Vai pēc atteikšanās no Krievijas gāzes pietiek ar diviem sašķidrinātās gāzes termināļiem mūsu reģionā, lai šoziem nebūtu jāsatraucas par apkuri? Un ko varam paši darīt, lai samazinātu savus elektrības rēķinus?
Kad pērn sākās apkures sezona, Kristīnes triju bērnu ģimenes mājai Raganā gāzes rēķins četrkāršojās — agrāko 100 eiro vietā septembrī bija jāmaksā jau 400 eiro. Ik mēnesi summa turpināja augt, līdz maksimumu sasniedza šā gada sākumā, kad Latvijas Gāzes rēķins par janvāri bija gandrīz tūkstotis. Ar valsts atbalstu Kristīnei tomēnes par gāzi bija jāsamaksā 790 eiro.
«Man ir ļoti laba alga,» Kristīne saka, bet iepriekšējā sezona bija smaga. Nācās skaidrot bērniem, «kāpēc nebraucam izklaidēties, neejam uz kafejnīcām», viņa atklāti stāsta. Taču jau pērn, kad Ir intervēja Kristīni apkures sezonas sākumā, viņa visvairāk uztraucās par kaimiņos dzīvojošajiem pensionāriem, kuru rēķini bija tikpat lieli. Tomēr arī viņiem ar bērnu palīdzību izdevies ziemu pārlaist.
Kristīne cer, ka šī ziema būs vieglāka. Arī eksperti uzskata, ka pēc pamatīgām turbulencēm situācija ir stabilizējusies. Par to visvairāk liecina tieši cenas, saka dabasgāzes operatora Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Šobrīd Eiropā biržās gāzes cena ir gandrīz pirmskara līmenī, ap 35—45 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumam — pērn bija 130 un pat 200 eiro.
«Eiropas prognozes ziemai turas ap 50 eiro», un globālie spēlētāji jau ierēķina, ka lielākais pieprasījums būs tieši ziemā, saka Latvenergo enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Jānis Kalējs. Ja nenotiek ģeopolitiski satricinājumi un tehniskas nelaimes, 50 eiro cena par megavatstundu varētu saglabāties, saka arī Enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.
Turpmāko lielā mērā noteiks ekonomiskā aktivitāte, prognozē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons. «Ja centrālās bankas vairs nebūs spiestas celt procentu likmes, lai slāpētu inflāciju, tad visdrīzāk patēriņš pieaugs, un arī cenas varētu nedaudz pieaugt.» Ja procentu likmes pieturēsies un Ķīnas ekonomika neaktivizēsies, «visdrīzāk cenas varētu vēl samazināties».
Cenu kritums pozitīvi ietekmē centralizēto siltumapgādi pašvaldībās — SPRK katru nedēļu saņem vairākus tarifu pārrēķinus, pārsvarā tie samazinās. Piemēram, oktobrī tarifs manāmi kritīsies Jēkabpilī, Piltenē, Tārgalē. Vismazāk mājokļu apkure oktobrī izmaksās Preiļos — 54,23 eiro par megavatstundu, bet visvairāk Stiklu ciemā Ventspils novadā — 176,54 eiro.
Lai gan cenas kopumā būs augstākas nekā pirms diviem gadiem, tās ir daudz zemākas nekā pērn, secina Miķelsons. Tikai piektdaļa tarifu tagad pārsniedz 100 eiro par megavatstundu, visi pārējie ir zemāki. Tas ir «ļoti būtisks» samazinājums, jo pērn pusei komersantu tarifs pārsniedza 100 eiro, bet dažiem bija virs 200 vai pat 300 eiro.
Ja tomēr cenas ziemā strauji pieaugtu, valdība sola atbalstu, taču Enerģētikas ministrijā mērķēta programma joprojām nav izstrādāta. Vēl nav ne konkrētu atbalsta sliekšņu, ne apmēru. Šāda mērķēta atbalsta ieviešanai nepieciešama IT sistēma, ko plānots pabeigt oktobra sākumā, skaidro ministrijas pārstāve Līva Šnitko. Taču iedarbināt to varēs tikai pēc tam, kad būs pieņemts Energoapgādes izmaksu atbalsta likums, kas Saeimā jau iesniegts izskatīšanai steidzamības kārtā.
