Foto - Sintija Zandersone, LETA
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā Depresijā sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no ‘apgrozības’, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika ‘izņemti no apgrozības’.
Ja mēs tam pieliekam klāt arī nozīmīgas latviešu sabiedrības daļas (iespējams, ap 20% no vēlētāju skaita) gatavību balsot par pragmatiskajam vairākumam nepieņemamām, izteikti populistiskajām partijām, tad sanāk, ka Latvijas demokrātija ilgstoši cenšas darboties apstākļos, kad ap 40% Saeimas deputātu mandātu ir ‘izņemti no apgrozības’. Varbūt mūsu augošā atpalicība no kaimiņiem (kuriem tik lielu problēmu nav) nav vienkārša sakritība.
Tieši tāds ir konteksts lemšanai par sabiedrisko mediju platformu krievu valodā. Situācijā, kad trīsdesmit gadu laikā daudzi Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji diemžēl neuzskatīja par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu, pat saruna par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā daudziem izraisa dziļu sašutumu. Tas ir pilnīgi saprotami. Bet tomēr jāuzdod tīri pragmatiskais jautājums: vai 20 Saeimas mandātu atdošana rosļikoviešiem un līdzīgiem personāžiem vairos valsts drošību? Vai tas veicinās demokrātiskās valsts iekārtas funkcionēšanu? Vai palīdzēs izveidot Saeimas vairākumu politiski sarežģīto, bet valstiski svarīgo jautājumu risināšanai?
Daudzi acīmredzami uzskata - ja valsts nepiedāvās informatīvu saturu krievu valodā, krievvalodīgie ātri iemācīsies latviešu valodu, lai varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV) un klausīties Latvijas Radio (LR). Diemžēl šis uzskats ir naivs.
Starpkopienu plaisa joprojām ir tik liela, ka tad, ja valsts izvēlēsies komunicēt ar saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem caur LTV un LR, lielākā daļa izvēlēsies neklausīties un nedzirdēt. Visticamāk, daudzi izvēlēsies Krievijas telekanālus, un politisku naratīvu par notiekošo Latvijā saņems no Rosļikova TikToka un Mamikina ar Solovjovu Kremļa kanālos. Nav grūti prognozēt, par ko viņi balsos, saņemot šādus vēstījumus. Rezultātā daudzu krievvalodīgo balsis tiks izņemtas no politiskā ‘apgrozījuma’.
Protams, nevar noliegt, ka pie šāda scenārija - bez sabiedrisko mediju platformas krievu valodā - ar laiku aizvien vairāk Latvijas krievvalodīgo sāks patērēt informāciju latviešu valodā. Bet tas notiks ļoti lēni - tikai ar paaudžu maiņu 20-30 gadu laikā. Vai mēs varam atļauties tik ilgi dzīvot ar pusparalizētu demokrātisko iekārtu? Vai mums ir tik daudz laika, lai novērstu augošo atpalicību no kaimiņiem?
Es uzskatu, ka Latvijas valsts interesēs ir izņemt maksimāli lielu Latvijas pilsoņu daļu no Kremļa informatīvā naratīva. Un tas prasa investīcijas RUS.LSM platformā un LR4, kas, starp citu, ir trešā populārākā radiostacija valstī. Vēl vairāk - tas prasa mediju, kas spēs iegūt ievērojamu Latvijas krievvalodīgo auditoriju, noturēt to un tuvināt Rietumu vērtībām. Izpildot savu misiju, tas integrēsies LSM.LV latviešu valodā.
Skeptiķi jautās: kas liek domāt, ka tas vispār ir iespējams? Kas liek domāt, ka krievvalodīgie gatavi atteikties no viņiem tīkamiem Krievijas kanāliem, no Solovjova, Mamikina un Rosļikova? Nevēlos radīt nepamatotu ilūziju, ka izdosies piesaistīt visus. Vienlaikus vairāki socioloģiskie pētījumi iezīmē šādu krievvalodīgas kopienas bildi: gandrīz trešdaļa jau šodien ir ‘uz vienas lapas’ ar latviešu vairākumu; vēl trešdaļa, visticamāk, nav sasniedzama; un trešdaļa ir tā mērķa auditorija. Tie ir apmēram desmit mandāti Saeimā.
Rezumējot, sabiedrisko mediju krievu valodā jautājums pēc būtības ir jautājums par to, cik lielu daļu no Saeimas mandātiem esam gatavi ‘izņemt no aprites’: apmēram 20 mandātus katrā Saeimā (līdzīgi Saskaņai)? Vai tomēr tikai desmit (vai pat mazāk)? Cik liela šī starpība būs, noteiks sabiedrisko mediju krievu valodā panākumi.
Autors ir ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas attīstībai valdes loceklis
