Ilustratīvs attēls
Skola mani nesagatavoja to personību kaleidoskopam, kas jebkuru no mums sagaida darba tirgū. Nepārprotiet mani! Negrasos čīkstēt par izglītības sistēmu. Tieši otrādi, bieži domāju par lietām, ko pati varēju darīt savas izaugsmes labā, bet neizdarīju.
Klasē pierodi pavadīt laiku tikai ar vienaudžiem, taču darbā tā nekad vairs nebūs. Jebkura cita organizācija vai sociāla grupa sastāv no visdažādākajiem cilvēkiem. Lai veiksmīgi iekļautos un attīstītos, jāprot sastrādāties un uzklausīt dažādus skatpunktus. Par to ir vērts domāt jau bērnībā. Es šīs prasmes daļēji apguvu vasarās, piestrādājot viesnīcā. Tas palīdzēja attīstīt gan komunikācijas spējas, gan atbildības izjūtu, kas darbā noder arī tagad. Gluži kā īsais kurss dzīvē, ko pasniedza paralēli dvieļu locīšanai un gludināšanai.
Mācību stundās apguvu daudz vērtīgu zināšanu, taču brīžiem šķiet, ka tolaik peldējām akadēmiskajā burbulī. Kāpēc gan nepārplēst šo burbuli, izkāpt no ikdienas rutīnas un uzņemties izaicinājumus ārpus klases sienām? Es gribētu, kaut skolas laikā būtu vairāk izmantojusi iespēju izvaicāt un mācīties no saviem skolotājiem ārpus izglītības programmas robežām.
Piemēram, klases stundām skolā programmas nav – šīs stundas varētu veltīt jauniešu personīgajai izaugsmei. Un viss atbildības slogs noteikti nav jānes skolotājam!
Iesaku jauniešiem ierosināt savam klases audzinātājam šādu ideju – katram skolēnam pastāstīt klasei par kādu nodarbošanos vai tēmu, kas viņu aizrauj. Daloties ar savu aizraušanos un zināšanām, var atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, kā arī paplašināt citu jauniešu redzesloku.
Tāpat šajās stundās var ielūgt vieslektorus pastāstīt par dažādām karjeras iespējām, projektu vadību un aktuālākajiem jautājumiem pasaulē.
Pašlaik darbā strādāju pie vides un sociālās atbildības projektiem, taču tikai 19 gadu vecumā uzzināju, ka pasaule deg. Labprāt būtu šiem jautājumiem pievērsusies jau skolas gados. Ja skolas laikā ir iespēja pievērsties pasaules aktualitātēm, jauniešiem ir vieglāk atrast savu nišu un jau agrāk padziļināti pievērsties topošajai karjerai.
Atrast īsto nodarbošanos vai studiju tēmu pēc skolas var būt tikpat grūti, kā sameklēt taciņu biezā mežā. Bieži vien jaunieši prasa padomu saviem vienaudžiem vai vienkārši seko draugiem, lai nezaudētu kontaktu. Bet tā nav labākā pieeja karjeras izvēlē. Es ieteiktu piedalīties Ēnu dienās, meklēt vasaras darba iespējas vai kļūt par brīvprātīgo. Izmantojiet iespējas mācīties no interesējošo jomu ekspertiem sociālajos tīklos, izpētiet studiju gaitas viņu LinkedIn profilos un aiciniet viņus uz pieredzes sarunām. Jomas speciālisti varēs sniegt daudz plašāku ieskatu tajā, kādas zināšanas noderēs, lai sasniegtu iecerēto.
Vēlos uzsvērt, ka neviena anketa vai karjeras konsultācija nepalīdzēs pieņemt vislabākos karjeras lēmumus. Ar talantu vienā vai otrā jomā nav gana, un lielākajai daļai no mums ir grūti izcelt sevī to talantu, kas nepārprotami atbilst vienai profesijai. Apgūt prasmes aizņem laiku, un praktiskā pieredze visbiežāk atšķiras no iztēles augļiem. Tāpēc no sirds iesaku jauniešiem savas idejas izmēģināt praksē!
Autore ir uzņēmuma Printful korporatīvās sociālās atbildības vadītāja
