Sabiedrības sašutums pēc saņemtajiem rēķiniem par elektroenerģijas lietošanu jūlijā nav rimis. Jautājums paliek – kāpēc jāmaksā tā un ne citādāk? Vairākas personas un organizācijas cenšas skaidrot un pamatot AS Sadales tīkls (ST) jauno tarifu pamatotību no sava viedokļa un izdevīguma. Ir solījumi, ka tiks meklēti risinājumi ST tarifu pārskatīšanai un atbalsta sniegšanai mazaizsargātiem lietotājiem. Jautājums paliek – kāpēc tas viss netika darīts un modelēta situācija pirms ST tarifu apstiprināšanas? Vai tiešām lēmuma pieņēmēji domāja, ka tauta samierināsies arī ar šādu maksājuma pieaugumu bez pietiekoša pamatojuma un izskaidrošanas?
Kā jau rakstā “Vai tiešām jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki?” teikts, ja lēmuma pieņēmēji dos izsmeļošus paskaidrojumus un objektīvu pamatu apstiprinātajiem ST tarifiem, sabiedrība sapratīs un akceptēs. Sāk skaidrot. Beidzot pats ST padomes priekšsēdētājs cenšas aprakstīt ST grūto situāciju un cik ļoti nepieciešama nauda. Kam gan to nevajag? Joprojām kā galvenais arguments izskan apgalvojumi, ka komercdarbībai būs lielāka konkurētspēja un lielie uzņēmumi ir subsidējuši mājsaimniecības. Bet vai tā ir? Kādi konkrēti dati par to liecina?
Publiski pieejamā ST izdevumu struktūra rāda, ka iepriekšējā tarifa periodā mājsaimniecības, kas patērē 27% elektroenerģijas, sedza 33% ST izdevumu, mazie energoietilpīgie lietotāji, kas patērē 7%, sedza 11%, vidējie lietotāji, kas patērē 8%, sedza 10% un lielie energoietilpīgie lietotāji, kas patērē 58% elektroenerģijas, sedza 46% ST izdevumu.
Apgalvojums, ka lielie energoietilpīgie uzņēmumi subsidē mājsaimniecības, neiztur kritiku, jo nav jau noteikti kritēriji, pēc kā to noteikt. Vieni uzskata, ka svarīga jauda, citi, ka patēriņš. Kam taisnība?
ST piegādā elektroenerģiju visiem pamatā pa vieniem un tiem pašiem vadiem, kabeļiem un transformatoriem. Vadi un kabeļi tikai uz mājsaimniecībām ir maz apdzīvotās vietās. Cik % tas ir un kādi % izdevumu?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajā ST tarifu aprēķināšanas metodikā, kas apstiprināta pērnā gada 28.novembrī, 35. un 37. punktos noteiktas tikai četras lielās ST ieņēmumu un izdevumu struktūras: 6 – 20 kV kopnes, 6 – 20 kV līnijas, 0,4 kV kopnes, 0,4 kV līnijas.
Loģiski būtu visiem lietotājiem, kas saņem pakalpojumu pēc šīs struktūras, maksāt vienādu piegādes un fiksēto maksu, jo te ir pierādāmie izdevumi. Tikai kādās attiecībās? Ieņēmumu sadalījums starp “piegādi”, t.i., “mainīgo” un “maksa par jaudas uzturēšanu”, t.i., “fiksēto” tarifu, ko nosaka pēc metodikas 48. un 49. punktā noteiktām formulām, nav līdz galam pārdomāts, jo pārāk lielas ST izmaksas ir liktas uz fiksēto tarifu. Faktiski bez pamatojuma, bet ar saprotamu vēlmi iegūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa.
Manuprāt, nepamatoti metodikā ir noteikts: “51. Atļauto ieņēmumu daļu, kuru atgūst no sadales sistēmas pakalpojumu tarifu fiksētās daļas pa sprieguma pakāpēm, nosaka proporcionāli atļautajai jaudai katrā sprieguma pakāpē.”
Šāda ar izdevumiem nepierādīta tālāka diferenciācija pēc jaudas (aizsardzības ievadautomāta A) arī radīja tik lielas tarifu atšķirības pēc tā sauktās “maksas par jaudas uzturēšanu” un izraisīja mājsaimniecību un mazo uzņēmēju sašutumu.
Tā kā nav pierādāmu izdevumu ieņēmumiem no tarifu pozīcijas “maksa par jaudas uzturēšanu”, to var saukt par “stabilu nodokli par “aizsardzības ampēriem””. Apgalvojumiem, ka ir īpaši izdevumi “par jaudas uzturēšanu” un citādāki nekā par piegādi, nav nekāda pamata.
To uzskatāmi parāda arī uzņēmēja G. Lazdas iesniegums Ģenerālprokuratūrai, ka transformatoram ir piecas reizes mazāka jauda (A) nekā par tam pieslēgto lietotāju kopējo ievadautomātu aizsardzības jaudu (A). No lietotājiem tiek iekasēta ievērojami lielāka maksa par A, nekā ST transformators var nodrošināt A. (Lai skaidrojumu dod ST un SPRK, kāpēc maksai netiek piemērots koeficients 0,2). Lietotājiem saka – ja vēlaties maksāt mazāk, atsakieties no “ampēriem”, t.i., no komforta un attīstības.
ES regula 2019/943 “Par elektroenerģijas iekšējo tirgu” tikai ieteikuma formā pieļauj diferencētus tarifus pamatā pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc tīkla lietošanas laika un, ka var ietvert arī pieslēguma jaudas elementus. Diemžēl tarifos akcents likts tieši uz jaudu un ST tarifi vairs neparedz samazinātos nakts un nedēļas nogales tarifus, kas daudziem lietotājiem bija izdevīgi un palīdzēja arī sistēmas operatoriem veikt tīkla balansēšanu.
Regula pieļauj arī maksu par elektrotīklu izmantošanu piemērot pašiem elektroenerģijas ražotājiem. Latvijas gadījumā tas ir pilnīgi iespējams, jo pamatā visa elektroenerģijas ražošana un piegāde ir Latvenergo koncerna ietvaros. Tāpēc, lai samazinātu kopējos ST izdevumus un līdz ar to tarifu lietotājiem, būtu ST zudumi tīklā jāsedz pašam Latvenergo, kā arī daļu no pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām. No tarifa kā amorāla pilnībā būtu jāizslēdz pozīcija “Ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm” 10,715 milj. eiro apmērā. Tas ļautu kopējos ST izdevumus samazināt vismaz par 90-100 milj. eiro. Ieguvēji būtu visi – gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, gan valsts. Jo lēta elektroenerģija visiem gala lietotājiem ir viens no valsts attīstības pamatiem.
Tā ka varianti, lai samazinātu ST tarifus un pārskatītu principus, pēc kādiem kritērijiem lietotājiem jānorēķinās par ST pakalpojumiem, ir. Pēc būtības šādu lēmumu par visas tautas īpašumā esošu infrastruktūras izmantošanu, īpaši par mainīgā un fiksētā tarifa attiecību, vajadzētu pieņemt Saeimai. Esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti beidzot iedziļināsies šajā problēmā un atradīs vislabākos risinājumus. Arī sabiedrībai būtu aktīvāk jānorāda uz tarifu trūkumiem un jāsniedz savi priekšlikumi to uzlabošanai.
Autors pārstāv kustību Par pašpietiekamu elektroenerģiju
Pagaidām nav neviena komentāra