Kas jāzina Latvijas uzņēmējiem, lai piesaistītu finansējumu?

  • Deivids Ventzels
  • 09.11.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk sāk potenciālo kandidātu izvērtēšanu un kādas ir uzņēmēju biežāk pieļautās kļūdas?

Latvijas uzņēmumu līdzfinansēšanas ekosistēmā darbojoties kopš 2018. gada, esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā pārliecinājuši ārzemju uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas. Iegūtā pieredze ļauj secināt, ka Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Pašlaik izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā pirms 15 gadiem – konkurence ir milzīga, un neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir kļuvis detalizētāks.

Kam investori pievērš lielāko uzmanību pirms ieguldīšanas?

Dibinātāju komanda

Uzņēmumiem nepieciešama dibinātāju komanda, kurā dalībnieki cits citu papildina un strādā kā viens vesels. Attālinātais darbs ir pēdējo gadu trends, taču mūsu pieredze liecina, ka fragmentētas komandas ar dibinātājiem un darbiniekiem dažādās Eiropas valstīs vai dažādos kontinentos, it sevišķi starta fāzē nav labākais risinājums. Kreatīvie un tehnoloģiskie risinājumi un to izveidošana pieprasa strādāšanu plecu pie pleca.

Vai ar produktu tiek risināta problēma?

Galvenais kritērijs, izvērtējot jebkura uzņēmuma idejas dzīvotspēju, ir problēma, ko tas risina ar savu produktu. Ja uzņēmums nodrošina vērā ņemamu pievienoto vērtību un ir ar spēcīgu dibinātāju komandu, tā ir lielākā daļa no veiksmīga sākuma. Arī sarunās ar komandu ir jājūt dabīga vēlme, lai viņu produkts kalpo kā risinājums, kas atvieglo dzīvi uzņēmumiem vai iedzīvotājiem, nevis iespēja ātri nopelnīt naudu.

Vai mākslīgā intelekta un blokķēdes uzņēmumiem var būt priekšrocības finansējuma piesaistē?

Pavisam nesen kripto industrija bija samērā pārvērtēta, un investori piešķīra līdzfinansējumu milzīgam skaitam ideju. Tagad tā nav, un tā ir laba situācija stabilas ilgtermiņa vides veidošanai. Profesionālie investori pašlaik ir samērā skeptiski pret nozari, un to var izmantot, lai noskaidrotu vērtīgas atsauksmes par saviem produktiem vai idejām.

Uz blokķēdes un kriptovalūtu uzņēmumiem raugāmies līdzīgi kā uz tradicionālo biznesu. Ja ar savu uzņēmumu spēj risināt būtisku problēmu un ja to iespējams paveikt ar blokķēdes infrastruktūru, kas šo procesu klientiem var padarīt lētāku un pieejamāku, tad tas var kalpot kā pluss. Ja produkts pievieno vērtību ar vairāku inovāciju salikumu, piemēram, izmantojot mākslīgo intelektu vai virtuālo realitāti, tad tas ir ļoti labs priekšnosacījums uzņēmuma tālākai izvērtēšanai un sadarbības meklēšanai.

Kādas kļūdas pieļauj uzņēmumu pārstāvji sarunās ar investoriem?

Vērtējot uzņēmēju idejas, investori sagaida, ka tiks prezentēta skaidra tirgus stratēģija, peļņas modelis un citi būtiski faktori. Sarunās ar uzņēmumiem investori cenšas noskaidrot, vai projekts, viņuprāt, būs dzīvotspējīgs un vai tas tuvākajā desmitgadē var kļūt par daļu no mūsu dzīves sociālās infrastruktūras.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām, ko bieži varam novērot, it sevišķi no blokķēdes uzņēmumu perspektīvas, ir likt lielāko uzsvaru uz īstermiņa pelņu, piemēram, organizācijas žetona jeb tokena vērtības pieaugumu vai dažādu zīmolu sadarbībām ažiotāžas būvēšanai. Tradicionālā biznesā tas nozīmētu – izteikts fokuss uz peļņu, aizmirstot par to, ka uzņēmumam jāpiedāvā sabiedrībai vērtīgs pakalpojums.

 

Autors ir Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda Accelerace VC partneris

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Viedoklis Mārtiņš Paurs

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Viedoklis Morten Hansen

Fiscal policy lessons for Latvia from France. Yes, really!

Indeed – but not for positive reasons. Whereas there might be several reasons for admiring France, politics and economics are none of them.

Jaunākajā žurnālā