Foto - Evija Trifanova, LETA
Tāds apgalvojums ir izskanējis. To paudis Ivars Zariņš savā 11.08. rakstā portālā la.lv ""Sadales tīkla" tarifi ir ekonomiski taisnīgāki un objektīvāk atspoguļo sniegtā pakalpojuma izmaksas". Izlasot šo rakstu un zinot, kādu amatu tagad ieņem I. Zariņš, nāk prātā paruna: kā maizi ēd, tādu dziesmu dzied. AS Sadales tīkls (ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) taču ir labie, jo no sākotnējiem papildus nepieciešamajiem 183 milj. eiro samazinājuši prasību līdz "tikai" 65 milj. eiro. Viss ir pamatots, tarifi ir taisnīgi un objektīvi. Pārējie, kuri to nesaprot, pamatā politiķi, ir tikai populisti. Mājsaimniecības pašas vainīgas, ka pieslēgušas tik lielu jaudu, kuru neizmanto.
Vai jādomā, ka līdz šim tarifi nav bijuši objektīvi un taisnīgi? Vai tam ir pierādījumi un kā to var pārbaudīt? Vai vienkārši jānotic? Iespējams, ka tādi ir. Tad tos vajadzētu publicēt, lai sabiedrība un politiķi zina.
Kā to izdarīt? Ļoti vienkārši. Visi, aptuveni 1,1 milj. elektroenerģijas lietotāju, līdz šā gada 1.jūlijam maksāja ST par elektroenerģijas piegādi un tā saucamo maksu par jaudas uzturēšanu. ST ir pilnīgi precīzi dati par visiem lietotājiem. Tos visus vajadzētu sagrupēt pēc pieslēguma jaudas, kāda ir apstiprinātajā tarifā, un salīdzināt, cik maksāja konkrētās grupas jaudas lietotāji līdz 1.jūlijam un cik maksā tagad. Tad būs pilnīga skaidrība par naudas plūsmu ieņēmumu daļā.
Bet kā ir ar izdevumu daļu? Vai ST ir tāda izdevumu uzskaites struktūra pēc pazīmes “par jaudas uzturēšanu”? Ja ir, tad atliek tikai salīdzināt attiecīgo grupu ieņēmumus ar izdevumiem. Tiem jābūt identiskiem vai aptuveni vienādiem, jo šķērssubsīdijas taču nav pieļaujamas, kā daži domā. Ja nav, tad kā SPRK varēja apstiprināt tik diferencētus un atšķirīgus tarifus “pēc jaudas uzturēšanas”? Tad visas runas par objektivitāti un taisnīgumu ir tikai ticības jautājums.
Ja uzskaite ir, tad sabiedrībai tas ir jāzina un politiķiem jāizvērtē, vai par visas tautas īpašuma izmantošanu elektroenerģijas lietotājiem jāmaksā vienāda cena vai atšķirīga. Ja atšķirīga, tad kāpēc un pēc kādiem parametriem.
Tas, ko ir piedāvājis ST un apstiprinājis SPRK, ir izsaucis, manuprāt, pamatotu sabiedrības un atsevišķu politiķu sašutumu. Kāpēc?
Tieši tāpēc, ka nav doti izsmeļoši paskaidrojumi katram lietotājam (īpaši mājsaimniecībām), kāda iemesla dēļ tagad par ST pakalpojumiem ir jāmaksā ievērojami lielāka summa nekā līdz šāgada 1.jūlijam. Tā kā tas nav izdarīts, to nav par vēlu izdarīt. Ja ir objektīvs pamats, sabiedrība sapratīs.
Nepamet sajūta, ka precīzi aprēķini vienkārši nav veikti. Rakstā Cik pamatoti ir jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi, (publicēts 03.07. 2023.g. Ir.lv) ir tabula ar skaitļiem, kurā redzams, ka mājsaimniecības “par jaudas uzturēšanu” līdz 01.07. ST ir maksājuši aptuveni 25 milj. eiro gadā, bet pēc 01.07. jāmaksā aptuveni 122 milj. eiro gadā, t.i., 488% vairāk. Mājsaimniecības par “elektroenerģijas piegādi”, kas patērē nedaudz mazāk nekā trešo daļu, t.i., ~ 2,0 TWh no visa elektroenerģijas patēriņa Latvijā ~ 6,3 TWh, ST ir samaksājuši ~ 80 milj. eiro. Tagad jāmaksā aptuveni tikpat, t.i., 80 milj. eiro, jo, lai gan tarifs “par piegādi” ir nedaudz samazināts no 4,076 centi/KWh uz 3,985 centi/KWh, bet ir atcelts dienas 5,138 centi/KWh un nakts, un nedēļas nogales 2,65 KWh tarifs, kuru daudzi izmantoja, jo tas bija, viņu elektroenerģijas lietošanas paradumiem izdevīgāks. Tātad mājsaimniecības ST kopumā līdz 1.jūlijam ir maksājušas aptuveni 105 milj. eiro jeb aptuveni 34% no visiem ST ieņēmumiem.
Pēc 1.jūlija mājsaimniecības maksās aptuveni 200 milj. eiro jeb aptuveni 55% no visiem ST ieņēmumiem. Vai tas ir objektīvi un taisnīgi, ja lietotājs, kas patērē aptuveni 32% preces (elektroenerģiju), par iepakojumu maksā 55% (piegāde un jaudas uzturēšana)? Uz to lai atbild politiķi, jo viņi rada šos noteikumus. Manuprāt, tas nav pamatoti. Lai būtu objektīvi un taisnīgi ST tarifi, ir jābūt pilnīgi precīziem aprēķiniem par ieņēmumu un izdevumu struktūru un jādefinē mērķi, ko ar tarifiem vēlamies sasniegt. Tam nolūkam jābūt skaidrai elektroenerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa stratēģijai. Arī tarifiem ir jābūt ar stratēģisku nozīmi un jādefinē, ko ar tarifiem cenšamies panākt. Vai elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, tā veicinot gan mājsaimniecību, gan valsts komfortu un attīstību, vai tieši otrādi - bremzēšanu? Pašreizējie tarifi diemžēl ir orientēti uz atpalicību, jo pat atbildīgas amatpersonas aicina lietotājus atteikties no uzstādītām jaudām, pāriet uz mazākām un taupīt, taupīt, taupīt. Un, ja netērē nemaz, tāpat būs jāmaksā. Tas ir nepareizs ceļš. Tā nav attīstība. Nākotnē elektroenerģijas patēriņam un līdz ar to uzstādītās jaudas lielumam būs arvien lielāka nozīme. Varbūt tomēr arī ST tarifu politikai būtu jāievēro universālais tirgus princips - jo vairāk pērc, jo mazāk maksā?
Cerams, ka sabiedrības sašutums tiks sadzirdēts un atbildīgās amatpersonas no Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, VARAM ministrijām, SPRK, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un valsts pārvaldes reaģēs un iedziļināsies šajos jautājumos, pieņems sabiedrības interesēm vislabākos risinājumus.
Tas ir jādara nekavējoties un daudz plašākā nozīmē, jo ļoti atpaliekam, lai precīzi ieviestu Eiropas Savienības regulu 2019/943 “Par elektroenerģijas iekšējo tirgu” un Eiropas Savienības direktīvu 2019/944 “Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu”.
Autors pārstāv kustību Par pašpietiekamu elektroenerģiju
