Svarīgākais 2023. gada ekonomikas notikums bija augstās inflācijas apturēšana. Gada beigās patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 1% augstākas nekā gada sākumā, kamēr pirms gada inflācija pārsniedza 20%. Eiropas valstu valdību solījumi domāt par energoefektivitāti un diversificēt piegādes maršrutus neizrādījās tukši – nafta un kvieši pasaules biržās 2023. gada nogalē maksā pat mazāk nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika, pakāpeniski ceļot procentu likmes, lai apkarotu inflāciju, izrādījās efektīva.
Nepiepildījās sazvērestības teorijas, ka centrālās bankas it kā vienojušās iedzīt pasauli augstas inflācijas laikmetā, šādi atbrīvojot bezatbildīgas valdības no parādiem, bet paralēli samazinot iedzīvotāju uzkrājumus.
Procentu likmju celšana inflācijas apkarošanai, kuru ECB Padome veica maziem solīšiem desmit posmos no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim, faktiski ir aiz muguras – tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, kuru dzīvi apgrūtināja augošie procentu maksājumi. Pašreizējais procentu likmju līmenis varētu būt pietiekams, lai, uzturot to vairākus ceturkšņus, noenkurotu eirozonas inflāciju zemā līmenī (ap 2% gadā). Stabili zema inflācija agri vai vēli ļaus procentu likmes mazināt, taču noteikti ne līdz nulles līmenim – tā ir laba ziņa iedzīvotājiem, kas veido uzkrājumus – ieguldot naudu valdības krājobligācijās vai komercbanku termiņdepozītos, jābūt iespēja nopelnīt.
Cenu kritumu pērn jau pieredzējām griķiem, degvielai, siltumenerģijai un vairākām citām precēm; dažu preču cenu kritumu piedzīvosim arī pēc gadu mijas. Pakalpojumu cenas gan turpinās pakāpeniski celties, arvien augot darbinieku laika vērtībai.
Parasti ir tā – jo zemāka ir inflācija, jo augstāks ir bezdarbs. Taču šoreiz strauja inflācijas bremzēšana notika bez būtiskas ekonomiskās lejupslīdes un darbinieku atbrīvošanas viļņa. Latvijas ekonomikas apjoms 2023. gadā saglabājās līdzīgs kā pērn. Bezdarbs pašlaik ir tuvu Latvijas rekordzemam līmenim (ap 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tas ir labs sniegums apstākļos, kad patēriņu bremzēja algas pirktspējas kritums (inflācijai no 2022. gada pavasara līdz 2023. gada vasarai pārsniedzot algu kāpumu), investoru noskaņojumu pasliktināja karš Ukrainā, bet eksportu bremzēja gausa ekonomikas dinamika kaimiņvalstīs un kokrūpniecības produkcijas pasaules cenu sarukums.
Prognozējams, ka ekonomiskā izaugsme atjaunosies 2024. gada otrajā pusē, bet turpmākajos gados iekšzemes kopprodukts pieaugs ar ātrumu 3-4% gadā. Darba tirgus joprojām būs labvēlīgs darba ņēmējiem, bezdarbam saglabājoties zemam, bet vidējai algai pieaugot par 7–8% gadā. Lai arī, pāršķirstot ziņu virsrakstus, varētu likties, ka algas aug “tikai deputātiem un ierēdņiem”, tas tā nav. Privātajā sektorā labi pelnošo darbinieku skaits (ar bruto algu virs 3000 eiro mēnesī) kopš pandēmijas sākuma divkāršojies līdz gandrīz 50 tūkstošiem.
