda Andri uz narkoloģijas centru, jo pa ceļam viņš bija paziņojis, ka izdarīs pašnāvību. Tajā brīdī Anda jau bija nolēmusi — laulība ir jāšķir. Negribēja turpināt būt līdzatkarīga. Psiholoģisko atbalstu sev meklēja, zvanot uz biedrības Skalbes krīzes tālruni.
Jūnijā laulību šķīra, tomēr Anda kontaktus ar Andri pavisam nesarāva. «Mēs bijām ne tikai bijušie laulātie, bet arī ļoti labi draugi.» Iznākot no ārstniecības iestādes, viņš nopirka savu dzīvokli. Nauda tam bija, jo 2022. gada vasarā pārdeva mantoto vecāku lauku īpašumu Liezērē. No iepriekšējā darba bija atlaists, bet divu mēnešu laikā atrada jaunu. Arī noliktavā.
Tikšanās reizēs Andris šķita saņēmies un apgalvoja, ka neko nelieto, stāsta Anda. Tomēr gan vasarā, gan rudenī bija epizodes, kas liecināja par pretējo. Kādā atklātības brīdī viņš izstāstīja, ka uzzinājis — pie kārotajām zālēm var tikt bez ārstu palīdzības, saziņas lietotnes Telegram kanālos. Lai tās iegādātos, tērēja naudu, kas vēl bija palikusi no īpašuma pārdošanas. Nedēļas laikā pat tūkstoš eiro.
Telegram piedāvā ne tikai ātru un ērtu komunikāciju, bet arī slepenas sarunas jeb secret chats. Nosūtītās ziņas iespējams neatgriezeniski izdzēst, lietotājs var izvēlēties arī konkrētu laiku, kad tas notiek automātiski.
Ir pārliecinājās, ka dažu sekunžu laikā ar atslēgvārdiem iespējams atrast vismaz trīs grupas, kurās pārdod recepšu medikamentus — tramadolu, leksotanilu, ksanaksu un daudzus citus. Turpat pieejamas narkotiskās vielas un pat ieroči. Uzraksti uz medikamentu iepakojumiem, kas redzami fotogrāfijās, ir latviešu, poļu un citās valodās. Dažas kastītes izskatās nobružātas, dzeltenīgas, uz dažām cenas norādītas vēl latos.
Samaksa par preci iespējama gan nodošanas brīdī, gan ar pārskaitījumu uz kontu, gan kriptovalūtā. Zāles var saņemt ne tikai klātienē vai atrast kādā slēpnī, bet arī ar autobusu šoferu, Omniva un DPD kurjerpasta starpniecību. Tirgoņi sola parūpēties, lai paciņas saturs svešiniekiem nebūtu saprotams.
Likums neļauj nosūtīt narkotiskās, psihotropās un citas vielas, kuru aprite ir aizliegta. Tomēr uzņēmumam bez tiesībsargājošo iestāžu norādījuma nav tiesību kontrolēt vai pārbaudīt sūtījumu saturu, saka Omniva pārstāvis Jānis Andžāns. Ja pārkāpumus gadās konstatēt bojāta iepakojuma dēļ, tad gan informāciju uzreiz nodod atbildīgajām iestādēm. Tāpat arī materiālus no videonovērošanas kamerām, ja radušās aizdomas par «ļaunprātīgu infrastruktūras izmantošanu». Nereti kārtības sargi uzņēmumu apmeklē pēc savas iniciatīvas — lai veiktu kontroles pasākumus. Līdzīgi atbild arī DPD.
Spaisa vietā
Kādā no Telegram grupām Ir pamanīja, ka tirdzniecībā nonākušas arī tukšas speciālās receptes ar ģimenes ārstes Valērijas Rudzinskas zīmogu — ceļazīme iespējai tikt pie jebkurām zālēm. Daktere apgalvo, ka par to neko nezina. Taču uz citiem jautājumiem neatbild, esot aizņemta. Lūdz tos atsūtīt rakstiski, taču atbildes joprojām nav pienākušas. Tas uzreiz neliecina par ārstes negodprātību, jo receptes var būt viltotas, saka Sandis Radziņš no Valsts policijas organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes. Policija sola šo informāciju pārbaudīt. Tas notiek sadarbībā ar Veselības inspekciju.
Medikamenti nelegālajā tirgū parādījās pēc tam, kad ap 2013. gadu tika piegriezta tā sauktā spaisa jeb legālo narkotiku aprite, stāsta Radziņš. Divus trīs gadus vēlāk vietā nāca psihotropie medikamenti. Kopš 2017. gada tie biežāk lietoto narkotiku topā ieņem otro vietu. Pirmajā jau vairāk nekā 15 gadus ir marihuāna.
Nesen Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube kā pozitīvu tendenci intervijā Ir minēja, ka sabiedrībā mazinās stigma un kopš pandēmijas cilvēki biežāk vēršas pēc palīdzības pie ārsta, lai uzlabotu savu mentālo stāvokli. Taču nomierinoši medikamenti netiek izrakstīti daudz vairāk kā pirms pandēmijas, rāda Zāļu valsts aģentūras dati. Katru dienu vienu terapeitisko klonazepāma devu lieto viens no tūkstoša Latvijas iedzīvotāju, bet bromazepāma devu — trīs no tūkstoša. Straujāk pieaudzis pārdoto Solpadeine un Ultracod iepakojumu skaits. Tie satur kodeīnu — opiātu, kas atvieglo sāpes un mazina saaukstēšanās simptomus.
