Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena, analizē žurnāls Ir.
Avārijas pēkšņais raksturs Civilās aizsardzības komisijai lika izvirzīt teoriju par mehānisku tīšu bojājumu, stāsta vides aizsardzības ministra padomnieks, Liepājas domes deputāts un bijušais pilsētas mērs Jānis Vilnītis. Tomēr uzreiz norāda — sprādziens tas nebija. Viņam ir inženiera izglītība, un pēc avārijas vietas apskates Vilnītis pieļauj, ka darīšana ar kļūdu projektēšanā vai būvniecībā. «Siena ir izgāzusies kā monolīti vārti — nokritusi, nav sabrukusi, bez plaisām. Tas liecina, ka betona sastāvs varētu būt pareizs. Nav pareiza savienojumu vieta ar korpusu — izskatās, it kā kāds vardarbīgi būtu noplēsis. Armatūra palikusi kā saplēsti diegi.»
Vilnītis atceras, ka šīs ēkas tapšanas laikā nebija būvinspekcijas un uz katra paša pleciem gūlās atbildība savu darbu izdarīt precīzi. Tas bija vēl pirms Zolitūdes traģēdijas, pēc kuras tika mainīta būvniecības uzraudzība.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka projektētājs un būvnieks šajā objektā bija Liepājā reģistrētais uzņēmums Vega1. Vēlāk pārsaukts par Megave 2018, un jau gandrīz piecus gadus tam ilgst maksātnespējas process.
Liepājā gan Vega1 vairāk zināms kā uzņēmums, kas nodarbojas ar ventilācijas iekārtām. Arī Lursoft datubāzē norādīts, ka tā darbības veids ir cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana. Kāpēc šāds uzņēmums tika pie iespējas projektēt un būvēt ūdens attīrīšanas iekārtas?
Lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra