Šogad var atzīmēt īpašu “jubileju” – aprit 10 gadi kopš gadu desmitiem ilgušās spriedzes ap Olaines ķīmisko uzņēmumu radīto pazemes ūdeņu piesārņojumu, Valsts vides dienesta izpratnē, vainagojies ar ļoti iespaidīgu panākumu – “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē likvidēts vēsturiskais bīstamais piesārņojums un novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu nonākšanai gruntsūdeņos," informē Valsts vides dienestā (VVD).
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena, analizē žurnāls Ir.
Otrā pasaules kara munīcija, milzīga mirusī zona un globālā sasilšana apdraud jau tā trauslo Baltijas jūru. Vai to vēl var glābt?
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
Ukrainas parlaments pirmdien pagarināja karastāvokli līdz 21. novembrim. Krievija svētdien un pirmdien turpinājusi vairāku Doneckas apgabala austrumu pilsētu masīvu apšaudi. Hersonas apgabala vadība paziņoja, ka daļa krievu karaspēka komandieru pametuši Hersonu, tur dislocētajai armijai vairs nav neviena droša apgādes ceļa. Ukraiņi sašāvuši ceturto — pēdējo — tiltu Hersonas apgabalā, apstiprināja Ukrainas armija. Savukārt Luhanskas apgabala Popasnā ukraiņu spēki devuši triecienu Vagner grupas štābam un iznīcinājuši kaujiniekus.
Arvien siltākas vasaras priecē daudzus atpūtniekus Latvijā, taču klimata pārmaiņas kaitē peldvietu kvalitātei
Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena
Zinātniece Iveta Pugajeva pēta notekūdeņus un zina stāstīt, ka tajos var uzzināt par mūsu ikdienas paradumiem — kādas zāles dzeram, cik daudz smēķējam. Iespējams, tā var izmērīt pat mūsu laimes izjūtu
Eiropas Komisija pirmdien ierosināja ES aizliegt plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus. Tas noteikts, lai cīnītos ar atkritumu daudzumu jūrās. Dalībvalstīm būs arī jāpanāk, lai patērētāji izprot vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas negatīvās sekas dabai. EK vēlas līdz 2025. gadam panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas pudelēm. Itālijā gaidā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!