ūdens piesārņojums

- Viedoklis
- 20.02.2025.
Nāvīgi veldzējošs ūdens malks

- Aktuāli
- 26.09.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 226: Tumsonības cena - nāve. Zemkopības ministrija dzīvo “zaļi” - izšķiež miljonus par elektoauto, bet Rīgas līci negrib sargāt

- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda

- Aktuāli
- 03.08.2023.
Žurnāls: Kā tas varēja notikt?

- Pasaulē
- 02.08.2023.
Lielā atkritumu muca

- 1 no 2 miljoniem
- 29.05.2025.
Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji
Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv

- Viedoklis
- 20.02.2025.
Nāvīgi veldzējošs ūdens malks
Šogad var atzīmēt īpašu “jubileju” – aprit 10 gadi kopš gadu desmitiem ilgušās spriedzes ap Olaines ķīmisko uzņēmumu radīto pazemes ūdeņu piesārņojumu, Valsts vides dienesta izpratnē, vainagojies ar ļoti iespaidīgu panākumu – “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē likvidēts vēsturiskais bīstamais piesārņojums un novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu nonākšanai gruntsūdeņos," informē Valsts vides dienestā (VVD).

- Aktuāli
- 26.09.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 226: Tumsonības cena - nāve. Zemkopības ministrija dzīvo “zaļi” - izšķiež miljonus par elektoauto, bet Rīgas līci negrib sargāt

- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?

- Aktuāli
- 03.08.2023.
Žurnāls: Kā tas varēja notikt?
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena, analizē žurnāls Ir.

- Pasaulē
- 02.08.2023.
Lielā atkritumu muca
Otrā pasaules kara munīcija, milzīga mirusī zona un globālā sasilšana apdraud jau tā trauslo Baltijas jūru. Vai to vēl var glābt?

- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā

- Radars
- 17.08.2022.
Radars pasaulē

- Analīze
- 15.06.2022.
- Māris Diņģelis
Ūdens ķērāji

- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!

- Personība
- 08.07.2020.
Spogulis notekūdeņos

- Radars
- 30.05.2018.
Radars pasaulē

- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām

- Radars
- 17.08.2022.
Radars pasaulē
Ukrainas parlaments pirmdien pagarināja karastāvokli līdz 21. novembrim. Krievija svētdien un pirmdien turpinājusi vairāku Doneckas apgabala austrumu pilsētu masīvu apšaudi. Hersonas apgabala vadība paziņoja, ka daļa krievu karaspēka komandieru pametuši Hersonu, tur dislocētajai armijai vairs nav neviena droša apgādes ceļa. Ukraiņi sašāvuši ceturto — pēdējo — tiltu Hersonas apgabalā, apstiprināja Ukrainas armija. Savukārt Luhanskas apgabala Popasnā ukraiņu spēki devuši triecienu Vagner grupas štābam un iznīcinājuši kaujiniekus.

- Analīze
- 15.06.2022.
- Māris Diņģelis
Ūdens ķērāji
Arvien siltākas vasaras priecē daudzus atpūtniekus Latvijā, taču klimata pārmaiņas kaitē peldvietu kvalitātei

- Pusdienās
- 28.07.2021.
- Māra Miķelsone
Attīrīt upes!
Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena

- Personība
- 08.07.2020.
Spogulis notekūdeņos
Zinātniece Iveta Pugajeva pēta notekūdeņus un zina stāstīt, ka tajos var uzzināt par mūsu ikdienas paradumiem — kādas zāles dzeram, cik daudz smēķējam. Iespējams, tā var izmērīt pat mūsu laimes izjūtu

- Radars
- 30.05.2018.
Radars pasaulē
Eiropas Komisija pirmdien ierosināja ES aizliegt plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus. Tas noteikts, lai cīnītos ar atkritumu daudzumu jūrās. Dalībvalstīm būs arī jāpanāk, lai patērētāji izprot vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas negatīvās sekas dabai. EK vēlas līdz 2025. gadam panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas pudelēm. Itālijā gaidā
