Literatūras koka arborists • IR.lv

Literatūras koka arborists

«Mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo,» atzīst literatūrzinātnieks Ojārs Lāms. Foto — Kristaps Kalns
Evija Laganovska, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3

Ar Ojāru Lāmu sarunājas Evija Laganovska

Ojārs Lāms ir latviešu un klasiskais filologs, literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, ieguvis filoloģijas doktora grādu latviešu literatūras vēsturē. Zinātniskās publikācijas galvenokārt par latviešu eposa vēsturi, antīkās kultūras reminiscencēm latviešu un Eiropas literatūrā, arī saistībā ar neolatīniskajiem tekstiem Baltijā 16. un 17. gadsimtā. Lasa lekciju kursus literatūras teorijā, retorikā, ārzemju un latviešu literatūras vēsturē.

Ojārs Lāms tulkojis no jaunlatīņu un jaungrieķu valodas dzejnieku un domātāju darbus: Longīna apceri Par cildeno (2003), Salomona Frenceļa propemtiku Par patieso labietību un zinātņu cieņu (2020), Konstantina Kavafja un Jorga Sefera dzeju (1999, 2001, 2018). Kopā ar Ināru Ķemeri rediģējis Aristoteļa Poētiku (2008) un piedalījies Aristoteļa Rētorikas (2020, 2023) latviskošanā.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Ojārs Lāms ir ne tikai poliglots, bet arī pazīstamākais mūsdienu komparatīvists baltu un klasiskajā filoloģijā. Viņa vizuālais izskats man iztēlē vienmēr uzbur Barontēva tēlu. Folklorists un publicists Krišjānis Barons bija daudzpusīgs zinātnieks, un tāds ir arī Ojārs Lāms. Viņa krāšņā, asprātīgā valoda ikvienu ievelk dzīvīgas erudīcijas labirintos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu