Mārtiņš Vaļko, AS Pampāļi valdes loceklis. Foto — Ieva Salmane.
Pampāļos, vienā no Latvijas lielākajām zemnieku saimniecībām, govju un arī kultūraugu labsajūtu uzrauga mākslīgais intelekts. Lauksaimniecība jau sen vairs nenotiek ar dakšām un ķerrām, stāsta AS Pampāļi valdes loceklis Mārtiņš Vaļko
Govju kūts Pampāļos Saldus novadā ir liela nojume ar augstiem griestiem, pie kuriem karājas milzīgi ventilatori, kurus ieslēdz vasarās, kad laukā valda svelme. Decembra sākumā, kad apkārtnē viss ir pieputināts balts, drīzāk var rasties bažas, ka lopiņiem te ir auksti, taču saimniecības vadītājs Mārtiņš Vaļko to noliedz. Govij komforta temperatūra ir no mīnus 20 līdz plus diviem grādiem, viņš apgalvo.
«Kā es varu pierādīt, ka govis te ir laimīgas?» Viņš pasmaida. «Jo viņas interesējas par mums, viņas nāk klāt un vēlas komunicēt.» Laime ir filozofisks jēdziens, bet tas, ka lopiņi ir dzīvīgi un ieinteresēti, un, šķiet, apmierināti, tiešām ir fakts. Lai arī visa viņu dzīve paiet šajā telpā, to kustēšanās pa kūti nav ierobežota, tām ir savas barošanās vietas gar galveno eju kūts vidū, guļvietas, kur domīgi atgremot barību, ko govs dara 14 stundas dienā. Pat savs spa, automatizētas rotējošas birstes, ar kurām pakasīt muguru, kad uznāk tāda vēlme.
