Kas ir viedās pilsētas un kā tās var uzlabot mūsu dzīvi?

  • Guna Dātava
  • 10.11.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ikviens vēlas dzīvot ērtā, drošā un patīkamā vidē, taču daudzviet realitāte ir tālu no vēlamā, un reizēm šķiet – lai kā iedzīvotāji un pašvaldības censtos, ir grūti sasniegt labu rezultātu. Te palīgā var nākt tehnoloģijas, kas izvirzītos ilgtspējas, drošības, attīstības un citus mērķus var palīdzēt sasniegt ātrāk, ērtāk un lētāk. Kas ir viedās pilsētas un kā gudrās tehnoloģijas var palīdzēt ikvienam justies labāk savā pilsētā?

Viedā pilsēta ir gudra un efektīva pašvaldības pārvaldība, domājot gan par šodienu, gan pašvaldības attīstību nākotnē. Vieda pašvaldība nozīmē, ka tā ļoti labi pārzina savus resursus un unikālās īpašības, spēj tās efektīvi izmantot iedzīvotāju labklājības, drošas un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanai. Tāpat pašvaldībai ir jāapzinās savi trūkumi, tie jāuzrauga un jārisina katru dienu.

Lai paveiktu šos uzdevumus, iespējams izmantot plašu viedo pilsētu tehnoloģiju un risinājumu klāstu: civilās aizsardzības un sabiedrības drošības sistēmas, datu pārvaldības platformas, datu uzkrāšanas un sistēmu uzturēšanas infrastruktūru, instrumentus komunikācijai ar iedzīvotājiem un citām iesaistītajām pusēm, IoT (Internet of Things jeb lietu interneta) tehnoloģijas pašvaldības infrastruktūras un vides uzraudzīšanai, mobilitātes un transporta risinājumus, viedās enerģijas risinājumus, datu pārraides tehnoloģijas u.c.

Pirmais solis ceļā uz viedu pilsētu – dati

Visu uzlabojumu pamatā ir jābūt precīziem un aktuāliem datiem, kas ļauj pārraudzīt pašvaldības kopējo saimniecību, sākot no infrastruktūras un gaisa kvalitātes līdz pat iedzīvotāju noskaņojumam. Jo biežāk pašvaldība šo informāciju iegūs un pārskatīs, jo ātrāk būs iespēja identificēt un risināt potenciālās problēmas – piemēram, infrastruktūras un ēku tehnisko stāvokli, sastrēgumus, satiksmes negadījumus, plūdus un citus civilās aizsardzības riskus. Ievāktie dati palīdz saprast pašvaldību esošo stāvokli, vai pašvaldības ieviestie risinājumi ir efektīvi un patiešām ļauj sasniegt uzstādītos mērķus, kā arī palīdz modelēt nākotnes attīstības scenārijus, pieņemt lēmumus un noteikt finansiālās prioritātes.

Tehnoloģiju iespējas – no lēmumu pieņemšanas līdz rindu mazināšanai

Kad dati ievākti un problēmas apzinātas, var izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas, kas palīdzēs tās risināt un sasniegt izvirzītos mērķus. Apzinoties to, ka Latvija uz globālā fona ir maza valsts, kas atrodas pie ES austrumu robežas, mūsu pārvaldes galvenais uzdevums, ir attīstīt efektīvu un drošu saziņu ar iedzīvotājiem, tādējādi veicinot noturību pret dažāda veida apdraudējumiem. Tehnoloģijas sniedz šādas iespējas, atvieglojot pašvaldību, valsts iestāžu, iedzīvotāju un uzņēmēju savstarpējo saziņu un iesaisti lēmumu pieņemšanā, piegādājot iedzīvotājiem aktuālu informāciju par dzīvesvietu, tuviniekiem, vides kvalitāti, elektroenerģiju un citiem resursiem.  Tehnoloģijas arīdzan palīdz optimizēt procesus - piemēram, aizstāt trūkstošos cilvēku resursus, ietaupīt laiku, kas citkārt būtu jāpavada fiziskās rindās, veicināt dalīšanās ekonomiku un bezatkritumu pieeju.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā

Lai pierādītu šo tehnoloģiju lietderību reālajā vidē, Tet 2022. gadā sāka viedās pilsētas pilotprojektu Ķīpsalā, kur kā pirmais risinājums tika ieviests viedais apgaismojums. Tika uzstādīti LED gaismekļi ar kontrolieriem, kas pielāgo gaismas intensitāti gājēju un braucēju satiksmes plūsmai, un jau pirmajos mēnešos tas ļāva pašvaldībai ietaupīt 79% izmaksu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kā nākamais risinājums šajā projektā ir uzstādītas indikatīvās gaisa kvalitātes stacijas, kas iedzīvotājiem ļauj sekot līdzi gaisa kvalitātes, vēja virziena un stipruma, trokšņu un CO2 mērījumiem. Savukārt pašvaldībai tā ir iespēja arī analizēt uzkrātos datus, identificēt konkrētai apkaimei raksturīgākos piesārņojumus un to cēloņus, pieņemt lēmumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un vēlāk secināt, vai izvēlētās aktivitātes bijušas efektīvas. Šādas indikatīvās sensoru stacijas ir vērtīgs papildinājums esošajām zinātniskajām gaisa kvalitātes monitoringa iekārtām. Turklāt tās ir 10 reizes lētākas un ievērojami mazākas, tāpēc var palīdzēt noklāt trūkstošos apkaimes līmeņa mērījumus.

Šie un citi viedie risinājumi pašvaldībām var būt ļoti noderīgi ceļā uz Eiropas Savienības noteiktajiem aizsardzības, klimata un digitālās attīstības mērķiem, bet svarīgākais, ka tās var būtiski uzlabot iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti.

 

Autore ir Tet Jaunu biznesu attīstības vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā