Šķiet, ka visa arēna bļauj: «Latvija, Latvija!», aizkustināta saka Krista Keisele. Viņa bija to vairāk nekā divu tūkstošu latviešu fanu vidū, kas mūsu basketbolistus atbalstīja pasaules kausa izcīņas spēlēs Indonēzijā. Svētdien Latvijas izlase ieguva ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Manilā Filipīnās, Džakartas ielās skanēja Latvijas vārds, bet Krista ar ģimeni — tēti, basketbola žurnālistu Gunti Keiselu un mammu Sandru — posās mājās.
Nevienai citai valstij nav tāda fanu īpatsvara attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, viņa uzsver. «Indonēzijā ir sajūta, it kā mēs būtu Latvijā. Lai arī arēna ir uz pusi tukšāka, nekā tas būtu Arēnā Rīga, latviešu saliedētība ir vārdos neaprakstāma.» Arī vietējie esot par mūsu komandu un staigā pa ielām ar sarkanbaltsarkaniem karodziņiem.
Taču pirmajā dienā, kad ģimene ieradās Džakartā, indonēzieši vēl nebija tik naski līdzjutēji. «Prasījām, kur atrodas 15 minūšu attālumā esošā arēna, un trīs cilvēki viesnīcā pajautāja, kas ir basketbols.» Taču pēc tam, kad Latvija 27. augustā uzvarēja Franciju un mūsu līdzjutēji devās uz spēli ar Kanādu, taksometru šoferi pie viesnīcas jau saukuši: «Latvija!» Savukārt vietējie policisti, redzēdami, cik kvēli Latvijas atbalstītāji pēc spēles ar Franciju grib apsveikt savējos, noņēmuši aizsargbarjeras vai pat padevuši roku, lai palīdzētu tikt tām pāri.
«Kad pirms diviem gadiem sākās kvalifikācijas spēles, bija skaidrs — ja komanda tiks, arī mēs brauksim.» Turklāt Kristu vilinājusi eksotiskā vieta un iespēja atvaļinājumu apvienot ar dzīvu vēsturi — Latvijas basketbolisti pasaules kausa izcīņā piedalās pirmo reizi — un tādām emocijām, kādas citur dzīvē neiegūsi, viņa saka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.