Birute Jonuškaite: «Rakstnieka galvai, lūpām un ausīm ir jābūt kā medus kārēm, pilnām ar dzimto valodu, lai kur viņš dzīvotu.» Fotogrāfs — Butauts Barausks
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Ar Biruti Jonuškaiti sarunājas Ērika Druņģīte
Birute Jonuškaite ir prozaiķe, dzejniece, tulkotāja. Pirmā stāstu grāmata Pateisinti save (Attaisno sevi) izdota 1989. gadā. Sešu romānu, četru stāstu krājumu autore, publicējusi vairākas eseju un interviju grāmatas, darbu par Česlavu Milošu. Pārtulkojusi lietuviski vairāk nekā 30 daiļliteratūras darbus no poļu valodas.
Birute Jonuškaite (Birutė Jonuškaitė-Augustinienė, 1959) ir lietuviešu rakstniece un tulkotāja, dzimusi un augusi Suvalkos, etniskajās lietuviešu zemēs, kas tagad pieder Polijai. Pēc žurnālistikas studiju beigšanas Viļņas Universitātē 1978. gadā viņa atgriezās dzimtajā pilsētā un strādāja vietējā nedēļas laikrakstā, tad lietuviešu izdevumā Aušra, bet kopš 1985. gada dzīvo Lietuvas galvaspilsētā. Birutes pienesums lietuviešu literatūrai ir gan pašas sarakstītie darbi, gan būtiski poļu literatūras tulkojumi lietuviešu valodā. Viņa saņēmusi vairākas literārās balvas, to skaitā Vitolda Huleviča balvu par lietuviešu un poļu literatūru tuvināšanu, arī Baltijas Asamblejas balvu (2020) par romānu cikliem Maranta un Maestro. Kopš 2019. gada Birute Jonuškaite ir Lietuvas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja. Tiekamies ar Biruti, lai speciāli Domuzīmes lasītājiem pastāstītu par to, ko dara viņas vadītā rakstnieku organizācija un kā lielajā pienākumu gūzmā viņa dzīvu notur pašas radošo pasauli.