Gāzes pietiks
31. decembrī apritēs gads, kopš esam atteikušies no Krievijas gāzes, un šajā apkures sezonā vairs nav šaubu, kas mocīja pērn, — vai gāzes pietiks? «Latvija un Baltijas reģions no apgādes viedokļa pašlaik ir ļoti drošs,» saka Conexus vadītājs Uldis Bariss. Inčukalna krātuve ir gandrīz pilna, tur noglabātas 20 teravatstundas gāzes, un iesūknēšana arvien turpinās. «Piegādes no Krievijas mums vairs nav, bet ir divi termināļi, līdz ar to tirgotāji var prognozēti un stabili izmantot krātuvi un sagatavoties ziemai,» skaidro Bariss.
Arī Latvenergo veiksmīgi pārorientējies uz citiem avotiem. «Spraigā konkurences cīņā» noslēgts līgums ar Klaipēdas termināli uz nākamajiem desmit gadiem par iespēju ik gadu pārkraut sešas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, stāsta Jānis Kalējs. «Ir noslēgti piegāžu līgumi ar vairāk nekā desmit globālajiem sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem un tirgotājiem», kas gāzi piegādā no dažādiem pasaules reģioniem, tajā skaitā Amerikas, Āfrikas, Austrālijas, Kataras un Norvēģijas. Inčukalna krātuvē Latvenergo glabā arī divas teravatstundas stratēģiskās rezerves, ko iepriekšējā valdība pērn uzdeva iepirkt.
Pagājušā gada rudenī Baltijā bija jāiztiek tikai ar Klaipēdas termināli, bet kopš šā gada sākuma darbojas arī Inko terminālis Somijā. Turklāt no pagājušā gada aprīļa darbojas Polijas un Lietuvas starpsavienojums, tāpēc gāzi var piegādāt arī no Rietumeiropas tirgiem.
«Šobrīd divi termināļi ar pašreizējo patēriņu pilnībā var nodrošināt reģionu ar gāzi,» secina Kalējs. Katram no tiem maksimālā jauda ir 36 teravatstundas gadā, savukārt kopējais patēriņš Somijā un Baltijas valstīs pērn cenu kāpuma dēļ ir krities līdz apmēram 50 teravatstundām gadā. Šādos apstākļos Kalējs apšauba, vai katrai valstij reģionā būtu rentabli būvēt savu termināli. It īpaši, ja saskaņā ar Eiropas zaļo kursu palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošana.
Situācija kopš iepriekšējās apkures sezonas ir mainījusies arī citās valstīs. «Rietumeiropā tiek cītīgi attīstīti sašķidrinātās dabasgāzes termināļi — pirms gada Vācijai nebija neviens, tagad ir trīs un kopumā plānoti septiņi,» saka Kalējs. Tie ir nepieciešami, jo Vācijā krātuvēs var noglabāt tikai 26% no visa gada patēriņa, tātad gāzes iepirkšana sezonas laikā jāturpina. Taču kopumā Eiropā krātuvju piepildījums šobrīd ir ap 90% un dažās valstīs pat tuvojas 100%.
Rēķini izsit korķus
Gāzes krīze pārlaista, toties pamatīgu satricinājumu izraisījuši jaunie elektrības rēķini. Lai gan sākotnējais Sadales tīkla priekšlikums tika samazināts par 25%, tik un tā maijā SPRK apstiprinātie tarifi ir krietni palielinājuši elektrības izmaksas iedzīvotājiem. Trim ceturtdaļām pieaugums ir par 5—7 eiro bez PVN, savukārt 16% mājsaimniecību — dzīvokļiem un privātmājām ar trīs fāzu pieslēgumiem — maksa par sadali pieaugusi par 12—15 eiro, skaidro Miķelsons no SPRK.
Kristīnei no Raganas ikmēneša elektrības rēķins jūlijā būtu pieaudzis par 40 eiro, taču viņai izdevās no tā izvairīties. Sieviete uzslavē Sadales tīklu, kas jau maijā atsūtīja vēstuli ar aicinājumu izvērtēt savu pieslēgumu, jo viņas mājās pieejamā jauda esot «lielāka nekā citām šāda tipa mājām». Pēc operatora ierosinājuma Kristīne no trīs fāzu 40 ampēriem pārslēgusies uz 16 ampēriem, tāpēc galu galā rēķins pēc jauno tarifu stāšanās spēkā pieaudzis tikai par deviņiem eiro.
To Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons iesaka arī citiem. Kopš maija līdzīgi kā Kristīne rīkojušies jau 22 tūkstoši mājsaimniecību, samazinot pieslēguma jaudu, tomēr «vēl aizvien tīklā rezervētas pulka lielākas jaudas, nekā nepieciešams», saka Jansons. Operators secinājis, ka tikai apmēram 15% savu 40 ampēru pieslēgumu noslogo atbilstoši, bet 80% to «noteikti var samazināt». Šīs mājsaimniecības ne tikai pašas pārmaksā, bet arī liedz pie tīkla pieslēgties citiem lietotājiem, lai jaudu izmantotu optimālāk.
Vēl eksperti iesaka pārskatīt elektroenerģijas pieslēguma līgumu. «Faktiskie rēķini vēl nav pierāvušies tirgus cenai», un daudzi par elektrību maksā daudz vairāk, nekā iespējams šobrīd noslēgt līgumus, saka Kurevska no Enerģētikas ministrijas. SPRK datu apkopojums parādījis, ka «šī gada otrajā ceturksnī iedzīvotāji par elektrību ir maksājuši vidēji 170 eiro par megavatstundu». Turpretī tie, kam pieslēgums piesaistīts biržas cenai, maijā maksāja tikai 63 eiro par megavatstundu. Tas tāpēc, ka ilgtermiņa līgumi visbiežāk tika slēgti laikā, kad elektrības cenas un prognozes bija augstas.
Taču arī valdība nākusi palīgā, uzņemoties kompensēt daļu no tarifu straujā kāpuma. Savā pirmajā sēdē septembra vidū jaunā valdība noteica, ka no oktobra līdz gada beigām visām mājsaimniecībām kompensēs 60% no sadales tarifa jaudas fiksētās maksas. Ministrija aprēķinājusi, ka tas valstij izmaksās 30,5 miljonus eiro. Kurevska no ministrijas skaidro, ka atbalsts nav mērķēts, jo vajadzēja to piemērot nekavējoties, bet jau minētā jaunā IT sistēma nav vēl ieviesta.
Arī jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) atzīst — lai gan tarifs ir konkurētspējīgs, tas pieaudzis daudz par strauju, tāpēc ministrija tagad strādā pie ilgtermiņa stratēģijas, kas nodrošinātu «pakāpenisku tarifu maiņu — gan attiecībā uz aktuālajiem tarifiem jau janvārī, gan arī tuvākajiem gadiem».
Kādas iespējas mājsaimniecības gaida pēc atbalsta perioda beigām janvārī? Konkrētus risinājumus Melnis pagaidām neatklāj. «Esam izstrādājuši dažādus modeļus ministrijā un gribam to pārrunāt ar sadarbības partneriem — gan ar Ekonomikas ministriju, gan citām ministrijām, pirms ejam publiski.» Vai koalīcijā tiek apspriesta iespēja uzlikt tarifu pieauguma griestus? «Tas ir viens no variantiem, ko izskatām, jo kāpumam ir jābūt saprāta līmenī,» saka ministrs Melnis. Viņš ir tikpat izvairīgs, arī komentējot ideju par Sadales tīkla nošķiršanu no Latvenergo: «Mēs izskatām visus iespējamos variantus, modelējam, kā viņi varētu izskatīties.»
Kas «lācītim vēderā»?
Enerģētikas ministrija, SPRK un arī eksperti atzīst — tarifu pārskatīšana ir taisnīga un bija vajadzīga, lai adekvāti atspoguļotu visu lietotāju izmaksas un Latvijas uzņēmumi vairs nesubsidētu mājsaimniecības.
Te nepieciešama atkāpe par to, «kas lācītim vēderā» jeb kā mūsu rēķinos veidojas samaksa par elektrības pārvadi. Tarifam ir divas komponentes — mainīgā un fiksētā. Iepriekš mājsaimniecībām fiksētā daļa bija tikai 30%, taču tagad proporcija noteikta aptuveni uz pusēm, lai vairāk pietuvinātos faktiskajai izmaksu struktūrai.
Sadales tīkla vadītājs Jansons skaidro, ka pat 83% no operatora izmaksām ir fiksētas un nav atkarīgas no sadalītā elektroenerģijas apjoma. Tāpēc līdz ar jaunajām tarifa izmaiņām patērētāji visvairāk maksās tieši par pieslēguma jaudu — tādu kā abonēšanas maksu par tīkla esamību un uzturēšanu.
