Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam - mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim paraugam?
Atcerēsimies kaut Dienvidkorejas gadījumu, kas, cenšoties pārvarēt Korejas kara sekas, 1960. gados novirzīja uzņēmējiem lielus naudas līdzekļus un radīja labvēlīgus apstākļus visdažādāko biznesu attīstīšanai. Lielā mērā šīs iniciatīvas rezultātā par pasaules līmeņa spēlētājiem šodien kļuvušas tādas Dienvidkorejas kompānijas, kas Samsung, LG, Hyundai, Kia un citas. Tās ienes valsts budžetā iespaidīgus naudas līdzekļus un palīdzējušas padarīt nepilnu 52 miljonu iedzīvotāju valsti par 13. lielāko ekonomiku pasaulē. Viens pats elektronikas gigants Samsung «saražo» ceturto daļu no visa Dienvidkorejas 1,8 triljonu ASV dolāru iekšzemes kopprodukta.
Panākumu pamatā bija korejiešu uzņēmumu neatlaidība un labvēlīgie uzņēmējdarbības vides apstākļi, kas rezultējās augstā uzņēmumu konkurētspējā. Nedrīkst aizmirst arī to, ka gan Dienvidkoreja, gan labklājīgās Eiropas valstis kā Somija un Dānija savulaik ir daudz investējušas jaunās paaudzes izglītībā. Jo īpaši augstākajā. Tas palīdzējis dažās desmitgadēs sagatavot kvalificētus speciālistus, kuri nodrošina inovācijas, zinātnes attīstību un jaunu produktu radīšanu. Tieši tas tagad nepieciešams Latvijas uzņēmumiem – jauni, inovatīvi produkti un lielāka konkurētspēja starptautiskajā tirgū. Diez vai to var panākt, uzkraujot biznesiem lielākus nodokļus vai birokrātijas slogu.
Bet kas uzņēmumiem būtu nepieciešams? Tā vietā, lai minētu, prātīgāk ir pajautāt pašiem uzņēmējiem. Un tieši to mēs arī izdarījām, veicot divu simtu dažāda lieluma Latvijas uzņēmumu aptauju. Atbildes balstās biznesā strādājošo personīgajā pieredzē un ir nepārprotamas.
Vēlme numur viens ir samazināt darbaspēka nodokļus, jo tie jau ilgstoši nostāda mūsu uzņēmumus neizdevīgā situācijā pat uz abu Baltijas kaimiņu fona.
Ja gribam piesaistīt labākus speciālistus, audzēt ražošanas apjomus, pieņemot darbā vairāk strādājošos un maksājot viņiem pievilcīgu algu, darbaspēka izmaksām ir jāsamazinās vismaz uz nodokļu rēķina. Par šī soļa nepieciešamību liecina fakts, ka to par svarīgāko uzdevumu izvirzīja 84,4% aptaujāto uzņēmēju. Salīdzinājumam, nākamā biežāk nosauktā nepieciešamība – pieejamāki banku kredīti - svarīgi šķiet tikai 8,7% respondentu.
Šo skatījumu apstiprina atbildes citā jautājumā. Tajā noskaidrots, ka Iedzīvotāju ienākuma nodokli par novecojušu un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū bremzējošu uzskata 41,9% respondentu. Savukārt Darba likumā būtiskas izmaiņas vēlētos redzēt 33% aptaujāto. Vēl 27,1% uzskata, ka uzņēmumiem nāktu par labu korekcijas Pievienotās vērtības likumā, 25,6% gribētu grozījumus grāmatvedības likumā, lai atskaitīšanās valstij būtu vienkāršāka un mazāk laikietilpīga, un 22,7% iesaka mainīt arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
Savukārt jautājumā par birokrātisko slogu, uzņēmumiem ir svarīgi, lai tiktu vienkāršots veids, kā pārbaudīt partneru datus, lai pret savu gribu nekļūtu par kāda no daudziem darbību ierobežojošiem likumiem pārkāpēju. Tas ir svarīgi 45,1% respondentu.
Liela daļa uzņēmēju atzīst, ka rūpīgi seko līdzi valstī varas gaiteņos notiekošajam un labprāt iesaistītos kvalitatīvu likumu veidošanā, taču viņiem nav faktiski nekādu iespēju piedalīties šajā procesā. 67,6% respondentu regulāri seko līdzi Ministru kabineta un Saeimas oficiālajiem resursiem, lai iegūtu informāciju par apspriežamajiem likumprojektiem un pieņemtajiem lēmumiem, taču iespēja ietekmēt šos lēmumus ir mazāk nekā septītajai daļai no visiem. 5,2% aptaujāto uzņēmumu piedalās ministriju un nozaru lielo asociāciju veidotajās darba grupās, un vēl 8,1% regulāri sniedz priekšlikumus profesionālajām asociācijām. Citiem vārdiem sakot, vairākuma uzņēmēju balss netiek sadzirdēta, un tas izskaidro, kādēļ uzņēmējdarbības vides uzlabošana nenotiek tādā virzienā, kādā to vēlētos redzēt paši valsts budžetam naudu pelnošie cilvēki.
Šī plaisa starp privāto biznesu un valsts pārvaldi uzskatāmi parādās jautājumā par uzticību valsts iestādēm kā viedokļu līderēm. Varas institūcijas tiek vērtētas ārkārtīgi zemu. Visaugstāk novērtētā no visām - Valsts ieņēmumu dienests (VID) – izpelnījies tikai 26,1% uzņēmēju uzticību. Pārējo reitings ir vēl krietni zemāks. Valsts darba inspekcijā kā vērā ņemamā avotā ieklausās 17,2% un Valsts kontrolē – 16,7% aptaujāto. Tas spilgti parāda, ka valsts pārvaldē strādājošajiem ir par ko padomāt. Vismaz par komunikāciju ar cilvēkiem, kuri pienes lauvas tiesu naudas valsts budžetā, jau nu noteikti.
Autors ir Jumis Pro vadītājs
