Lielā kofera pakošanu esmu atlikusi uz pēdējo brīdi, jo tuvākajās dienās vēl pāris citu lidojumu, taču šī ir mana pēdējā aizokeāna piedzīvojumu sleja — nākamnedēļ jau atgriežos mājās.
Pulkstenis rāda pāri pusnaktij, bet laukā ir 30 grādu karstums. Šķiroties no Amerikas, daudzas lietas pieminu ar pateicību un prieku, taču Fīniksas svelme gan nav starp tām.
Kas ir? Jaunas zināšanas un prasmes manā profesijā — ļoti atsvaidzinoši, ja daudzos darba gados noslīpētu meistarību var papildināt ar kaut ko pilnīgi jaunu un izbaudīt mācekļa lomu. Vērtīgi kontakti, kas nav vienkārši LinkedIn klikšķis, bet īstas sarunas un kopēji darbi. Unikāls līderības treniņš un pieredze komandā, ko veido ducis cilvēku no dažādām pasaules malām un atšķirīgām kultūras tradīcijām.
Starp citu, ja vēlaties pārbaudīt savas sadarbības spējas un līdera dotības, iesaku jums jautru testu, kas prasīs tikai 20 spageti makaronus, metru skoča un gabaliņu zefīra. Dažu cilvēku komandai 18 minūšu laikā no šī visa jāuzbūvē maksimāli augsta, stabila struktūra ar zefīru virsotnē. Vairāk uzzināsit, meklējot internetā marshmallow challenge. Manas komandas rezultāts bija 74 cm. Dodiet ziņu, ja jums izdodas glaunāks rekords!
Tomēr vislielākā dāvana šajā mācību gadā ir jauni draugi. Viņu dēļ ne tikai Indija, Koreja vai Zimbabve ir ieguvusi personiskus vaibstus manā pieredzē, bet šīs satikšanās ir likušas man ar svaigu aci paraudzīties uz Latviju un Eiropu — novērtēt tās brīvības, kuras mums kļuvušas pašsaprotamas, taču patiesībā ir grūti izcīnītas, īpaši sargājamas un ļoti daudziem pasaulē joprojām tikai tāls sapnis.