2024. gada 1. janvārī aprit desmitā gadadiena dalībai eirozonā, bet pēc četriem mēnešiem – divdesmitā gadadiena Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Kopš tā laika Latvija un pasaule ir mainījušās. Desmit gados Latvijas ekonomikas apjoms audzis par ceturtdaļu, vidējā alga valstī dubultojusies, bezdarba līmenis sarucis uz pusi, bet pēc ienākumu līmeņa esam apsteiguši Grieķiju. Taču Latvijas attīstības potenciāls nebūt nav izmantots pilnībā. Priekšlaicīgās mirstības dēļ ik gadu zaudējam 4000 cilvēku darbspējīgā vecumā (sk. 4. un 5. slaidu šajā prezentācijā). Jautājumus raisa izglītības kvalitāte atsevišķās Latvijas skolās un augstskolās, tādēļ ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā saglabājas augsta. Latvijas ekonomiskā atpalicība no mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas – pieņēmusies spēkā, Viļņai kļūstot par Baltijas lielāko ekonomiku un bagātāko pilsētu.
Pretstatā tiem, kuri pieraduši kādas neveiksmes iemeslus meklēt pagājušā gadsimta vēstures notikumos, sarežģītā ģeopolitiskā situācijā vai “citādākā klimatā”, Lietuvas (un Igaunijas) pieredze sniedz lielisku piemēru, kā līdzīgos apstākļos sasniegt vairāk. Valsts labklājība nav brīnums, bet gan ceļš – mazs solītis uz priekšu katru dienu ilgtermiņā.
Lai mums katram Jaunajā gadā spēks un jauda labi darīt savu darbu, rūpēties par līdzcilvēkiem un kļūt par kaut nedaudz labāku sevis versiju salīdzinājumā ar mums pašiem pērn!
Autors ir Latvijas Bankas ekonomists
Komentāri (5)
kristaps_otersons 02.01.2024. 10.00
Paldies, Oļeg, par ikgadējo kodolīgo apskatu un vēlējumiem! Lai Tev interese un laiks arī šogad pa brīdim atgriezties pie paša paceltajiem (un arī šai rakstā pieminētiem) tematiem un tendencēm, piemēram, atšķirībām (un – vai kas mainās? Kādā virzienā? Kāpēc?) Baltijas valstu un galvaspilsētu attīstībā, izglītības sistēmas sniegumā u.c. K.
0
Uldis.M42 30.12.2023. 15.02
Sprūds: Jāgatavojas arī sliktākajiem scenārijiem 16. oktobris , 2023. 7.00
Kurš tad labāk, nekā ķēkša un ekonome var zināt, kas būs uz vakariņu galda? Skaidrs, ka būs jāēd kritušu mājlopu gaļa un putra ar graudu kodēm.
0
Sskaisle 30.12.2023. 10.18
Par izglītības un tās pašas medicīnas nozari, es domāju, ka vienkārši nav politiskā griba.
Jaunā vienotība ar visu nodevīgo varzu to vien štuko kā dabūt amatus Briselē, naciķi savu ir dabūjuši un klusi murd, zzs ir pārdevušies un arī bauda nopelnīto, šļesers ar rosļikovu bauda nepārejošu orgasmu – visas koalīcijas kļūdas ir viņiem papildu vēlētāji.
Progresīvie gluži kā boļševiki savulaik manipulē ar mums skaistu vārdu mūzikas pavadībā – nu padomājiet- viņi sludina nepieciešamību pēc taisnības, pēc manošanas nodokļa utt. , bet par ministru ieliek cilvēku, kurš saņēma superalgu, lai piedodiet, padirstu kārtējo lielo prpjektu. Neesmu ne reizi, ne kur dzirdējusi, lasījusi, ka viņi vērstos pret korupciju, pret tiesu un mediju varas pērkamību.
Progresīvo kultūra ir slepkavniecisku musulmaņu uzņemšana un kvīru apbēršana ar zeltu
…
Skaidrs, ka 2024. būs ļoti ļoti smags gads. Vismaz tiem, kuri nav pie partiju siles un visatļautībā. Žēl, ka tā, protams
1
0
0
Atbildēt
@Uldis.M42 > Sskaisle 30.12.2023. 15.21
Neskatoties uz to, ka galējie mūdži: Pabriks, Pavļuts, Bordāns un Jurašs ir prom, tagad situācija ir pat vēl sliktāka. Baidos, ka uz nākamo fekāliju stumdītāji – koprofāgi izkaros sev 50% kvotas Saeimas pārstāvniecībā.
0