Lielu daudzumu medikamentu, ko izplata nelegāli, ieved kontrabandas ceļā no Eiropas valstīm, kur psihotropās vielas ir vieglāk pieejamas un lētākas nekā Latvijā, stāsta policijas pārstāvis Radziņš. Piemēram, pretsāpju opioīds Subutex bieži nāk no Francijas, kur maksā pat desmit reižu lētāk nekā nelegālajā tirgū šeit. Lai arī varētu šķist, ka medikamenti lietotājiem ir drošāki par narkotiskajām vielām, tā nav. Iepakojumos ne vienmēr atrodas tas, kas norādīts, bet gan daudz bīstamākas apreibinošās vielas, liecina ekspertīžu rezultāti.
Tirdzniecība notiek ne tikai Telegram kanālos, bet arī tumšajā tīmeklī — interneta veikalos, kuru atrašanās vieta nav izsekojama. Policija tirgošanos cenšas apkarot, taču virtuālo veikalu gadījumā tas esot ļoti grūti.
Tomēr ir gadījumi, kad grupējumus izdodas aizturēt. Piemēram, pērn oktobrī policija vairākiem jauniešiem Rīgā atsavināja 70 gramus kokaīna, 55 MDMA tabletes, četras Xanax tabletes, kilogramu marihuānas, naudu un vairākas luksusa klases automašīnas.
Kopumā pērn deviņos mēnešos policija konfiscējusi 11,3 tūkstošus tablešu, kā arī 8,2 kilogramus psihotropo medikamentu — uz pusi lielāku svaru nekā divos iepriekšējos gados kopā.
Ārstēties nepiekrita
Pēdējo dzīves mēnešu laikā Andra Ogriņa izskats bija krasi mainījies. Agrāk pievilcīgais vīrietis vairs nerūpējās par sevi, bija izkāmējis, iekritušām acīm. «Es sapratu, ka viņš slīkst un varu padot zaru, bet nedrīkstu dot roku. Ja saķers roku, ievilks tur iekšā,» Anda dalās sajūtās. Viņa lūdza Andri meklēt palīdzību, rosināja ārstēties slimnīcā Ģintermuiža Jelgavā. Bija noskaidrojusi, ka tas ir bez maksas un kurss ilgst 3—6 mēnešus. Andris joprojām nepiekrita. Apgalvoja, ka pats tiks galā. Taču netika.
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, 18. decembrī, kad Andris vairākas stundas nebija parādījies sociālajos tīklos un pēc tam neatbildēja uz tālruņa zvaniem, Anda devās uz viņa dzīvokli. Jau satumsa. Mazliet sniga. Logos dega gaisma, bet durvis neviens neatvēra. Tās nevarēja atslēgt arī ar rezerves atslēgu, ko Andris viņai bija iedevis. Atslēga slēdzenē bija arī no iekšpuses.
Kad ar glābēju palīdzību izdevās iekļūt dzīvoklī, viņi atrada Andri mirušu. «Ja šīs vielas nebūtu tik viegli pieejamas, nezinu, kas un kā būtu, bet viņš noteikti vēl būtu dzīvs,» Anda ir pārliecināta. Viņa cer, ka šis stāsts liks sarosīties visiem atbildīgajiem un citus cilvēkus paglābs no nelaimes.
Vislielākās bažas ir par to, ka nelegālos iegādes ceļus labi zina arī pusaudži, bet policijas rokas ir par īsām, lai tos apturētu.
80% bērnu un jauniešu zina, ka Telegram grupās var iegādāties, piemēram, e-cigaretes, stāsta Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska. Pārskatos par nelegālo vielu apriti Eiropā teikts, ka vismaz katrs ceturtais sociālajos tīklos ir redzējis nelegālo vielu iegādes grupas. Ar šo problēmu policija netiek galā arī citviet. Lai grupu slēgtu, kādam par to ir jāziņo vietnes administrācijai, bet dalībnieki nav ieinteresēti to darīt. Katkovska, tāpat kā policijas pārstāvis Radziņš un narkoloģe Stirna, uzskata — vislabākais ierocis cīņai ar jauno tendenci ir informēt cilvēkus par atkarību izraisošo vielu bīstamību.
«Pēdējās dienās mani plosa skumjas, izmisums, bēdas, kas pārvērtušās dusmās par to, ko Andris man lika ieraudzīt,» Anda saka, atceroties 18. decembra pēcpusdienu. «Tā tiešām bija viena no briesmīgākajām dienām manā mūžā. Viņš bija cilvēks, kuru mīlēju un mīlu joprojām un ar kura līķi pie kājām nosēdēju četras stundas, kamēr strādāja policija. Un kāpēc?» Kāds paziņa viņai atrakstīja, ka Andris bija visnotaļ talantīgs un dzīvotspējīgs cilvēks, ja vien…