Miķelsons no SPRK papildina, ka fiksētā tarifa daļa tagad ir noteikta vienāda gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām, «lai arī mājsaimniecības pilnībā piedalītos tīkla izmaksu segšanā». Uzņēmumiem fiksētā tarifa daļa palielināta jau 2016. gadā. Tāpēc šobrīd apstiprinātajā tarifā juridiskām personām vidēji maksājums gandrīz nemainās, savukārt iedzīvotājiem pieaug. «Var teikt, ka izmaksu palielinājums principā ir attiecināts uz iedzīvotāju sektoru,» saka Miķelsons.
Aprēķini ir niansēti un sarežģīti, iedziļinoties dažādos pieslēguma veidos un patērētāju grupās, bet ļoti vienkāršoti sakot — vidēji 56% no Sadales tīkla izmaksām veido mājsaimniecības un 44% uzņēmēji, taču iepriekšējā tarifā mājsaimniecības sedza tikai 34% no izdevumiem. «Tagad tuvojamies 50% uz 50%,» saka Jansons. «Beidzot uzņēmēji Latvijā varēs konkurēt ar mūsu Baltijas kaimiņiem,» saka Jansons, jo kaimiņvalstīs joprojām turpinās mājsaimniecību subsidēšana.
Arī enerģētikas eksperts Gatis Ābele uzskata, ka šī tarifu reforma bija jāveic jau pirms gadiem desmit un ilgtermiņā arī iedzīvotāji būs ieguvēji, ka tīkls tiek «izcenots precīzāk». Tas motivēs patērētājus atbrīvoties no neizmantotās jaudas. «Ja tas kaut ko reāli maksā, cilvēki sāk novērtēt, vai vispār tie ampēri ir vajadzīgi,» saka Ābele. Pretējā gadījumā pieaug neizmantotā jauda un veidojas «uzpūsts» tīkls, ko pilnvērtīgi neizmantojam. Savukārt uzņēmēji ir ieguvēji, jo šoreiz tarifs nav pieaudzis, kamēr «Lietuvā un Igaunijā tarifi nestāv uz vietas». Ja nākamo divu vai triju gadu laikā būs samazinājies arī pieprasījums pēc jaunām jaudām, «mūsu konkurētspējas priekšrocība pār citām Baltijas valstīm tikai augs», pārliecināts ir Ābele.
Tarifs pēkšņi nesaruks
Lai gan politiķi runā par tarifa drīzu pārskatīšanu, pagaidām nav pazīmju, ka būs iespējams to samazināt, saka SPRK pārstāvis Miķelsons. Parastā prakse esot tāda, ka reizi gadā komersantiem jāiesniedz pārskats regulatoram — ja tajā redzamas būtiskas nobīdes no prognozēm, tad tarifu pārskata. Taču šoreiz, «ņemot vērā interesi», pirmo reizi pārrēķins tiks veikts jau pēc sešiem mēnešiem — decembrī. Ja elektroenerģijas cenu prognozes būs kritušas vēl vairāk, tiks veikts atbilstošs pārrēķins.
Tomēr arī Enerģētikas ministrija apšauba, ka tarifa pārskatīšana tuvākajā laikā var vainagoties ar ievērojamu pazeminājumu. «Gan Čudara, gan Meļņa kungs ir norādījis, ka visdrīzāk uz ļoti būtisku izmaksu samazinājumu, kas izmaina visu situāciju, cerēt nevaram,» valsts sekretāre Kurevska citē bijušo un pašreizējo ministru.
Gan regulators, gan Sadales tīkla pārstāvji stingri aizstāv pašreizējā tarifa pamatotību, jo visas iespējamās izmaksu pozīcijas jau esot optimizētas. Pēdējo piecu gadu laikā Sadales tīkls efektivizējis un digitalizējis daudzus procesus, darbinieku skaitu samazinājis par trešdaļu, stāsta Jansons. Taču pieaugošās izmaksas lielā mērā veido komponentes, ko uzņēmums nemaz nevar ietekmēt, — elektrības cena, inflācija, pārvades sistēmas operatora tarifs.
Svarīgs faktors ir arī elektroenerģijas kopējais patēriņš valstī. Tā kritums šā gada otrajā ceturksnī bija 9%, salīdzinot ar gadu iepriekš. «Tīkls aizvien ir jāuztur, tas tiek izdalīts uz mazāk uzstādīto jaudu un mazāku patērēto enerģiju,» skaidro Miķelsons.
Viņam piebalso Jansons: «Jo mazāk tiek patērēta elektroenerģija, jo mazinās mūsu ieņēmumi.» Taču izmaksas paliek. «Dežurējām dienu un nakti, vētra vai plūdi un nodrošinām to, ka rozetē 24 stundas diennaktī ir elektroenerģija.»
