Kas jāzina Latvijas uzņēmējiem, lai piesaistītu finansējumu?

  • Deivids Ventzels
  • 09.11.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk sāk potenciālo kandidātu izvērtēšanu un kādas ir uzņēmēju biežāk pieļautās kļūdas?

Latvijas uzņēmumu līdzfinansēšanas ekosistēmā darbojoties kopš 2018. gada, esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā pārliecinājuši ārzemju uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas. Iegūtā pieredze ļauj secināt, ka Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Pašlaik izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā pirms 15 gadiem – konkurence ir milzīga, un neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir kļuvis detalizētāks.

Kam investori pievērš lielāko uzmanību pirms ieguldīšanas?

Dibinātāju komanda

Uzņēmumiem nepieciešama dibinātāju komanda, kurā dalībnieki cits citu papildina un strādā kā viens vesels. Attālinātais darbs ir pēdējo gadu trends, taču mūsu pieredze liecina, ka fragmentētas komandas ar dibinātājiem un darbiniekiem dažādās Eiropas valstīs vai dažādos kontinentos, it sevišķi starta fāzē nav labākais risinājums. Kreatīvie un tehnoloģiskie risinājumi un to izveidošana pieprasa strādāšanu plecu pie pleca.

Vai ar produktu tiek risināta problēma?

Galvenais kritērijs, izvērtējot jebkura uzņēmuma idejas dzīvotspēju, ir problēma, ko tas risina ar savu produktu. Ja uzņēmums nodrošina vērā ņemamu pievienoto vērtību un ir ar spēcīgu dibinātāju komandu, tā ir lielākā daļa no veiksmīga sākuma. Arī sarunās ar komandu ir jājūt dabīga vēlme, lai viņu produkts kalpo kā risinājums, kas atvieglo dzīvi uzņēmumiem vai iedzīvotājiem, nevis iespēja ātri nopelnīt naudu.

Vai mākslīgā intelekta un blokķēdes uzņēmumiem var būt priekšrocības finansējuma piesaistē?

Pavisam nesen kripto industrija bija samērā pārvērtēta, un investori piešķīra līdzfinansējumu milzīgam skaitam ideju. Tagad tā nav, un tā ir laba situācija stabilas ilgtermiņa vides veidošanai. Profesionālie investori pašlaik ir samērā skeptiski pret nozari, un to var izmantot, lai noskaidrotu vērtīgas atsauksmes par saviem produktiem vai idejām.

Uz blokķēdes un kriptovalūtu uzņēmumiem raugāmies līdzīgi kā uz tradicionālo biznesu. Ja ar savu uzņēmumu spēj risināt būtisku problēmu un ja to iespējams paveikt ar blokķēdes infrastruktūru, kas šo procesu klientiem var padarīt lētāku un pieejamāku, tad tas var kalpot kā pluss. Ja produkts pievieno vērtību ar vairāku inovāciju salikumu, piemēram, izmantojot mākslīgo intelektu vai virtuālo realitāti, tad tas ir ļoti labs priekšnosacījums uzņēmuma tālākai izvērtēšanai un sadarbības meklēšanai.

Kādas kļūdas pieļauj uzņēmumu pārstāvji sarunās ar investoriem?

Vērtējot uzņēmēju idejas, investori sagaida, ka tiks prezentēta skaidra tirgus stratēģija, peļņas modelis un citi būtiski faktori. Sarunās ar uzņēmumiem investori cenšas noskaidrot, vai projekts, viņuprāt, būs dzīvotspējīgs un vai tas tuvākajā desmitgadē var kļūt par daļu no mūsu dzīves sociālās infrastruktūras.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām, ko bieži varam novērot, it sevišķi no blokķēdes uzņēmumu perspektīvas, ir likt lielāko uzsvaru uz īstermiņa pelņu, piemēram, organizācijas žetona jeb tokena vērtības pieaugumu vai dažādu zīmolu sadarbībām ažiotāžas būvēšanai. Tradicionālā biznesā tas nozīmētu – izteikts fokuss uz peļņu, aizmirstot par to, ka uzņēmumam jāpiedāvā sabiedrībai vērtīgs pakalpojums.

 

Autors ir Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda Accelerace VC partneris

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Ramoliņš

Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos

Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.

Viedoklis Ralfs Pilsētnieks

Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Viedoklis Mārtiņš Freibergs

Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Jaunākajā žurnālā