Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Tehnoloģiju ietekme uz kultūras industriju ir nenoliedzama un parādās visos vērtību ķēžu posmos. Sākot no jaunrades, sadarbības un komunikācijas procesiem, strādājot pie kādas idejas, līdz notikumu norisei un radošo industriju produktu vai pakalpojumu saskarsmei ar auditoriju – tehnoloģijas ir klātesošas. Laikā, kad mākslīgais intelekts ieņem aizvien lielāku lomu arī kultūras industrijā, aktualizējas jautājums, kāda ir tehnoloģiju loma un nozīme tradicionālajā kultūrā?
Tehnoloģiju ienākšanai tradicionālajā kultūrā pašlaik galvenie izaicinājumi ir cilvēciskais faktors – bailes no pārmaiņām, skepse, vēlme iet ierasto ceļu, konservatīva domāšana un izpratnes trūkums. Uz pārmaiņām kā sabiedrība esam tendēti skatīties caur kritisku prizmu, meklējot iemeslus, kāpēc nemainīties un kāpēc piedāvātais risinājums ir sliktāks par jau esošo. Ar šādu attieksmi nevaram cerēt uz labu rezultātu un ilgtermiņā zaudējam savu konkurētspēju.
Liela nozīme šajā laikā ir radošiem līderiem un prasmīgai pārmaiņu vadībai, kas iejūtīgi, ar izpratni un cieņu pret tradicionālām vērtībām parāda, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas un kā tās uzlabos radoša cilvēka dzīves un darba kvalitāti, kā arī palīdzēs sasniegt jaunu auditoriju vai nodrošinās radošā procesa vai produkta ilgtspēju.
Lai veiksmīgāk iekļautos digitālajā laikmetā, transformācijas procesa neatņemama sastāvdaļa ir izglītība un kultūras industrijas profesionāļu kapacitātes celšana. Būtiskākais šajā laikmetā ir atcerēties, ka primāri ir nepieciešams investēties cilvēkos – viņu zināšanu, izpratnes un kapacitātes celšanā, jo šīs kompetences un attīstītas prasmes būs neatņemama radošās uzņēmējdarbības priekšrocība, kas palīdzēs jēgpilni un efektīvi izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas un pielāgoties jauniem spēles noteikumiem.
Bieži tiek uzsvērta inovāciju loma sabiedrībā un valsts attīstības celšanā. Tiek sagaidīts, ka spēsim radīt konkurētspējīgas inovācijas visdažādākajās jomās, un pēc tā varēsim spriest par valsts konkurētspēju starptautiskā mērogā. Īpaši tas tiek uzsvērts izglītības kontekstā, runājot par eksakto zināšanu līmeni Latvijas skolās. Situācija noteikti ir satraucoša, taču izcelt vienu vai otru nozari nebūtu korekti.
Mūsdienās uz izglītību ir jāskatās holistiski. Tehnoloģiju pasaule ir starpdisciplināra pasaule, kurā satiekas dažādu tipu racionalitātes, no kurām vienu mēs zinām un pazīstam caur dabas zinātņu prizmu, bet otra pastāv humanitārajās zinātnēs, kuras tehnoloģiju un inovāciju vidē ir tik pat nepieciešamas. Vēsture, kultūra, ētika un filozofija ir tikpat karstas tēmas kā fizika, matemātika, sistēmiskā domāšana vai programmēšanas loģika. Ja mēs ignorēsim humanitāro zinātņu vērtību un nozīmi sabiedrības attīstībā, mēs kā cilvēce zaudēsim tehnoloģijām un pieredzēsim to, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts patiešām pārņem cilvēku pasauli un pārvērš to zinātniskās fantastiskas žanra cienīgā distopijā, no kuras aizbēgt varēsim tikai metaversā.
Par to, kā rast balansu starp tradīcijām un tehnoloģijām un neapmaldīties ceļā uz labu rezultātu, diskutēs radošo industriju forumā “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija.”. Tas ir ikgadējs radošo industriju pasākums ar mērķi veidot atvērtu telpu, kur nozares pārstāvji var brīvi dalīties viedokļos un idejās. Tā misija ir veicināt domu apmaiņu radošo industrijas pārstāvju vidū, tādējādi sekmējot nozares profesionalitāti un veidojot vienotu virzienu nozares tālākiem mērķiem un attīstībai. Foruma idejas autori un organizatori ir pašmāju gaismu dizaina un skatuves tehnoloģiju izstrādātāji un ražotāji, “Kompānija NA”.
Forums “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija” norisināsies 9. un 10. oktobrī Mežaparka lielās estrādes “Kokaru zālē”. Dalība forumā ir bez maksas. Reģistrācija, kā arī pilna pasākuma programma pieejama mājas lapā https://na.lv/kit-2023/#programma.
Autore ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja un radošo industriju uzņēmuma Story Hub līdzdibinātāja