Situāciju lielā mērā ietekmē arī pieaugošais mikroģenerācijas apjoms. Vairāk nekā 15 tūkstoši mājsaimniecību ir uzstādījuši saules paneļus un daļu sava patēriņa sedz ar pašu saražoto elektrību, kas netiek pārvadīta caur tīklu. Lai gan infrastruktūra ir izbūvēta un tiek uzturēta, Sadales tīklam ieņēmumu šajā gadījumā nav.
Vai tas nozīmē, ka nākotnē elektrības pārvades tīkls kļūs neadekvāti dārgs, jo arvien vairāk elektrības savam patēriņam saražos paši lietotāji ar zaļajām metodēm?
Jansons atgādina, ka saules paneļi pašlaik ir uzstādīti tikai nelielā daļā no 800 tūkstošiem mājsaimniecību. Nākotnē to skaits augs, bet to «nebūs 500 tūkstoši», saka Jansons. Turklāt arī tie, kas saules paneļus pieslēgs, «visticamāk, neatteiksies no pieslēguma sadales tīklam», jo joprojām būs nepieciešama elektroenerģija tumšajās ziemas naktīs.
Arī Miķelsons saka — saražoto enerģiju nodot tīklā un piegādāt citiem lietotājiem bieži vien ir izdevīgāk, savukārt citiem lietotājiem lētāk ir «paņemt, nekā pie sevis mēģināt uzlikt ļoti jaudīgu akumulatoru». Tas pats attiecas uz vēja enerģiju, kuras mainīgo līmeni reģionā var balansēt, saslēdzot tīklā vairākas valstis kopā. Vienu dienu stiprs vējš ir Dānijā, un tas spēj apgādāt visu reģionu ar elektrību, bet citu dienu vējš ir Latvijā un Lietuvā, un elektrība dodas atpakaļ uz Skandināviju. «Tas nozīmē, ka tīkls būs vajadzīgs vienmēr, pat vēl spēcīgāks nekā līdz šim,» pārliecināts ir Miķelsons. Ziemā elektroenerģijas cenas ir salīdzinoši augstas, mikroģenerācijas savu pienesumu nedod, tīkls ir jāuztur, un jābūt arī avotiem, no kā pieprasījumu segt. Tā ka tīkls kļūst dažādāks, un pieprasījums pēc tīkla jaudām faktiski pat pieaug.
Arī elektroenerģijas patēriņa samazināšanās, visticamāk, ir īslaicīga un drīzumā varētu mainīties. «Ir pieaugusi siltumsūkņu izmantošana, parādās arvien vairāk elektroauto, turklāt šobrīd elektrība kļūst pievilcīgāka, salīdzinot ar citiem energoresursiem,» uzskaita Miķelsons. Tiek gaidīts, ka papildu patēriņš būs no transporta, piemēram, arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas. Tāpēc Miķelsons paredz, ka ilgtermiņā, patēriņam pieaugot, arī tarifi varētu samazināties. «Jo vairāk vienību caur tīklu tiek pārvaldīts, jo lētāk tas sanāk.»
Iespējamu tarifa samazināšanos nākotnē prognozē arī eksperts Ābele — efektīvi izmantots tīkls, lielāks jaudu noslogojums var tarifu dzīt uz leju. Viņš saskata arī papildu optimizācijas iespējas — viena būtu apvienot Sadales tīklu ar pārvades operatoru Augstsprieguma tīkls, tādējādi samazinot abu uzņēmumu izmaksas. Otra — izmaksu segšanā likt piedalīties arī elektrības ražotājiem, kas šobrīd par tīkla izmantošanu «maksā 20 reizes mazāk par to pašu ampēru nekā patērētājs».
Jaunais ministrs Melnis par šādu soli gan ir skeptisks. Kaut arī ministrija atzīst, ka būtiska elektrības ražošanas pieauguma situācijā Latvijā šāda iespēja tiks izvērtēta, ministrs ir piesardzīgs: «Mums ir nosprausti lieli mērķi, gribam palielināt atjaunojamo enerģiju, tāpēc nevaram no viena grāvja iebraukt otrā.» Arī ražotājiem ir nepieciešama stabilitāte un spēja plānot ilgtermiņā — ja uzliksim slogu ražotājiem, tad «varbūt šodien dabūsim tarifu zemāku, bet rītdien zaudēsim tos, kas grib izbūvēt saules paneļus un vēja parkus», īstermiņa skatu noraida ministrs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra