2023_06_Akmentins-2.png
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3
Šogad žurnāla pēdējā lapa atvēlēta pēc Domuzīmes rosinātas tēmas tapušam dzejolim vai īsam dzejas ciklam
Zaļa pļauka lauka vidū,
kur saulītei atsperties.
Spēcīgs simbols pļavā stāv.
Spēka nav.
Tuvumā bolās
lapas plūksnaini daivainas,
zīles vīkals bļodveidīgs, koksnains,
tīklaini zvīņains.
Tālumā
zemgaļu ozolu mūžameži,
atliek vien līdumā vienu milzeni piemiņas
skaistumam atstāt.
Kuru?
Paaudzēm ierasts
domāt ar zāģi, vērtēt pēc gadskārtām.
Pienāk māsiņa liepa un brīnās,
ir maijs, un ozoli paši zied.
Cauraugušu mākoņu un raudošu vīriešu zemē.
Pienāk labi ļaudis,
apsien prievīti kokam, lai piepildās laime,
un aiziet. Katrs uz savu pusi pilnīgā zarā,
sapņojot sanākt kopā, kur stumbrs.
Dižkoks trīssimt gadus aug, trīssimt briest,
trīssimt mirst.
Mēs briestam vēl lēnāk,
Steigā vienīgi kaklasaite grauž.
